Anna Dānijas (1574. gada 12. decembris – 1619. gada 2. marts) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene konsorte kā karaļa Džeimsa VI un I sieva. Viņa ienāca Skotijas un vēlāk angļu galmā kā nozīmīga kultūras aizstāve un reizēm arī politiska ietekmētāja.
Agrīnā dzīve un laulība
Anna bija Dānijas karaļa Frederika II otrā meita. Pēc ģimenes diplomātiskiem sarunām viņa apprecējās ar Džeimsu 1589. gadā; laulība tika noslēgta Ziemeļatlantijā un Anna drīz tika nogādāta Skotijā, kur viņa tika kronēta kā karaliene. Laulība bija gan politisks līgums starp valstīm, gan personiska savienība — sākotnēji Anna un Džeimss izrādīja sirsnīgu savstarpēju pieķeršanos.
Bērni un ģimenes likstas
Anna dzemdēja vairākas reizes; kopumā viņai bija septiņi bērni, no kuriem tikai trīs izauga par pieaugušiem: princis Henriks (Henrikss Frederiks, Dižāskais Velsas princis), princese Elizabete un nākamais karalis Kārlis I. Ģimenē bija arī daudzas traģēdijas — vairāki bērni nomira mazi, un īpaši smagi Annai bija dēla Henrika priekšlaicīgā nāve 1612. gadā, kas ietekmēja viņas veselību un garastāvokli.
Politiskā loma un attiecības ar Jēkabu
Skotijā Anna dažkārt aktīvi iesaistījās politikā, aizstāvot savas intereses un dēlu princu Henriku. Viņa arī cīnījās par draudzenes Beatrices Rūtvenes stāvokli pie karaļnama, kas izraisīja konfliktus ar Džeimsu. Ar laiku laulība kļuva aukstāka — pāris bieži dzīvoja atsevišķi un savstarpēji runāja ar rezervi, tomēr viņu attiecībās saglabājās cieņa un savstarpēja atkarība.
Anna kā kultūras aizstāve
Rītā, kad Džeimss kļuva par Anglijas karali (1603), Anna pārcēla savu galmu uz Londonu un aizsāka jaunu posmu kā kultūras mecenāte. Anglijā viņu vairāk saistīja māksla, teātris, mūzika un greznas galma izrādes — īpaši maskas un avanscēnas, kurās piedalījās slaveni teatralizētāji un komponisti. Viņas patronāža piesaistīja tādus māksliniekus kā Ben Jonsonu un arhitektu Inigo Jonesu. Anna arī uzsāka vērienīgus būvniecības projektus, tostarp pasūtīja arhitektūrai un dārziem veltītas reformas; zināmā mērā viņas iniciatīva veicināja manieres un modes izmaiņas Jēkaba laikmetā.
Slimība, ticība un nāve
Pēc dēla Henrika nāves 1612. gadā Anna ilgi slimoja un pakāpeniski attālinājās no publiskās dzīves, bieži uzturoties savās ēkās vai ārstējoties. Viņa nomira 1619. gada 2. martā un tika apglabāta Vestminsteras abatārijā. Oficiāli viņa tika uzskatīta par protestanti — tāpat bija valsts nostāja — taču savā dzīvē viņa uzturēja kontaktus ar dažādām reliģiskām kopienām un, iespējams, kādā posmā izrādīja simpātijas pret katolisko vidi, par ko vēsturnieki ir diskutējuši.
Vērtējums un mantojums
Tradicionāli daļa vēsturnieku Annu attēlojusi kā vieglprātīgu vai maznozīmīgu karalieni, galvenokārt salīdzinot viņas ietekmi ar Džeimsa politisko dominanci. Tomēr mūsdienu pētījumi arvien vairāk uzsver viņas neatkarību, prasmi veidot tīklus mākslas un kultūras atbalstam, kā arī politisko darbību, kas vietām bija izšķiroša savas un savu bērnu interešu aizstāvībā. Anna tiek atzīta par nozīmīgu kultūras figūru Jēkaba laikmeta Eiropā — mecenāti, kas ietekmēja galma estētiku, mūziku un arhitektūru.
Kopsavilkumā: Anna Dānijas bija vairāk nekā tikai karaļa sieva — viņa bija aktīva galma figūra, mākslas patronese un sieviete, kuras dzīvē sastopami gan personiski zaudējumi, gan politiskas intrigas. Viņas rīcība un gaume atstāja ilgstošu iespaidu uz britu galma dzīvi 17. gadsimtā.