Golda Meira — Izraēlas pirmā un vienīgā sieviete premjerministre (1898–1978)
Golda Meira — Izraēlas pirmā un vienīgā sieviete premjerministre (1898–1978). Biogrāfija, politiskā karjera, Jom Kipura karš un 1972. gada Minhenas traģēdija.
Golda Meir (izrunā: [Gol-da My-ear]; ebreju: גולדה מאיר, arābu valodā: جولدا مائير, dzimusi Golda Maboviča, 1898. gada 3. maijs – 1978. gada 8. decembris; no 1917. līdz 1956. gadam pazīstama kā Golda Miersone) bija ceturtā Izraēlas Valsts premjerministre un viena no ievērojamākajām 20. gadsimta Izraēlas valsts personībām.
Agrīnā dzīve un imigrācija
Golda Meir dzimusi Kijevā (tolaik Krievijas impērijā). Bērnībā viņas ģimene emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņa uzauga un izglītojās. Pēc iesaistes cionistiskajā kustībā un darbā ar sabiedriskām organizācijām Meir 1921. gadā devās uz toreizējo Britu Mandāta Palestīnu, lai piedalītos ebreju kopienas izveidē un valsts celtniecībā.
Politiskā karjera pirms premjerministra amata
Meir aktīvi darbojās darba un sabiedrisko organizāciju jomā — viņa bija iesaistīta Histadrut (Izraēlas darba savienības) darbībā un imigrantu uzņemšanā. 1948. gadā viņa bija viena no Izraēlas Neatkarības deklarācijas parakstītājām. Pēc valsts dibināšanas Meir ieņēma vairākus nozīmīgus amatus: ilgstoši vadīja Darba ministriju, nodarbojās ar sociālās politikas, nodarbinātības un imigrācijas jautājumiem, vēlāk kļuva par Ārlietu ministri, kuras laikā viņa pārstāvēja Izraēlu starptautiskajās attiecībās.
Pārvaldība kā premjerministre (1969–1974)
Golda Meir kļuva par Izraēlas premjerministri 1969. gada 17. martā, pārmantojot amata pienākumus pēc savas partijas vadīšanas panākumiem. Viņas laiks pie varas iezīmējās ar vairākām būtiskām politiskām un drošības izaicinājumiem. Meir bieži tika saukta par Izraēlas politikas “dzelzs lēdiju” (sieviete ar stingru prātu), un šo apzīmējumu izmantoja daudzu gadu garumā — daudzus gadus pirms šī vārda kļuva populārs, runājot par Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri (Margaret Thatcher). Meir bija Izraēlas pirmā un līdz šim vienīgā sieviete premjerministre; viņa bija arī viena no pirmajām sievietēm pasaulē, kas ieņēma šādu amatu.
Svarīgākie notikumi viņas valdīšanas laikā
- 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Minhenē notikušais traģiskais incidents, kad tika nogalināti vienpadsmit Izraēlas sportisti — šis terora akts skāra visu valsti un ietekmēja Izraēlas drošības politiku un reakciju uz starptautisku teroru.
- 1973. gada Jom Kipura karš — pārsteiguma uzbrukums no Ēģiptes un Sīrijas puses oktobrī, kas radīja smagas cilvēku un materiālās zaudējumus. Kara laikā tika uzdoti daudz jautājumu par izlūkošanas un militārās sagatavotības trūkumiem, kā arī par valdības reakciju uz situāciju.
Kritika, izmeklēšana un atkāpšanās
Pēc Jom Kipura kara sabiedrībā un politikā izcēlās plašas diskusijas un pētījumi par to, kā bija iespējams, ka Izraēla tik ļoti negaidīti nonāca konflikta epicentrā. Tika izveidota izmeklējoša komisija (Agranat komisija), kas analizēja izlūkošanas un militārās vadības darbību. Pēc spiediena un sabiedriskās neapmierinātības Golda Meir 1974. gadā atkāpās no premjerministra amata. Atkāpšanās bija daļa no politiskās atbildības uzņemšanās un debašu rezultāts par valsts drošību un pārvaldību.
Personība, politika un mantojums
Meir bija pazīstama ar tiešumu, stingru raksturu un spēcīgām līderības spējām. Viņas politiskā darbība bija vērsta uz valsts drošību, imigrācijas (aliyah) veicināšanu, sociālās aprūpes un nodarbinātības jautājumu risināšanu. Viņas loma Izraēlas diplomātijā un iekšpolitikā ir nozīmīga: viņa palīdzēja nostiprināt valsts institūcijas un iekļaut lielu skaitu imigrantu sabiedrībā.
Vēlā dzīve un nāve
Pēc atkāpšanās no aktīvās politikas Meir dzīvoja samērā privātu dzīvi. Viņa mira 1978. gada 8. decembrī Jeruzalemē 80 gadu vecumā. Viņas nāve izraisīja plašu reakciju gan Izraēlā, gan ārzemēs, un viņas piemiņa tiek uzturēta publiskās ceremonijās, memoriālos un vēsturiskajos pētījumos.
Vērtējums
Golda Meir atstāja sarežģītu un daudzslāņainu mantojumu: viņa bija izcils valsts celtniecības un sabiedriskās politikas vadītājs, kura loma tiek atzīta par centrālu Izraēlas vēsturē, taču viņas vadība tikusi arī kritizēta saistībā ar drošības un izlūkošanas jautājumiem Jom Kipura kara priekšvakarā. Viņas dzīve un karjera turpina būt plašu pētījumu un diskusiju temats vēsturniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un plašāku sabiedrību interesentiem.
Pirms viņa kļuva par premjerministri
Viņas dzimtais vārds bija Golda Maboviča (ukraiņu: Голда Мабович). Viņa dzima Kijevā, bijušajā Krievijas impērijā (tagadējā Ukrainā), un viņas vecāki bija Blūme Naidiča un Moše Mabovičs, galdnieks. Ģimene pārcēlās uz Milvoki, Viskonsinas štatā, ASV. Viņas tēvs strādāja par galdnieku, bet māte vadīja pārtikas preču veikalu. Jau astoņu gadu vecumā viņai uzticēja uzraudzīt veikalu, kad māte devās uz tirgu pēc precēm.
14 gadu vecumā Golda mācījās North Division vidusskolā un strādāja nepilnu slodzi. Viņas māte vēlējās, lai viņa pamet skolu un apprecas, bet viņa to nedarīja. Viņa aizbēga no mājām un nopirka vilciena biļeti uz Denveru, Kolorādo štatā, un devās dzīvot pie savas precētās māsas Šeinas Korngoldas. Korngoldi savās mājās rīkoja vakara sapulces, kurās Meira uzzināja par ebreju vēlmi pēc savas valsts, literatūru, sieviešu tiesībām, arodbiedrībām un daudz ko citu. Denverā viņa iepazinās arī ar zīmju gleznotāju Morisu Meisonu, ar kuru apprecējās 19 gadu vecumā.
Premjerministra amata laikā
Divi lielākie notikumi viņas premjerministres laikā bija vienpadsmit Izraēlas sportistu slepkavība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, ko sarīkoja teroristu grupējums "Melnais septembris", un divdesmit dienu ilgais Jomkipura karš starp Izraēlu un Ēģiptes un Sīrijas vadītajām arābu valstīm 1973. gada oktobrī.
Darba laika beigas
Jom Kipura karš notika no 1973. gada 6. oktobra līdz 26. oktobrim, un tas bija arābu valstu grupas ar Sīriju un Ēģipti priekšgalā pret Izraēlu. Izraēla bija pārsteigta par uzbrukumu, un pēc Jom Kipura kara valdībai tika uzdoti jautājumi par to, ka Izraēla nav bijusi gatava karam. Cilvēku grupa, kurai tika uzdots izpētīt karu, nolēma, ka tā nebija Meira vaina. Viņas politiskā partija 1973. gada decembrī uzvarēja vēlēšanās, bet 1974. gada 11. aprīlī Meira pārtrauca pildīt premjerministra pienākumus, jo uzskatīja, ka tā vēlas Izraēlas tauta. Pēc viņas 1974. gada 3. jūnijā par premjerministru kļuva Ichaks Rabins.
1975. gadā par nopelniem Izraēlas valsts labā Meira saņēma Izraēlas balvu.
Nāve
1978. gada 8. decembrī Golda Meir 80 gadu vecumā Jeruzalemē nomira no vēža. Viņa tika apglabāta Helkat Gdolei Ha'uma Herca kalnā Jeruzalemē 1978. gada 12. decembrī.
Golda Meiras kapa vieta Hercla kalnā
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Golda Meir?
A: Golda Meir bija ceturtā Izraēlas valsts premjerministre un trešā sieviete premjerministre pasaulē.
Jautājums: Kad Golda Meir kļuva par Izraēlas premjerministri?
A: Golda Meir kļuva par Izraēlas premjerministri 1969. gada 17. martā.
J: Kāda bija Golda Meiras iesauka Izraēlas politikā?
A: Par Goldu Meiru teica, ka tā ir Izraēlas politikas "dzelzs lēdija" (sieviete ar stingru prātu).
J: Kādi nozīmīgi notikumi notika Golda Meiras premjerministres amatā?
A: Divi lielākie notikumi viņas premjerministres laikā bija vienpadsmit Izraēlas sportistu slepkavība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs un 1973. gada Jom Kipura karš.
J: Vai Golda Meir bija pirmā Izraēlas premjerministre sieviete?
A: Jā, Golda Meir bija pirmā un līdz šim vienīgā Izraēlas premjerministre sieviete.
Jautājums: Kāpēc Golda Meir pameta Izraēlas premjerministres amatu?
A: Jom Kippūras kara laikā radās jautājumi par viņas rīcību kara laikā, un, lai gan tika konstatēts, ka viņa nav vainojama pie kara problēmām, Meir atstāja savu amatu.
J: Kāds bija Golda Meir sākotnējais vārds, pirms viņa to mainīja?
A: Golda Meir dzimis ar vārdu Golda Maboviča, bet 1917. gadā viņa to nomainīja uz Golda Miersone, kuru viņa lietoja līdz 1956. gadam.
Meklēt