Brandenburga vārti (Brandenburger Tor) — Berlīnes simbols, vēsture un nozīme

Brandenburgas vārti (vācu: Brandenburger Tor) ir ikoniska neoklasicisma celtne Berlīnē, Vācijā. Tos 1788.–1791. gadā pēc arhitekta Karla Gottharda Langaņa (Carl Gotthard Langhans) projekta uzcēla par godu Prūsijas karaļnamam. Būve tika iedvesmota no Atēnu propilaiem — vārtiem piemīt stingrs doriskais ordenis un monumentāla, simetriska kompozīcija.

Arhitektūra un kvadriga

Brandenburgas vārti veido divpadsmit kolonnas — sešas no vienas un sešas no otras puses, kas kopā veido piecus brauktuves kanālus. Sākotnēji tikai divas ārējās brauktuves bija pieejamas parastiem iedzīvotājiem; centrālā brauktuve bija rezervēta karaļnamam, līdzīgi kā pie Admiralitātes arkas Londonā. Vārti veidoti no smilšakmens; to augstums ir apmēram 26 metri.

Virs vārtiem atrodas Kvadriga — četrvietīga ratu statuja, ko veidoja tēlnieks Johanns Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow). Kvadriga attēlo uzvaras dievieti, kas stāv uz zirgu piekārtā ratā. 1793. gadā izveidotā Kvadriga drīz kļuva par vienu no pazīstamākajiem Berlīnes simboliem.

Vēsture — nozīme un likteņi

Brandenburga vārti ir savas ilgās vēstures gaitā piedzīvojuši gan slavas brīžus, gan laupīšanu un bojājumus. Pēc 1806. gada, kad Prūsija cieta sakāvi Jenas-Auerštates kaujā, Napoleons ņēma Kvadrigu un aizveda to uz Parīzi. Pēc Napoleona sakāves 1814. gadā Kvadriga tika atgūta un atgriezta Berlīnē; tai tika nomainīts olīvu vainags pret Dzelzs krustu, un dievietes tēls bieži tiek dēvēts arī par Niku — uzvaras simbolu.

20. gadsimta sākumā un sekojot Pirmā pasaules kara un Weimāra laika pārmaiņām, vārti palika nozīmīgs pilsētas simbols. Kad pie varas nāca nacisti, tie izmantoja Brandenburga vārtus kā propagandas un publisko demonstrāciju fonu.

Otrais pasaules karš smagi skāra Berlīni; Brandenburga vārti tika stipri bojāti, tomēr izdzīvoja kā struktūra. Pēc kara sadalījuma un Berlīnes iedalīšanas vārti atradās robežas zonā starp Austrumberlīni un Rietumberlīni; Reihstāga ēka bija tuvu un atradās Rietumberlīnes pusē. 1961. gadā, kad tika uzbūvēts Berlīnes mūris, Brandenburga vārti tika slēgti un atradās nāves joslas vidū — kļūstot par asišķu aukstā kara simbolu, kas šķirta pilsētas daļas.

Aukstā kara laiks un starptautiskas vizītes

1963. gadā, kad ASV prezidents Džons F. Kenedijs viesojās Berlīnē, padomju vara centās ierobežot redzamību uz austrumiem, izvietojot ap vārtiem lielus plakātus. Šis periods ilustrē, cik spēcīgs simbols Brandenburga vārti bija — gan šķelšanas, gan vienošanas zīmē.

1987. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans pie vārtiem nolasīja savu slaveno aicinājumu "Nojauciet šo sienu!", kas kļuva par vienu no aukstā kara simboliskajiem momentiem un starptautisku aicinājumu uz atvērtību un dialogu.

Atkalapvienošanās un mūsdienu loma

Brandenburga vārti 1989. gada 22. decembrī tika publiski atvērti — pa tiem izgāja Rietumvācijas kanclers Helmuts Kols, kuru sagaidīja Austrumvācijas premjerministrs Hanss Modrovs. Šis brīdis simbolizēja Berlīnes un Vācijas atkalapvienošanos; vārti kļuva par brīvības un saliedētības simbolu.

1990. gados un turpmāk Brandenburga vārti kļuva par vietu valsts svētku un starptautisku pasākumu norisei. Tie ir arī populārs tūrisma objekts un bieži tiek izmantoti jaungada svinībām, mītiņiem un piemiņas pasākumiem.

Restaurācija un aizsardzība

1990. gados un 2000. gadu sākumā Brandenburga vārti tika vairākkārt atjaunoti. 2000. gada beigās tika uzsākta nozīmīga restaurācija, daļēji finansēta privāti — pēc tās vārti tika atgriezti publiskajam pieejamībai un konservācijai (norādīts, ka atjaunošana izmaksāja ap 3 miljoniem ASV dolāru). Kopumā restaurācijas mērķis bija saglabāt smilšakmens detaļas, Kvadrigas statuju un novērst strukturālus bojājumus, lai celtnes saglabātos nākamajām paaudzēm.

Simbolika un nozīme šodien

• Brandenburga vārti joprojām tiek uzskatīti par Berlīnes un visas Vācijas simbolu — tie atgādina gan par vēsturiskām traģēdijām, gan par atjaunošanos un brīvību.
• Vārti ir arhitektūras piemineklis un valsts nozīmes aizsargāts objekts; tie piesaista miljoniem tūristu katru gadu.
• Ap vārtiem bieži notiek oficiāli pasākumi, kultūras manifestācijas un piemiņas ceremonijas, tādējādi saglabājot to nozīmi kā publisku telpu diskursam par vēsturi un nākotni.

Brandenburga vārti turpina būt spēcīgs simbols — tie liecina par Berlīnes sarežģīto vēsturi, cilvēku izturību un vēlmi pēc vienotības.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Brandenburgas vārti?

Q: Kur atrodas Brandenburgas vārti?

J: Cik daudz kolonnu tam ir?

J: Ko darīja prūšu ģenerālis Ernsts fon Pfūels, kad 1814. gadā Napoleons tika sakauts?

J: Kā nacisti to izmantoja kā savu simbolu?

J: Kāpēc tos slēdza, kad 1961. gadā uzcēla Berlīnes mūri?

J: Kas teica: "Vācu jautājums būs atvērts tik ilgi, kamēr Brandenburgas vārti būs aizvērti"?

Meklēt pēc burta