Harieta Martino (1802. gada 12. jūnijs – 1876. gada 27. jūnijs) bija angļu sociālā teorētiķe un rakstniece, kuru bieži sauc par pirmo sievieti socioloģi. Viņa dzima Norvičā, vidusšķiras unitāristu ģimenē, bija brāļa teologa Jēimsa Martineu (James Martineau) māsa. Veselības problēmu un daļējas dzirdes zuduma dēļ viņai dzīvē nācās pārvarēt papildu grūtības, tomēr tieši rakstniecība un sabiedriskā darbība kļuva par viņas galveno nodarbi un iztikas avotu.
Darbi un publicētās idejas
Martineu bija ārkārtīgi produktīva autore — viņa sarakstīja vairākas grāmatas, daudz eseju un populārzinātnisku rakstu. Starp pazīstamākajiem darbiem ir plaši lasītā sērija, kas popularizēja ekonomikas idejas, "Illustrations of Political Economy", kā arī ceļojumu un novērojumu grāmatas no viņas brauciena uz ASV, piemēram, "Society in America". Tāpat viņa sarakstīja rokasgrāmatas par pētījumu metodēm ("How to Observe Morals and Manners") un daudz rakstu par ikdienas dzīvi, izglītību, reliģiju un sabiedrības institūcijām.
Martineu tulkoja un popularizēja arī Ogasta Komta idejas angļu valodā, ievedot pozitīvisma domas Lielbritānijā. Viņa spēja izskaidrot sarežģītas sociālās un ekonomiskās teorijas vienkāršā, lasītājam saprotamā veidā, tādējādi kļūstot par ietekmīgu sabiedrības domu popularizētāju.
Politiskās un sociālās nostādnes
Martineu aktīvi iebilda pret verdzību un atbalstīja sociālas reformas, izglītības pieejamību un darba apstākļu uzlabošanu. Viņas rakstos bieži parādījās feministiskas perspektīvas: viņa analizēja laulības institūciju, bērnu aprūpi, mājsaimniecības organizāciju un reliģisko dzīvi, norādot, ka sieviešu zemāks statuss bieži ir sociālu struktūru un ekonomisku apstākļu rezultāts. Martineu uzsvēra, ka sabiedrību, lai to saprastu, jāizpēta visos tās aspektos — politiskajā, reliģiskajā un sociālajā — un ka rūpīga empīriskā analīze ir nepieciešama, lai atklātu, kā varas attiecības ietekmē dzimumu lomas.
Publiskais tēls un ietekme
Martineu bija reta sieviete savā laikmetā, kura ar rakstiem spēja nopelnīt iztiku. Viņas darbus lasīja plaša sabiedrība — arī jaunā princese Viktorija (vēlāk karaliene Viktorija) interesējās par viņas rakstiem, un Martineu tika uzaicināta apmeklēt Viktorijas kronēšanas ceremoniju 1838. gadā, ko viņa plaši aprakstīja savos rakstos. Daudzi laikabiedri atzina, ka viņas intelekts un sabiedriskā balss bija izteikti spēcīgas un bieži pārvarēja tā laika dzimumu stereotipus.
Mantojums
Harieta Martineu tiek uzskatīta par nozīmīgu priekšgājēju socioloģijā un sociālajā analīzē: viņas darbi veicināja sociālo zinātņu popularizāciju, palīdzēja izprast ekonomikas un sabiedrības savstarpējās saites un deva ievērojamu ieguldījumu agrīnajā feministiskajā domā. Viņas raksti, ceļojumu apraksti un tulkojumi joprojām tiek pētīti kā svarīgs 19. gadsimta sociālās domas avots. Martineu nomira 1876. gadā, atstājot plašu publicētu mantojumu un ietekmi uz nākamajām paaudžu sociālajām un politiskajām debatēm.