Etiopijas imperators Haile Selasiē I (dzimis kā Tafari Makonens, 1892. gada 23. jūlijs — miris 1975. gada 26. augusts) bija Etiopijas imperators, valsts vadītājs un starptautiska mēroga politiķis. Rastafari kustības piekritēju vidū viņš ir uzskatāms par reliģisku simbolu — Dievam, kas iemiesojies cilvēkā. Pirms kļūšanas par imperatoru daudzi rastafari sevi dēvēja par Ras Tafari, atsaucoties uz viņa jaunības vārdu un amatu.
Dzīve un karjera līdz tronim
Tafari Makonens piedzima Ejersa Goro rajonā Hararas provincē kā Ras Makonena dēls. Viņš izcēlās kā spēcīgs reģionālais līderis un politiska figūra. 1907. gadā Tafari saņēma godu kā Sidamo pārstāvis, bet 1911. gadā kļuva par Hararas provinces gubernatoru. Būdams Hararas gubernators, viņš nostiprināja savu ietekmi un veidoja plašu atbalstītāju loku.
Politiskais lūzums notika saistībā ar Lij Iyasu. Sākotnēji Tafari piekrita neatcelt Lij Iyasu no varas kā regents apmaiņā pret to, ka Lij Iyasu viņu neatcels no Hararas gubernatora amata. Tomēr, kad Iyasu pārgāja par musulmani un mēģināja atlaist Tafari, vienošanās tika lauza. Tafari paziņoja, ka lauztā vienošanās vairs nav saistoša, un 1916. gada 27. septembrī muižnieki nomainīja Iyasu pret ķeizarieni Zauditu, par reģentu iecēla Tafari un viņš sāka faktiski kontrolēt valsts politiku. Tā kā Iyasu bija pārgājis islāmā, viņa pozīcija bija apdraudēta un notika ātra pāreja pie citas varas elites.
No neģusa līdz imperatoram
1928. gadā Tafari tika iecelts par negus (karali), bet 1930. gada 2. novembrī viņš tika kronēts par imperatoru ar pilnu titulējumu "Haile Selasi I, Etiopijas karaļu karalis, Jūdas cilts uzvarētāju lauvu, Dieva izredzēto". Viņa kronēšana plaši tika atspoguļota presē, īpaši divos pēc kārtas publicētos TIME Magazine rakstos, kas izraisīja starptautisku interesi, tostarp tālu Jamaikas sabiedrībā — no šīs reakcijas izauga ticība viņa dievišķībai un statusam kā melnādaino atbrīvotājam.
Valsts pārvaldība, reforms un starptautiskā loma
Kā valdnieks Haile Selasiē centās modernizēt Etiopiju: tika pieņemta 1931. gada konstitūcija, uzsākta valsts centralizācija, paplašināta izglītības sistēma un mēģināts sakārtot administratīvos un tiesiskos institūtus. Viņa valdīšana gan bija kombinācija no modernizācijas centieniem un tradicionālas monarhisma prakses — imperators stipri koncentrēja varu centrā.
1935.–1936. gadā Etiopija cieta Itālijas iebrukumu — notikumi, kas noveda pie īslaicīgas itāļu okupācijas (1936–1941) un Haile Selasiē izbraukuma uz Lielbritāniju. No izsūtījuma viņš runāja pie Līgas Nāciju (League of Nations), piesaistot uzmanību starptautiskai agresijai pret mazu suverēnu valsti. 1941. gadā, sadarbojoties ar britu spēkiem, Haile Selasiē atgriezās Etiopijā un atjaunoja savu varu. Pēc kara viņa valdīšana turpinājās, 1955. gadā tika izstrādāta konstitūcijas pārskatīšana, un Etiopija iegāja starptautiskajās organizācijās; Haile Selasiē bija svarīga figūra afrocentriskās diplomātijas un 1963. gadā notikušās Organizācijas Āfrikas Vienība (OAU) dibināšanā.
Krīze, gāšana un nāve
Haile Selasiē valdība saskārās arī ar nopietnām problēmām: zemes jautājums, lauksaimniecības zemju koncentrēšanās lielo zemes īpašnieku rokās, sociālie nevienlīdzības slāņi un neveiksmīga cilvēku apgādes politika krīzes brīžos. 1973. gada plašs bads Tigrē un citās vietās, kopā ar ekonomiskām un politiskām disfunkcijām, pastiprināja masu neapmierinātību. 1974. gadā militāra grupa, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Derg, veica apvērsumu; imperators tika piespiests atteikties no varas 1974. gada laikā un ievietots mājas arestā. Haile Selasiē mira 1975. gada 26. augustā (pēc dažu avotu sniegtās informācijas datums var nedaudz atšķirties) apstākļos, kas vēlāk izraisīja spekulācijas un juridiskas diskusijas — nāve tika uzskatīta par noslēpumainu un daļēji politiski motivētu.
Mantojums un nozīme
- Kultūras un politiskais mantojums: Haile Selasiē tiek atcerēts gan kā modernizators un starptautisks diplomāts, kurš iestājās par Āfrikas vienotību, gan kā autoritārs monarhs, kura reformas un valdīšanas stils radīja gan progresu, gan sociālas spriedzes. Viņa loma OAU un starptautiskajās sarunās padarīja viņu par nozīmīgu 20. gadsimta afrocentrisku līderi.
- Rastafari kustība: Viņa kronēšana un tituli, kā arī žurnālu publicitāte radīja ticību Jamaikā, ka viņš ir Mesija vai atbrīvotājs. Šī ticība izauga no Marcus Garvey idejām un vietējo līderu, piemēram, Leonard Howell, sludināšanas — rezultātā rastafari doktrīna kļuva par nozīmīgu reliģisku un kultūras kustību, kas ietekmēja mūziku (īpaši reggae), literatūru un identitātes politiku. Haile Selasiē tēls ir cieši saistīts ar šī virziena simboliku.
- Kritika un vērtējumi: Vēsturnieki uzskata viņu par sarežģītu figūru — reizēm pārlieku konservatīvu un nereaģējošu uz strauji mainīgajām sociālajām prasībām. Konflikts starp tradīciju un modernitāti, kā arī neatrisinātie zemes un sociālie jautājumi veicināja 1970. gadu konfliktus.
Haile Selasiē personība turpina raisīt plašas diskusijas — viņš ir vienlaikus simbols neatkarībai un Apvienotajai Āfrikai, kā arī strīdīga figūra iekšpolitikas ziņā. Viņa ietekme uz starptautisko diplomātiju, Etiopijas modernizāciju un pasaules kultūras vēsturē, īpaši caur rastafari kustību un mūzikas kanāliem, joprojām ir labi saskatāma.
