Oriana Fallači — itāļu žurnāliste un partizāne: dzīve un karjera
Oriana Fallači — itāļu žurnāliste un partizāne: dzīve, iespaidīgas politiskās intervijas, spoža žurnālistikas karjera un pretrunīgas domas, kas izraisīja plašas diskusijas.
Oriana Fallači (1929. gada 29. jūnijs - 2006. gada 15. septembris) bija itāļu žurnāliste, rakstniece un politisko interviju sniedzēja. Otrā pasaules kara laikā viņa bija jauna partizāne, un viņai bija ilga un veiksmīga žurnālistes karjera.
Dzīve un agrīnā darbība
Oriana Fallači dzimusi un uzaugusi Florencē. Jau jaunībā viņa iesaistījās pretfašistiskajā kustībā un Otrā pasaules kara laikā darbojās partizānu rindās, kas atstāja spēcīgu ietekmi uz viņas uzskatiem un vēlākējo profesionālo pieeju. Pēc kara viņa sāka žurnālistikas karjeru, kas pakāpeniski pārauga starptautiskā atpazīstamībā.
Žurnālistes un kara korespondentes karjera
Fallači strādāja kā kara korespondente un reportiere, veidojot plašas reportāžas no karstajiem punktiem un politiskajiem konfliktiem visā pasaulē — tostarp no Vjetnamas, Tuvajiem Austrumiem un citām reģionālām krīzēm. Viņas stils bija tiešs, provocējošs un personisks: viņa bieži izmantoja asus jautājumus, konfrontācijas momentus un rakstīja pirmajās personās, kas lasītājiem sniedza tuvu un emocionālu priekšstatu par notikumiem.
Viņa ir intervējusi daudzus starptautiski pazīstamus līderus un slavenības, piemēram, Dalailamu, Henriju Kisindžeru, Irānas šahu, Ajatolu Homeini, Villiju Brendtu, Zulfikaru Ali Bhutu, Valteru Kronkaitu, Omars Kadafi, Federiko Fellīni, Samijs Deiviss juniors, Ngujens Cao Ky, Jasirs Arafats, Indira Gandija, Aleksandrs Panagoulis, arhibīskaps Makarios III, Golda Meir, Ngujens Van Thieu, Haile Selassie un Šons Konerijs.
Galvenie darbi un literārā darbība
Bez žurnālistikas darbiem Fallači publicēja vairākas grāmatas un interviju krājumus. Starp pazīstamākajām ir viņas grāmatas, kas apvieno reportāžas, politiskus komentārus un personiskus pierakstus. Viņas darbi ietver gan biogrāfiskas un politiskas tēmas, gan romānus un eseju krājumus. Pēc teroraktiem 2001. gadā viņas publiskotās grāmatas un eseji kļuva īpaši plaši diskutēti; īpaša atsaucība un kritika tika pievērsta viņas darbiem, kas tieši risināja jautājumus par imigrāciju, reliģiju un Rietumu-sānu attiecībām.
Pretrunas un publiskās debates
Pēc aiziešanas pensijā viņa atkal sāka rakstīt vairākus rakstus un grāmatas, kurās kritizēja islāmu un arābus, un daži cilvēki šos rakstus interpretēja, aizbildinoties ar rasismu un tā saukto islamofobiju.
Šie darbi izraisīja plašas diskusijas — daļa sabiedrības un kritiķu nosodīja Fallači par asu un vispārinātu retoriku, kas varot veicināt aizspriedumus, kamēr citi aizstāvēja viņas brīvības viedokļa izteikšanu un uzsvēra nepieciešamību runāt atklāti par drošību un kultūras atšķirībām. Viņas raksti pēc 11. septembra un to nastārais tonis padarīja viņu par ļoti pretrunīgu figūru Eiropas intelektuālajā telpā.
Noslēgums un mantojums
Oriana Fallači nomira 2006. gada 15. septembrī Florencē. Viņas mantojums ir komplekss: viņu atceras kā talantīgu un nežēlīgi godīgu intervētāju, kura spēju atklāt sarunu partneru domas un motivācijas reti kas pārspēja, bet arī kā personu, kuras vēlākie darbi izraisīja asas polemikas par tolerances, drošības un brīvības robežām. Viņas publikācijas vēl joprojām tiek lasītas, tulkotas un analizētas, jo tās sniedz spilgtu liecību par 20. gadsimta un 21. gadsimta politiskajām un kultūras spriedēm.
Dzīve un karjera
Fallači ir dzimusi Florencē, Itālijā. Otrā pasaules kara laikā viņa iesaistījās pretošanās kustībā demokrātiskajā bruņotajā grupā "Giustizia e Libertà". Viņas tēvs Edoardo Fallači Florencē bija slavens antifašistu politiskais aktīvists.
Savu žurnālistes karjeru Fallači sāka pusaudžu gados, 1946. gadā kļūstot par Itālijas laikraksta Il mattino dell'Italia centrale īpašo korespondenti. Pēc 1967. gada viņa strādāja par kara korespondenti Vjetnamā, Indopakistānas kara laikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidamerikā. Daudzus gadus Fallači bija politiskā žurnāla L'Europeo speciālkorespondente un rakstīja vairākiem vadošajiem laikrakstiem un žurnālam Epoca. 1968. gada Tlatelolko slaktiņā pirms 1968. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Fallači tika trīs reizes nošauta, meksikāņu spēki viņu aiz matiem aizvilka pa kāpnēm un atstāja mirušu. Pēdējos mēnešos Amerikas Savienotajās Valstīs notikušās imigrantu demonstrācijas viņai "izraisa riebumu", jo īpaši tad, kad protestētāji izkārtoja Meksikas karogu. "Es nemīlu meksikāņus," sacīja Fallači, atsaucoties uz nepatīkamo izturēšanos pret viņu no Meksikas policijas puses 1968. gadā. "Ja jūs turat rokā ieroci un sakāt: "Izvēlieties, kurš no musulmaņiem un meksikāņiem ir sliktāks," es uz brīdi šaubos. Tad es izvēlos musulmaņus, jo viņi ir salauzuši manas bumbiņas."
70. gadu beigās viņai bija romāns ar vienā no viņas intervijām runāto Aleksandru Panaguli, kurš bija liels dumpinieks Grieķijas pretošanās kustībā pret 1967. gada diktatūru, jo tika sagūstīts, smagi spīdzināts un ieslodzīts cietumā par (neveiksmīgu) atentāta mēģinājumu pret diktatoru un bijušo pulkvedi Georgiju Papadopulu. 1972. gadā viņa intervēja Henriju Kisindžeru.
Fallači ir divreiz saņēmusi Sv.Vinsenta balvu par žurnālistiku, kā arī Bancarella balvu (1971) par darbu "Nekas" un "Lai tā būtu"; Viaredžo balvu (1979) par darbu "Un uomo": Romanzo; 1993. gadā - Prix Antibes par grāmatu Inshallah. Kolumbijas koledžā (Čikāgā) ieguvusi doktora grādu. Viņa ir lasījusi lekcijas Čikāgas Universitātē, Jeila Universitātē, Hārvarda Universitātē un Kolumbijas Universitātē. Fallači darbi ir tulkoti 21 valodā, tostarp angļu, spāņu, franču, franču, holandiešu, vācu, grieķu, zviedru, poļu, horvātu, horvātu, ungāru un slovēņu valodā.
Fallači, kura dzīves laikā vienmēr smēķēja, nomira 2006. gada 15. septembrī Florencē, kur viņa bija dzimusi, no plaušu vēža.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Oriana Fallači?
A: Oriana Fallači bija itāļu žurnāliste, rakstniece un politisko interviju sniedzēja.
J: Kāda bija viņas pagātne Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā viņa bija jauna partizāne.
J: Kas bija dažas no ievērojamākajām personām, kuras viņa intervēja savas karjeras laikā?
A: Viņa intervēja daudzus starptautiski pazīstamus līderus un slavenības, piemēram, Dalailamu, Henriju Kisindžeru, Irānas šahu, ajatollu Homeini, Villiju Brandtu, Zulfikaru Ali Bhutu, Valteru Kronkaitu, Omars Kadafi, Federiko Fellīni, Samijs Deiviss juniors, Ngujens Cao Ky, Jasirs Arafats, Indira Gandija, Aleksandrs Panagoulis, arhibīskaps Makarios III, Golda Meir, Ngujens Van Thieu, Haile Selassie un Šons Konerijs.
Jautājums: Ar ko nodarbojās Oriana Fallači pēc aiziešanas pensijā?
A: Pēc aiziešanas pensijā viņa atgriezās pie vairāku rakstu un grāmatu rakstīšanas, kritizējot islāmu un arābus.
J: Kā daži cilvēki interpretēja Orianas Fallači rakstīto pēc aiziešanas pensijā?
A.: Daži cilvēki interpretēja rakstus, aizbildinoties ar rasismu un tā saukto islamofobiju.
J: Vai Oriana Fallači bija veiksmīga savā žurnālistiskajā karjerā?
A.: Jā, Oriana Fallači bija ilga un veiksmīga žurnālistes karjera.
J: Kad Oriana Fallači nomira?
A: Oriana Fallači nomira 2006. gada 15. septembrī.
Meklēt