Brīvības statuja — ASV simbols, dāvana no Francijas un nacionālais piemineklis

Brīvības statuja — ASV simbols un Francijas dāvana: vēsturiska ikona Ellisas salā, kas simbolizē brīvību, imigrantu cerības un transatlantisko draudzību.

Brīvības statuja (oficiālais nosaukums ir „Brīvība, kas apgaismo pasauli”, angliski bieži saukta arī par Lady Liberty) ir slavenākais un atpazīstamākais ASV simbols. Statuja atrodas Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, Ņujorkas ostā uz Brīvības salas (angliski Liberty Island), netālu no Ellisas salas. Tā tradicionāli saistīta ar ASV Neatkarības deklarācijas ideāliem un tika dāvināta Amerikas Savienotajām Valstīm 1886. gadā kā Francijas tautas dāvana, simbolizējot abu valstu draudzību, kas aizsākās Amerikas revolūcijas laikā. Statuja attēlo sievietes figūru, kas valkā stolu, kroni ar septiņām staru spīlēm (kas simbolizē septiņas jūras un kontinentes), sandales un stāv pie pārrautas ķēdes, tur rokā paceltu lāpu un tabula ansata (plāksni) ar uzrakstu Neatkarības deklarācijas datumu JULY IV MDCCLXXVI (1776).

Vēsture un nozīme

Ideja par pieminekli radās 19. gadsimta beigās Francijā; to ierosināja un atbalstīja franču sabiedrības un kultūras darbinieki, tostarp Édouard de Laboulaye. Skulptūru projektēja Frédéric Auguste Bartholdi, kurš izstrādāja monumenta tēlu un vispārējo koncepciju. Statuja tika uzdāvināta ASV kā draudzības simbols un kā atgādinājums par demokrātijas un cilvēktiesību ideāliem. Kopš tā laika tā kļuvusi par cerības un brīvības simbolu, īpaši Amerikas Savienoto Valstu imigrācijas vēsturē: daudziem miljoniem cilvēku, kas ieradās ar kuģiem pāri okeānam, statuja bija pirmais iespaids par jauno zemi.

Celtniecība un arhitektūra

Skulptūras ārējo formu veido sīki izstrādātas vara loksnes, kas izgatavotas ar repoussé tehniku — vara kalšana no iekšpuses, ko sākotnēji ierosināja un izmantoja Ežēns Vijolē-le-Duks (vara izvēle un tehnika). Iekšējo metāla karkasu projektēja Moriss Kēklins (Maurice Koechlin) no Gustava Eifeļa inženieru uzņēmuma; bieži min Eifeļa iesaisti kā svarīgu inženiertehnisku risinājumu autoru, īpaši statnes veidošanā. Pjedestālu un forta pārbūvi projektēja amerikāņu arhitekts Ričards Moriss Hants.

• Ārējais pārklājums ir no tīra vara loksnēm, kas laika gaitā dabīgi ieguvušas zilganzaļo patīnu.
• Vara lokšņu biezums ir salīdzinoši neliels — apmēram 2,4 mm — tomēr konstrukcija kopā ar iekšējo karkasu nodrošina lielu izturību.
• Karkass sākotnēji bija veidots no kausēta dzelzs; vēlāk dažos atjaunošanas darbos daļa no tā tika nostiprināta ar nerūsējošā tērauda elementiem, lai novērstu koroziju.
• Lāpas liesma sākotnēji izgatavota no vara, bet 20. gadsimta pārbūvēs un atjaunošanas darbos tā tika pārklāta ar zelta lapiņām; mūsdienās pārejas logi lāpas konstrukcijā ļauj drošības un uzturēšanas darbiem.
• Statuja stāv uz taisnstūra mūra pjedestāla, kas savukārt atrodas uz senā bastiona — zvaigžņveida forta pamatnes (nereglāras vienpadsmitstaru zvaigznes formā).

Izmēri un simbolika

Statuja paša seja un figūra ir ievērojama pēc mēroga: no pjedestāla pamatnes līdz galvas virsotnei statuja ir aptuveni 151 pēda (46 m) augsta; kopā ar pjedestālu un pamatu tās augstums sasniedz aptuveni 305 pēdas (93 m). Kronī esošās septiņas spīles simbolizē brīvības izplatību pāri pasaules jūrām un kontinentiem. Pārrautā ķēde zem statujas pēdām simbolizē atbrīvošanos no verdzības un apspiešanas, bet rokā turamā tabula ar datumu atgādina par neatkarības ideju nozīmi.

Literatūra, imigrācija un kultūras nozīme

Pjedestāla iekšpusē pieejama plāksne ar dzejnieces Emmas Lazarus (Emma Lazarus) dzejoli „The New Colossus” (1883), kurā ir slavenās rindas „Give me your tired, your poor...”. Šīs rindas vēlāk kļuva par simbolisku uzrunu imigrantiem un to tautas daļai, kas meklē patvērumu un brīvību Amerikā. Statuja ilgu laiku bija daudzu imigrantu pirmais skats uz Ameriku, it īpaši tiem, kas iebrauca caur Ellisas salu.

Pārvaldība, restaurācija un apmeklētāji

Šī statuja ir Nacionālā parka dienesta pārvaldītā Brīvības statujas nacionālā pieminekļa centrālā daļa; nacionālajā piemineklī ietilpst arī Ellisa sala. Piemineklis ir arī iekļauts Pasaules kultūras mantojuma sarakstā (UNESCO).

Laika gaitā notikušas vairākas nozīmīgas restaurācijas kampaņas; īpaši plaša atjaunošana notika 1980. gadu centrā, gatavojoties statujas simtgadei, kad tika atjaunots iekšējais karkass, lāpas virsma un citas konstrukcijas daļas. Lāpa ir slēgta publikai drošības apsvērumu dēļ, taču apmeklētāji var kāpt uz pjedestāla un, ierobežotā skaitā un ar iepriekšēju rezervāciju, uzkāpt arī kronī (tas prasa uzvarēt iekšējos 354 pakāpienus).

Apmeklētāji parasti ierodas ar prāmjiem no Battery Park (Manhetenā) vai Liberty State Park (Ņūdžersijā). Ir pieejamas kombinētās biļetes, kas aptver gan Brīvības salu, gan Ellisas salu muzeju.

Fakti, ko vērts zināt

• Oficiālais franču nosaukums: La Liberté éclairant le monde (Brīvība, kas apgaismo pasauli).
• Statujas ādas materiāls — vara — laika gaitā ieguvusi raksturīgo zilgani zaļo patīnu.
• Kronī ir 25 logi; uzkāpjot kronī, ir jāveic 354 pakāpieni.
• Statuja simbolizē gan brīvību, gan cerību, turklāt tai ir spēcīga saikne ar imigrāciju un ASV identitāti kopumā.

Brīvības statuja joprojām ir viens no visredzamākajiem un vispazīstamākajiem pasaules simboliem — gan vēsturiskā, gan kultūras un tūrisma nozīmē — un tā turpina piesaistīt apmeklētājus, pētniekus un māksliniekus no visas pasaules.

Uzraksti, plāksnes un veltījumi

Uz Brīvības statujas vai tās tuvumā ir vairākas metāla plāksnes. Uz vara plāksnītes tieši zem statujas kājām ir uzraksts, ka tā ir kolosāla Brīvības statuja, ko projektējis Bārtoldi un uzbūvējis Parīzes uzņēmums Gaget, Gauthier et Cie (Cie ir franču saīsinājums, kas ir analogs Co. ). Cita plāksne paziņo, ka statuja ir Francijas Republikas tautas dāvinājums, kas godina "abu tautu aliansi Amerikas Savienoto Valstu neatkarības iegūšanā un apliecina to pastāvīgo draudzību". Ņujorkas komiteja izgatavojusi plāksni, kas atgādina par līdzekļu vākšanu, kas tika veikta, lai uzceltu postamentu. Brīvmūrnieki pie stūrakmens piestiprināja vēl vienu plāksni.

1903. gadā dzejnieces draugi dāvināja bronzas plāksni ar "Jaunā kolosa" tekstu un piemiņas zīmi Emmai Lazarus. Līdz 1986. gada atjaunošanai tā bija uzstādīta pjedestāla iekšpusē; šodien tā atrodas Brīvības statujas muzejā pamatnē. Tam ir pievienota plāksne, ko 1977. gadā uzdāvināja Emmas Lazarus piemiņas komiteja, atzīmējot dzejnieces dzīvi.

Salas rietumu galā atrodas piecu statuju grupa. Tās godina cilvēkus, kas piedalījās Brīvības statujas celtniecībā. Tās ir divu amerikāņu - Pulicera un Lazara - un trīs francūžu - Bartuoldi, Labulejas un Eifeļa - piemiņas zīmes. Piecu statuju autors ir Merilendas tēlnieks Filips Ratners.

1984. gadā Brīvības statuja tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO "Paziņojumā par nozīmi" statuja raksturota kā "cilvēka gara šedevrs", kas "saglabājas kā ļoti spēcīgs simbols, kas rosina pārdomas, debates un protestus pret tādiem ideāliem kā brīvība, miers, cilvēktiesības, verdzības atcelšana, demokrātija un iespējas".

Piemiņas plāksne dzejniecei Emmai Lazarus ar "Jaunā kolosa" tekstu

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Brīvības statujas oficiālais nosaukums?

J: Kur atrodas Brīvības statuja?

J: Ko tā piemin?

J: Kas to uzdāvināja Amerikas Savienotajām Valstīm?

J: Ko tā simbolizē?

J: Ko tā sveicina?

J: Kas bija tās iedvesmas pamatā?

Meklēt pēc burta