Unter den Linden (Zem liepām): Berlīnes vēsturiskais liepu bulvāris
Unter den Linden — Berlīnes vēsturiskais liepu bulvāris: pastaiga pie Brandenburgas vārtiem, Muzeju salas un imperiālas arhitektūras ar bagātu vēstures stāstu.
Unter den Linden ("zem liepām") ir slavenais bulvāris Vācijas galvaspilsētas Berlīnes Mittes rajonā. Nosaukums radies no liepu alejas — rindas koku, kas savieno pilsētas svarīgākās vietas un raksturo ielas centrālo apzaļumoto gājēju celiņu.
Vēsture
Unter den Linden izveidojās, pateicoties Brandenburgas elektora Jāņa Georga (Johann Georg) 16. gadsimtā ierīkotajam bridļa ceļam, pa kuru viņš varēja doties uz medību platībām Tiergarten teritorijā. 1647. gadā pēc "Lielā kurfirsta" Frīdriha Vilhelma rīkojuma ceļš tika pārveidots par liepu bulvāri, kas stiepās no pilsētas pils līdz pilsētas vārtiem. Kopš tā laika Unter den Linden kļuva par galveno reprezentācijas ielu, kurā tika izvietotas varas, kultūras un izglītības iestādes.
19. gadsimtā, kad Berlīne strauji paplašinājās uz rietumiem, Unter den Linden kļuva par pilsētas greznāko ielu. 1851. gadā centrālajā joslā uzstādīja jātnieka statuju, kas attēlo karali Frīdrihu Lielo — slaveno Frīdriha Lielā pieminekli, ko veidoja Kristians Daniels Rauhs. 20. gadsimta pirmā puse, industriālā attīstība un satiksme sāka ietekmēt alejas koku stāvokli.
1934.–35. gadā, izbūvējot Nord-Süd-Tunnel Berlīnes S-Bahn tīklam, lielu daļu liepu nocirta. Otrā pasaules kara pēdējās dienās atlikušos kokus iznīcināja vai nocirta malkai. Pēc kara, padomju okupācijas zonā un vēlāk Vācijas Demokrātiskajā Republikā iela tika atjaunota, un liepas pārstādīja 1950. gados. Līdz mūsdienām aleju ietekmē gaisa piesārņojums, sāļošana ziemā un augsnes piesārņojums, tāpēc koki regulāri tiek aizstāti un aprūpēti.
Galvenās ēkas, pieminekļi un nozīmīgas vietas
Unter den Linden sākas pie pils tilta (Schlossbrücke), kas savieno ielu ar Lustgarten un Muzeju salu. Numerācija kopš 1937. gada sākas tieši pie šī tilta. Gar ielu atrodas daudz nozīmīgu ēku un pieminekļu; no austrumiem uz rietumiem minami šādi objekti:
- Alte Kommandantur (strīdīgā rekonstrukcija, Nr. 1)
- Zeughaus arsenāls — vecākā Unter den Linden ēka (celta 1695–1706), kur šobrīd atrodas Deutsches Historisches Museum (Nr. 2)
- Kronprincenpalais (bijusī Hohenzollerna kroņprinču pils, Nr. 3)
- 1817. gadā celtais kara memoriāls Neue Wache (Nr. 4), ko daudzi uzskata par arhitekta Karla Frīdriha Šinkla meistardarbu
- Bebelplatz ar Berlīnes Valsts operu (Nr. 7) — reiz dēvēta par Lindenoper, kā arī ar Svētās Hedvigas katedrāli un Altes Palais (Nr. 9)
- Ziemeļpusē atrodas Humbolta universitātes galvenā ēka (Nr. 6) un Berlīnes Valsts bibliotēkas I nams (Nr. 8), pie kurām stāv arī Aleksandra un Vilhelma fon Humboltu skulptūras
- Rietumu galā — Brandenburgas vārti un Pariser Platz, pie kuriem atrodas viesnīca Adlon (Nr. 77), kā arī dažādu valstu vēstniecības: Krievijas (bijusī padomju vēstniecība, Nr. 63–65) un Ungārijas vēstniecība (Nr. 76)
- Gar ielu redzamas arī prūšu ģenerāļu — Šarnhorsta un Bīlova — skulptūras
Mūsdienas un nozīme
Šodien Unter den Linden ir viena no Berlīnes populārākajām tūristu tūrēm un vietējo iedzīvotāju iecienīta pastaigu zona. Tā savieno vairākas nozīmīgas kultūras vietas — muzejus, operu, universitāti un valdības iestādes — tāpēc tiek regulāri apmeklēta gan tūristu, gan oficiālu ceremoniju laikā (piemēram, valsts svētku pasākumi pie Brandenburgas vārtiem).
Transporta ziņā iela ir nozīmīgs satiksmes koridors: to šķērso vairākas lielākas ziemeļu–dienvidu ielas, piemēram, Friedrichstraße un Wilhelmstrasse, pie kurām atrodas svarīgas dzelzceļa un metro/urbānās satiksmes pieturas. Tāpat ap ģeogrāfiski dienvidrietumu daļu atrodas piekļuve S-Bahn un citiem sabiedriskā transporta maršrutiem, kas padara to ērtu gan vietējiem, gan viesiem.
Vides aizsardzība un kokkopība ir pastāvīgs izaicinājums — liepas regulāri cieš no automašīnu izmešiem, augsnes piesārņojuma un ziemas sāļošanas. Pilsētas pārvalde un konservatori regulāri veic stādīšanu, retināšanu un augsnes atjaunošanu, lai saglabātu alejas raksturu. Ilgtspējīgas kopšanas rezultātā Unter den Linden saglabā savu vēsturisko līniju un joprojām kalpo kā Berlīnes simbols, kas savieno pagātni ar mūsdienu pilsētas dzīvi.
Apmeklētājiem ieteicams veltīt laiku pastaigai pa Unter den Linden, apmeklēt muzejus un pieminekļus, kā arī novērtēt ielas atjaunoto arhitektūru un kultūras vērtības. Par daudzām ēkām un pieminekļiem pieejama plaša informācija gan uz vietas, gan muzejos, kas padziļina izpratni par Berlīnes un Vācijas vēsturi.

Centra josla rudenī

J. Stridbeck, LindenAllee 1691
Gar Unter den Linden
· 
Skats no gaisa uz Unter den Linden no Berlīnes katedrāles līdz Brandenburgas vārtiem
·
Naktī
· 
Austrumu gals pie pils tilta (Schlossbrücke)
· 
Zeughaus (tagad Deutsches Historisches Museum)
· 
Berlīnes Valsts opera, viena no vairākām neoklasicisma ēkām Bebelplatz.
· 
Prūsijas karaļa Frederika II jātnieka statuja, vērsta uz austrumiem
· 
Viesnīca Adlon
·
Brandenburgas vārti pie Parīzes laukuma, kas iezīmē rietumu gala punktu.
Saistītās lapas
- Berlīnes Brandenburger Tor dzelzceļa stacija - agrāk Berlīnes Unter den Linden
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Unter den Linden?
A: Unter den Linden ir bulvāris Berlīnes Mitte rajonā, Vācijā. Tas ir nosaukts liepu koku dēļ, kas izvietojušies gar ceļa vidū esošo zālienu klāto gājēju aleju.
J: No kurienes un uz kurieni ved Unter den Linden?
A: Unter den Linden stiepjas austrumu-rietumu virzienā no bijušās karaļa pils Stadtschloss vietas Lustgarten parkā, kur agrāk atradās nojauktā Palast der Republik, līdz Pariser Platz un Brandenburgas vārtiem.
Jautājums: Kas lika iestādīt liepas gar šo bulvāri?
A: Liepas tika iestādītas 1647. gadā pēc "Lielā kurfirsta" Frīdriha Vilhelma rīkojuma.
J: Kas notika ar lielāko daļu šo liepu Otrā pasaules kara laikā?
A: Lielākā daļa šo liepu tika nozāģētas 1934/35. gadā, būvējot Nord-Süd-Tunnel Berlīnes S-Bahn, un Otrā pasaules kara laikā tās, kas palika, tika iznīcinātas vai nozāģētas malkai.
J: Kad sāka numurēt šo ielu?
A: Numerācija Unter den Linden sākās 1937. gadā pie Schlossbrücke (Pils tilta).
J: Kādas ievērojamas ēkas atrodas gar šo ielu?
A: Ievērojamas ēkas ir Kronprincenpalais (bijusī Hohenzollerna kroņprinču pils), 1817. gadā celtais kara memoriāls Neue Wache, Berlīnes Valsts opera (Lindenoper), Svētās Hedvigas katedrāle, Altes Palais (imperatora Vilhelma I iecienītā rezidence), Humbolta universitātes galvenā ēka un Berlīnes Valsts bibliotēkas I nams, kā arī Krievijas vēstniecība un Ungārijas vēstniecība.
Meklēt