Anna no Dānijas (1574–1619) — Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene konsorte
Anna no Dānijas (1574–1619) — Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene konsorte: neatkarīga mākslas aizstāve Jēkaba laikmetā, ar sarežģītu privāto un politisko likteni.
Anna Dānijas (1574. gada 12. decembris – 1619. gada 2. marts) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene konsorte kā karaļa Džeimsa VI un I sieva. Viņa ienāca Skotijas un vēlāk angļu galmā kā nozīmīga kultūras aizstāve un reizēm arī politiska ietekmētāja.
Agrīnā dzīve un laulība
Anna bija Dānijas karaļa Frederika II otrā meita. Pēc ģimenes diplomātiskiem sarunām viņa apprecējās ar Džeimsu 1589. gadā; laulība tika noslēgta Ziemeļatlantijā un Anna drīz tika nogādāta Skotijā, kur viņa tika kronēta kā karaliene. Laulība bija gan politisks līgums starp valstīm, gan personiska savienība — sākotnēji Anna un Džeimss izrādīja sirsnīgu savstarpēju pieķeršanos.
Bērni un ģimenes likstas
Anna dzemdēja vairākas reizes; kopumā viņai bija septiņi bērni, no kuriem tikai trīs izauga par pieaugušiem: princis Henriks (Henrikss Frederiks, Dižāskais Velsas princis), princese Elizabete un nākamais karalis Kārlis I. Ģimenē bija arī daudzas traģēdijas — vairāki bērni nomira mazi, un īpaši smagi Annai bija dēla Henrika priekšlaicīgā nāve 1612. gadā, kas ietekmēja viņas veselību un garastāvokli.
Politiskā loma un attiecības ar Jēkabu
Skotijā Anna dažkārt aktīvi iesaistījās politikā, aizstāvot savas intereses un dēlu princu Henriku. Viņa arī cīnījās par draudzenes Beatrices Rūtvenes stāvokli pie karaļnama, kas izraisīja konfliktus ar Džeimsu. Ar laiku laulība kļuva aukstāka — pāris bieži dzīvoja atsevišķi un savstarpēji runāja ar rezervi, tomēr viņu attiecībās saglabājās cieņa un savstarpēja atkarība.
Anna kā kultūras aizstāve
Rītā, kad Džeimss kļuva par Anglijas karali (1603), Anna pārcēla savu galmu uz Londonu un aizsāka jaunu posmu kā kultūras mecenāte. Anglijā viņu vairāk saistīja māksla, teātris, mūzika un greznas galma izrādes — īpaši maskas un avanscēnas, kurās piedalījās slaveni teatralizētāji un komponisti. Viņas patronāža piesaistīja tādus māksliniekus kā Ben Jonsonu un arhitektu Inigo Jonesu. Anna arī uzsāka vērienīgus būvniecības projektus, tostarp pasūtīja arhitektūrai un dārziem veltītas reformas; zināmā mērā viņas iniciatīva veicināja manieres un modes izmaiņas Jēkaba laikmetā.
Slimība, ticība un nāve
Pēc dēla Henrika nāves 1612. gadā Anna ilgi slimoja un pakāpeniski attālinājās no publiskās dzīves, bieži uzturoties savās ēkās vai ārstējoties. Viņa nomira 1619. gada 2. martā un tika apglabāta Vestminsteras abatārijā. Oficiāli viņa tika uzskatīta par protestanti — tāpat bija valsts nostāja — taču savā dzīvē viņa uzturēja kontaktus ar dažādām reliģiskām kopienām un, iespējams, kādā posmā izrādīja simpātijas pret katolisko vidi, par ko vēsturnieki ir diskutējuši.
Vērtējums un mantojums
Tradicionāli daļa vēsturnieku Annu attēlojusi kā vieglprātīgu vai maznozīmīgu karalieni, galvenokārt salīdzinot viņas ietekmi ar Džeimsa politisko dominanci. Tomēr mūsdienu pētījumi arvien vairāk uzsver viņas neatkarību, prasmi veidot tīklus mākslas un kultūras atbalstam, kā arī politisko darbību, kas vietām bija izšķiroša savas un savu bērnu interešu aizstāvībā. Anna tiek atzīta par nozīmīgu kultūras figūru Jēkaba laikmeta Eiropā — mecenāti, kas ietekmēja galma estētiku, mūziku un arhitektūru.
Kopsavilkumā: Anna Dānijas bija vairāk nekā tikai karaļa sieva — viņa bija aktīva galma figūra, mākslas patronese un sieviete, kuras dzīvē sastopami gan personiski zaudējumi, gan politiskas intrigas. Viņas rīcība un gaume atstāja ilgstošu iespaidu uz britu galma dzīvi 17. gadsimtā.
Agrīnā dzīve
Anna dzima 1574. gada 12. decembrī Skanderborgas pilī. Viņas piedzimšana bija trieciens viņas tēvam, Dānijas karalim Frederikam II, kurš bija cerējis uz dēlu. Taču Annas mātei Sofijai Meklenburgas-Gīstrāvas Sofijai bija tikai 17 gadu. Trīs gadus vēlāk viņa tomēr dzemdēja dēlu. Viņš bija nākamais Dānijas Kristians IV.
Annu kopā ar vecāko māsu Elizabeti nosūtīja uz Gustrovu Vācijā. Tur viņu audzināja vecvecāki no mātes puses. Viņi bija Meklenburgas hercogs un hercogiene. Tas bija tāpēc, ka Dānijas galms šajā laikā bija ļoti mežonīgs. Karalis Frīdrihs bija slavens ar smagu ēšanu un daudz dzeršanu. Viņš bija arī neuzticīgs karalienei. Salīdzinot ar to, Gustrovā Anna agrīnajos gados dzīvoja mierīgu un stabilu dzīvi. Arī Kristiāns tika nosūtīts uz audzināšanu Gīstrovā. Tomēr divus gadus vēlāk, 1579. gadā, Rigsraad jeb Dānijas slepenā padome veiksmīgi pieprasīja, lai viņš pārceltos uz Dāniju. Anna un Elizabete atgriezās kopā ar viņu.
Anna Dānijā baudīja ciešu un laimīgu ģimenes audzināšanu. Tas galvenokārt bija karalienes Sofijas nopelns. Viņa pati rūpējās par bērniem, kad viņi bija slimi. Annu un viņas vecāko māsu vēlējās apprecēt daudzi cilvēki no visas Eiropas. Starp šiem cilvēkiem bija arī Skotijas Džeimss VI. Viņam patika Dānija, jo viņš to uzskatīja par karalisti ar labu reliģiju un labu tirdzniecības partneri. Skotijas vēstnieki sākumā centās panākt, lai viņš apprecētu vecāko meitu. Tomēr Frederiks saderināja Elizabeti ar Brunsvikas hercogu Henriku Jūliju. Tā vietā viņš apsolīja skotiem, ka "otrajai [meitai] Annai, ja karalim viņa patiks, viņa būs viņa".
Saderināšanās un laulības uz aizbildņa pamata
Pēc Frīdriha nāves 1588. gadā Sofijas stāvoklis kļuva vēl grūtāks. Viņai nācās iesaistīties cīņā par varu ar rīdziniekiem par karaļa Kristiāna kontroli. Tomēr viņa strādāja vairāk nekā Frīdrihs, lai liktu cilvēkiem precēties. Viņa spēja pārvarēt sarežģītos jautājumus par pūru un Orkneja stāvokli. Viņa noslēdza līgumu līdz 1589. gada jūlijam. Šķiet, ka Anna bija ļoti sajūsmināta par šo saderināšanos. Angļu spiegs Tomass Faulers 1589. gada 28. jūlijā sacīja, ka Anna ir ļoti iemīlējusies Džeimsā. Viņš teica, ka "viņai nāve būtu, ja to pārtrauktu". Viņš piebilda, ka viņa savu mīlestību pierādījusi daudzos veidos. Tomēr Fovlers arī izteica pieņēmumu, ka Džeimss neatmeta Annas mīlestību un ka viņam vairāk patīk vīrieši nekā sievietes. To 14 gadus vecajai princesei nebūtu teicis. Šajā laikā viņa uzticīgi izšuva krekliņus savam līgavainim. Tikmēr 300 drēbnieki strādāja pie viņas kāzu kleitas šūšanas.
Pat ja šīs baumas bija patiesas, Džeimsam bija vajadzīga karaliska laulība. Tas bija tāpēc, ka viņam vajadzēja saglabāt Stjuartu dzimtu. "Dievs ir mans liecinieks," viņš paskaidroja, "es būtu varējis atturēties ilgāk, nekā manas valsts labums būtu ļāvis, [ja] mana ilgā kavēšanās nebūtu izraisījusi daudzu krūtīs lielu greizsirdību par manu nespēju, it kā es būtu neauglīgs dzīvnieks". 1589. gada 20. augustā Anna un Džeimss apprecējās atsevišķi, bet viens ar otru. Šo laulību sauca par laulību uz aizbildniecību. Viņu laulības notika Kronborgas pilī. Ceremonija beidzās ar to, ka Džeimsa pārstāvis Džordžs Kīts, 5. grāfs Marišals, sēdēja blakus Annai līgavas gultā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Anna Dānijas?
A: Anna Dānijas bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karaliene konsorte. Viņa bija karaļa Džeimsa VI un I sieva.
Jautājums: Cik veca bija Anna, kad viņa apprecējās ar karali Džeimsu?
A: Anna apprecējās ar karali Jēkabu, kad viņai bija 15 gadi.
Jautājums: Cik bērnu bija Annai?
A: Anna dzemdēja septiņus bērnus, bet tikai trīs no viņiem kļuva pieauguši. Viens no šiem bērniem bija nākamais Kārlis I.
Jautājums: Ko Anna bieži izmantoja strīdos ar Jēkabu par viņu dēlu princi Henriku?
A: Anna bieži izmantoja Skotijas politiku, kad viņa strīdējās ar Džeimsu par viņu dēlu princi Henriku. Viņa tos izmantoja arī argumentos par viņa izturēšanos pret viņas draudzeni Beatrisi Rūtvenu.
Vai Annas un Džeimsa attiecības bija labas?
A: Lai gan viņi viens otru cienīja un pat nedaudz mīlēja, tiek uzskatīts, ka kādā brīdī viņu attiecības kļuva pret otru vēsākas un viņi dzīvoja atsevišķi.
Jautājums: Ko darīja Anna, būdama karaliene Anglijā?
A: Anglijā Anna vairāk interesējās par mākslu nekā par politiku. Viņa pati izveidoja skaistu un kultūras ziņā bagātu muižu.
J: Vai ir kādi pierādījumi, kas liecinātu, ka kādā dzīves posmā Anna, iespējams, bija katoļticīga?
A: Daži pierādījumi liecina, ka viņa kādā dzīves posmā varēja būt bijusi katoliete.
Meklēt