Patriarhu ala (Mačpelas ala) Hebronā — Ābrahāma svētnīca un kapenes

Patriarhu ala (Mačpelas ala) Hebronā — Ābrahāma svētnīca un kapenes: vēsturiska arheoloģiska vieta, Bizantijas baznīca un Ibrahimi mošeja, leģendāras kapenes un tradīcijas.

Koordinātas: 31°31′29″N 35°06′39″E / 31.5247°N 35.1107°E / 31.5247; 35.1107

Patriarhu ala, saukta arī par Mačpelas alu (ebreju: מערת המכפלה, Me'arat ha-Makhpela , trans. "dubulto kapu ala"), ko musulmaņi dēvē par Ābrahāma svētnīcu vai Ibrahimi mošeju (arābu: الحرم الإبراهيمي, al-Haram al-Ibrahimi ), ir arheoloģiska vieta Hebronā, Izraēlā. Saskaņā ar ebreju tradīciju tā ir Ābrahāma un Sāras, Īzaka un Rebekas, Jēkaba un Lejas kapu vieta. Šie kapi ir apglabāti zem baznīcas, kas celta Bizantijas laikā Izraēlā un tagad tiek izmantota kā mošeja.

Vēsturiskā un reliģiskā nozīme

Mačpela (hebreju valodā – "dubulto kapu") ir viena no vecākajām un svarīgākajām svētvietām trim abrahamiskajām reliģijām: judaismam, kristietībai un islāmam. Bībelē (1. Mozus grāmata) aprakstīts, ka Ābrahāms iegādājās alu un zemes gabalu no hetieša Efrona, lai tajā apbedītu Sāru; vēlāk tur apbedīja arī citus patriarhus un viņu sievas. Islāmā vieta tiek saistīta ar pravieti Ibrahimu (Ābrahāmu), tāpēc to dēvē par Ibrahimi mošeju.

Arhitektūra un arheoloģija

Pašreizējais celtņu komplekss ir vairāku vēstures periodu pārveidojumu rezultāts. Pamatstruktūras daļēji saglabā masīvas akmens sienas, kuras mēdz pieskaitīt pie Heroda laika būvniecības tipoloģijas, bet pārējā ēka ir pārbūvēta un paplašināta gan Bizantijas, gan islāma, gan krustnešu periodos. Iekšpusē atrodas gan kapu telpas (dažas ar senākiem akmens bloku elementiem), gan lielas lūgšanu zāles, kuras laika gaitā tiek dalītas un pielāgotas dažādu ticību vajadzībām. Arheoloģiskie pētījumi liecina par senām kultūras slāņiem, tomēr daļa alu un apakšējo telpu joprojām nav pilnībā izpētītas.

Mūsdienu statuss un pārvaldība

Patriarhu alas atrašanās vieta Hebronā padara to par politiski un drošības ziņā jutīgu objektu. Vietas lietošana ir pakļauta sarežģītam režīmam — tajā pašā kompleksā pastāv atsevišķas lūgšanu zonas musulmaņiem un ebrejiem, un piekļuve tiek regulēta atkarībā no politiskās situācijas un drošības apsvērumiem. Pēdējo gadu desmitu laikā vietā ir notikuši arī vardarbīgi incidenti, kas ietekmējuši piekļuvi un drošību. 2017. gadā Hebronas vecā pilsēta kopā ar Mačpelas alu tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kas papildus akcentēja vietas starptautisko nozīmi un ar to saistītās strīdīgās politiskās aspekts.

Kultūras un tūrisma informācija

Vieta piesaista zīmīgu reliģisko un vēsturisku interesi, un to apmeklē gan ticīgie, gan tūristi. Tomēr apmeklējumu nosacījumi var būt ierobežoti — piekļuve var tikt kontrolēta, tiek noteiktas atsevišķas lūgšanu stundas dažādām konfesijām, un drošības pārbaudes uz vietas ir ierasta prakse. Apmeklētājiem ieteicams iepriekš pārbaudīt aktuālo piekļuves režīmu un ievērot vietējos noteikumus un uzvedības normas.

Bezgalīgā nozīme

Patriarhu ala / Mačpela ir simboliska centra vieta ar dziļām saknēm trīs lielo monoteistisko reliģiju tradīcijās. Tā nav tikai arheoloģiska vieta — tā ir dzīva reliģiska un kultūras telpa, kuras statuss un izmantošana turpina ietekmēt reģiona sociālās un politiskās attiecības.

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir Patriarhu alas koordinātas?

J: Kāds ir cits Patriarhu alas nosaukums?

J: Kā musulmaņi sauc šo arheoloģisko vietu?

J: Kas saskaņā ar jūdu tradīciju ir apglabāts šajā arheoloģiskajā vietā?

J: Kad uz šiem kapiem tika uzcelta baznīca?

J: Kas pašlaik atrodas virs šiem kapiem?

Meklēt pēc burta