Unter den Linden
Unter den Linden ("zem liepām") ir bulvāris Vācijas galvaspilsētas Berlīnes Mittes rajonā. Tas nosaukts liepu (britu angļu valodā - lime) koku dēļ, kas iezīmē apzaļumoto gājēju celiņu ceļa vidū.
Unter den Linden stiepjas austrumu-rietumu virzienā no bijušās karaļa pils Stadtschloss vietas Lustgarten parkā, kur agrāk atradās nojauktā Palast der Republik, līdz Pariser Platz un Brandenburgas vārtiem. Uz austrumiem bulvāris šķērso Šprē upi pie Berlīnes Doma (Berlīnes katedrāles) un turpinās kā Karla Lībknehta iela. Rietumu turpinājums aiz Brandenburgas vārtiem ir Straße des 17. Juni. Galvenās ziemeļu-dienvidu ielas, kas šķērso Unter den Linden, ir Friedrichstraße un Wilhelmstrasse.
Berlīnes vēsturiskās daļas centrā esošā Unter den Linden ir izveidojusies no Brandenenburgas elektora Jāņa Georga 16. gadsimtā ierīkotā bridļa ceļa, pa kuru viņš varēja nokļūt līdz savām medību platībām Tiergarten. Tā vietā 1647. gadā pēc "Lielā kurfirsta" Frīdriha Vilhelma rīkojuma tika izveidots liepu bulvāris, kas stiepās no pilsētas pils līdz pilsētas vārtiem. Kamēr bulvāra rietumu daļa saglabāja savu raksturu, teritorija ap tagadējo Bebelplatz pēc Trīsdesmitgadu kara tika pārveidota un nocietināta. Tur nav koku.
19. gadsimtā, Berlīnei augot un paplašinoties uz rietumiem, Unter den Linden kļuva par pazīstamāko un greznāko Berlīnes ielu. 1851. gadā centrālajā joslā tika uzstādīta slavenā Kristiana Daniela Rauha veidotā karaļa Frīdriha Lielā jātnieka statuja, ko veidojis Kristians Daniels Rauhs (Christian Daniel Rauch). Būvējot Nord-Süd-Tunnel Berlīnes S-Bahn 1934/35. gadā, tika nocirsta lielākā daļa liepu, un Otrā pasaules kara pēdējās dienās atlikušie koki tika iznīcināti vai izcirsti malkai. Mūsdienu liepas tika pārstādītas 20. gadsimta 50. gados, tās ietekmē gaisa piesārņojums, kā arī augsnes piesārņojums.
Kopš 1937. gada numerācija sākas pie pils tilta (Schlossbrücke), kas savieno Unter den Linden ar Lustgarten un Muzeju salu. Strīdīgā Alte Kommandantur replika ir Nr. 1, salīdzinot ar Zeughaus arsenālu, vecāko Unter den Linden ēku, kas celta no 1695. līdz 1706. gadam un kurā mūsdienās atrodas Deutsches Historisches Museum (Nr. 2). Ēkas gar ielu ietver (no austrumiem uz rietumiem) Kronprincenpalais (bijusī Hohenzollerna kroņprinču pils, Nr. 3), 1817. gadā celto kara memoriālu Neue Wache (Nr. 4), ko daudzi uzskata par Karla Frīdriha Šinkla meistardarbu. Turklāt Bebelplatz atrodas Berlīnes Valsts opera (Nr. 7), ko mēdz dēvēt par Lindenoper, Svētās Hedvigas katedrāle un Altes Palais (Nr. 9), imperatora Vilhelma I iecienītā rezidence; ziemeļos - Humbolta universitātes galvenā ēka (Nr. 6) un Berlīnes Valsts bibliotēkas I nams (Nr. 8). Rietumu galā atrodas Krievijas vēstniecība (bijusī padomju vēstniecība, Nr. 63-65), Ungārijas vēstniecība (Nr. 76) Wilhelmstrasse stūrī un visbeidzot viesnīca Adlon (Nr. 77) Pariser Platz stūrī, kas pilnībā pārbūvēta pirmskara viesnīcas vietā. Ielu rotā arī labi zināmās Aleksandra un Vilhelma fon Humboltu skulptūras universitātes priekšā, kā arī prūšu ģenerāļu Šarnhorsta un Bīlova skulptūras.
Centra josla rudenī
J. Stridbeck, LindenAllee 1691
Gar Unter den Linden
· 
Skats no gaisa uz Unter den Linden no Berlīnes katedrāles līdz Brandenburgas vārtiem
· 
Naktī
· 
Austrumu gals pie pils tilta (Schlossbrücke)
· 
Zeughaus (tagad Deutsches Historisches Museum)
· 
Berlīnes Valsts opera, viena no vairākām neoklasicisma ēkām Bebelplatz.
· 
Prūsijas karaļa Frederika II jātnieka statuja, vērsta uz austrumiem
· 
Viesnīca Adlon
· 
Brandenburgas vārti pie Parīzes laukuma, kas iezīmē rietumu gala punktu.
Saistītās lapas
- Berlīnes Brandenburger Tor dzelzceļa stacija - agrāk Berlīnes Unter den Linden
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Unter den Linden?
A: Unter den Linden ir bulvāris Berlīnes Mitte rajonā, Vācijā. Tas ir nosaukts liepu koku dēļ, kas izvietojušies gar ceļa vidū esošo zālienu klāto gājēju aleju.
J: No kurienes un uz kurieni ved Unter den Linden?
A: Unter den Linden stiepjas austrumu-rietumu virzienā no bijušās karaļa pils Stadtschloss vietas Lustgarten parkā, kur agrāk atradās nojauktā Palast der Republik, līdz Pariser Platz un Brandenburgas vārtiem.
Jautājums: Kas lika iestādīt liepas gar šo bulvāri?
A: Liepas tika iestādītas 1647. gadā pēc "Lielā kurfirsta" Frīdriha Vilhelma rīkojuma.
J: Kas notika ar lielāko daļu šo liepu Otrā pasaules kara laikā?
A: Lielākā daļa šo liepu tika nozāģētas 1934/35. gadā, būvējot Nord-Süd-Tunnel Berlīnes S-Bahn, un Otrā pasaules kara laikā tās, kas palika, tika iznīcinātas vai nozāģētas malkai.
J: Kad sāka numurēt šo ielu?
A: Numerācija Unter den Linden sākās 1937. gadā pie Schlossbrücke (Pils tilta).
J: Kādas ievērojamas ēkas atrodas gar šo ielu?
A: Ievērojamas ēkas ir Kronprincenpalais (bijusī Hohenzollerna kroņprinču pils), 1817. gadā celtais kara memoriāls Neue Wache, Berlīnes Valsts opera (Lindenoper), Svētās Hedvigas katedrāle, Altes Palais (imperatora Vilhelma I iecienītā rezidence), Humbolta universitātes galvenā ēka un Berlīnes Valsts bibliotēkas I nams, kā arī Krievijas vēstniecība un Ungārijas vēstniecība.
