Jupitera templis, pazīstams arī kā Capitolium jeb Kapitolija triādes templis, bija centrāla reliģiska būve romiešu pilsētā Pompejos, Itālijā. Sākotnēji templis bija veltīts galvenokārt Jupiteram, taču tajā atradās arī Juno un Minervu) statujas — tipiska triādes dievību kopas izpausme romiešu reliģijā. Tempļa celtniecība datējama ap 2. gadsimta p. m. ē. vidu, laikā, kad Pompeju arhitektūrā un sabiedriskajā dzīvē pieauga romiešu ietekme un romiešu dievību kults ieņēma dominējošu lomu pretstatā iepriekšējām grieķu un vietējām tradīcijām.

Vēsturisks konteksts

Pompeji bija senas iedzīvotas vietas ar grieķu un itāļu (samnitu) ietekmju sajaukumu. Ar laiku — īpaši pēc tam, kad pilsēta nonāca ciešākā romiešu varas ietekmē un galu galā faktiski iekļāvās Romas republikā 1. gadsimtā p. m. ē. (pēc Sociālā kara un Romas iekļaušanās) — sabiedriskais un reliģiskais centrs pakāpeniski tika pārformēts romiešu garā. Atšķirībā no iepriekšējiem valdītājiem samnitiem, romieši lielu nozīmi piešķīra publiskajai arhitektūrai un tempļu nozarei kā valsts un pilsētas prestiža izpausmei.

Templis un tā funkcijas

Capitolium atradās Foruma ziemeļu galā un veidoja pamanāmu foruma daļu. Tā galvenā funkcija bija kalpot par pilsētas galveno reliģisko centru, kur tika godināta Kapitolija triāde — Jupiters, Juno un Minervu). Tempļa iekšējā telpa (cella) glabāja šīs dievības statujas, un iekšā drīkstēja iekļūt galvenokārt priesteri un īpašas ceremonijas dalībnieki. Kā galvenā reliģiskā vieta tas arī simbolizēja Romas varu un lomu Pompeju pilsētas dzīvē.

Arhitektūra

Capitolium tika būvēts tipiskā itāļu-romiešu tempļa formā: uz paaugstināta podiuma ar plašu kāpņu frontu, priekšā atradās ietaisīts portiks (pronaoss) ar kolonnu rindu, bet aiz tā — viena vai vairākas cellas. Īpaši raksturīgi bija:

  • augsts podiums, kas paceļ templis virs foruma līmeņa,
  • pronaoss ar kolonnām, kas nolieca uzmanību uz templi kā publisku un svētu vietu,
  • dalīta iekšējā telpa (trīs cellas) dievību statujām, kas bija tipiski Kapitolija triādes pielūgsmei.

Šādas iezīmes apliecināja gan reliģiskos, gan politiskos mērķus — tempļa monumentalitāte uzsvēra Romas prestižu un pilsētas bagātību. Tempļa fasāde, kolonnas un dekoratīvie elementi bija veidoti, lai radītu iespaidu par varenību un sakārtotību.

62. gada zemestrīce, pārveidošana un 79. gada izvirdums

62. gadā notikusi spēcīga zemestrīce smagi sabojāja lielu daļu pilsētas, tostarp arī Jupitera templi. Pēc zemestrīces daudzas reliģiskas ceremonijas bija pārceltas uz mazāku vietējo dievības pielūgsmes vietu, kas tiek dēvēta par Jupitera Meilihia (Jupiter Meilichios) templi. Lielais Capitolium daļēji gaidīja atjaunošanu, taču pilnīgi neatjaunots tas tika pārklāts ar pelniem un lavu, kad 79. gadā izvirdās Vezuva, aprakdams Pompeju pilsētu.

Mūsdienu stāvoklis un nozīme

Arheoloģiskajos izrakumos redzama tempļa drupas — paaugstinātais podiums, kāpnes un daļēji saglabājušās cellas norāda uz tās agrīno izkārtojumu. Capitolium ir viens no nozīmīgākajiem Pompeju pieminekļiem, jo tas sniedz vērtīgu informāciju par vietējo reliģiju, publisko telpu organizāciju un romiešu ietekmi pilsētas arhitektūrā. Mūsdienās šis objekts piesaista vēstures un arheoloģijas interesentus un ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma vietas, ko veido Pompeji.

Capitolium piemērs ļauj labāk saprast, kā politiskās un kultūras pārmaiņas (piemēram, romiešu iekļaušanās) ietekmēja publisko arhitektūru, reliģiskās prakses un pilsētu izskatu Senajā Itālijā.