Hanss Geigers vācu fiziķis Geigera skaitītāja izgudrotājs un atomfiziķis
Johannes Vilhelms "Hanss" Geigers (1882. gada 30. septembris – 1945. gada 24. septembris) bija vācu fiziķis, kurš devis nozīmīgu ieguldījumu kodolfizikā un jonizējošā starojuma detekcijā. Viņš visplašāk pazīstams kā Geigera skaitītāja detektora komponenta līdzautors un par līdzdalību slavenajā Geigera-Marsdena eksperimentā, kura laikā tika atklāts atoma kodols, — šie pētījumi būtiski veicināja mūsdienu atommodelu izveidi.
Agrākā dzīve un izglītība
Geigers dzimis Neustadtē an der Hārdā, Vācijā. Viņš bija viens no pieciem bērniem, kuru tēvs bija indologs Vilhelms Ludvigs Geigers, Erlangenes universitātes profesors. 1902. gadā Geigers sāka studēt fiziku un matemātiku Erlangenes Universitātē un 1906. gadā ieguva doktora grādu. Pēc doktora grāda viņš turpināja pētniecību un drīz vien sāka starptautisku sadarbību ar vadošajiem atomfizikas zinātniekiem.
Galvenie sasniegumi
1907. gada laikā Geigers sadarbība ar Ernestu Raterfordu Mančestras Universitātē ļāva viņam piedalīties izbūvē un izmēģinājumos, kas vēlāk noveda pie slavenā Geigera-Mārdena eksperimenta, ko dēvē par "zelta folijas eksperimentu". Šī eksperimenta rezultāti pierādīja, ka atoma masa koncentrēta nelielā kodolā, kas bija pamatā Ruterforda atommodelim. Ruterfords un Geigers izstrādāja Ruterforda–Geigera cauruli, kas kļuva par priekšgājēju mūsdienu Geigera skaitītājam.
1911. gadā Geigers kopā ar Džonu Mitčelu Nuttalu formulēja tā saukto Geigera–Nuttala likumu, kas saista alfa daļiņu emisijas pussabrukšanas ātrumu ar to enerģiju un nobraukumu — šis likums ir svarīgs rādītājs radioaktīvā sabrukuma teorijā. 1928. gadā Geigers ar savu studentu Valteru Milleru (Walther Müller) izstrādāja uzlabotu jonizācijas lampas versiju — Geigera–Millera lampu (Geiger–Müller counter), kas kļuva par praktisku un plaši lietojamu jonizējošā starojuma detektoru laboratorijās, medicīnā, rūpniecībā un civilās aizsardzības jomā.
Karjera un sadarbības
Geigers sadarbojās arī ar Džeimsu Čadviku un citiem nozīmīgiem fiziķiem. 1912. gadā viņš kļuva par Fizikāli tehniskās reihsanstaltes (Physikalisch-Technische Reichsanstalt) darbinieku un vadītāju Berlīnē, kur turpināja eksperimentālos pētījumus jonizējošā starojuma un daļiņu detektoru jomā. 1925. gadā viņš ieņēma profesora amatu Ķīlē, 1929. gadā pārcēlās uz Tībingenas universitāti, bet no 1936. gada strādāja Berlīnē. Viņa darbi un ierīces bija nozīmīgs ieguldījums gan pamatzinātnē, gan praktiskajās mērījumu metodēs.
Politiskais konteksts un personīgā dzīve
Geigers bija Urāna kluba biedrs. Par viņa attieksmi pret nacistisko režīmu nav viennozīmīgu liecību — viņš reti izteicās publiski par politiskām tēmām. Ir ziņas gan par to, ka viņš dažkārt palīdzējis ebreju kolēģiem, gan arī par situācijām, kad viņš viņus noraidījis. Šī pretrunīgā informācija atspoguļo sarežģīto zinātnieka lomu un izvēles grūtības politiski saspringtā laikā.
Viņam bija četri brāļi un māsas: trīs māsas un viens brālis, kuri visi bija jaunāki par viņu. Viņa brālis Rūdolfs Geigers bija pazīstams meteorologs un klimatologs. Hanss Geigers nomira Potsdamā, Vācijā, 1945. gada 24. septembrī — dažus mēnešus pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā.
Mantojums
Geigera vārds saglabājies zinātnes vēsturē galvenokārt pateicoties Geigera–Müllera detektoram, kas kļuva par standarta instrumentu radioaktivitātes mērīšanā. Geigera pētījumi par atomu un alfa daļiņu īpašībām bija nozīmīgi atomfizikas attīstībai, ietekmējot gan teorētiskos modeļus, gan eksperimentālās metodes. Par godu viņa ieguldījumam zinātnē ir nosaukti dažādi piemiņas objekti, tostarp krāteris uz Mēness, kā arī viņa vārds tiek minēts plašā literatūrā par atomfiziku un starojuma detekciju.
Geigers (l.) ar Ernestu Roterfordu ap 1905. g.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hanss Geigers?
A: Hanss Geigers bija vācu fiziķis, kurš vislabāk ir pazīstams kā Geigera skaitītāja detektora komponenta izgudrotājs un Geigera-Marsdena eksperimenta, kura laikā tika atklāts atoma kodols, autors.
J: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis Neustadt an der Haardt, Vācijā.
J: Ko viņš studēja universitātē?
A: Viņš studēja fiziku un matemātiku Erlangenas Universitātē un 1906. gadā ieguva doktora grādu.
J: Ar ko viņš strādāja?
A: Viņš strādāja kopā ar Ernestu Raterfordu Mančestras Universitātē, Ernestu Mārdenu, Džonu Mičellu Nutalu, Džeimsu Čadviku un Valteru Milleru.
Kādu slavenu eksperimentu viņi kopā veica?
A: Viņi veica slaveno Geigera un Marsdena eksperimentu, ko sauc par "zelta folijas eksperimentu".
J: Kādu likumu viņi kopā atklāja?
A: Viņi atklāja Geigera-Nutāla likumu (vai likumu).
J: Cik brāļi un māsas viņam bija?
A: Viņam bija četri brāļi un māsas - trīs māsas un viens brālis, kuri visi bija jaunāki par viņu.
