Hebrona (al-Khalīl) — vēsturiska Palestīnas pilsēta Rietumkrastā
Hebrona (al-Khalīl) — vēsturiska Palestīnas pilsēta Rietumkrastā: svēta Ābrahāma vieta, vecpilsētas bazāri, marmors, universitātes un politiski nozīmīgais H1/H2 sadalījums.
Hebrona ir palestīniešu pilsēta 30 km uz dienvidiem no Jeruzalemes. Tā atrodas Jūdejas kalnos, 930 m virs jūras līmeņa un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām reģionā. Tā ir lielākā pilsēta Jordānas Rietumkrastā un otrā lielākā pilsēta palestīniešu teritorijās aiz Gazas joslas. Hebronā dzīvo aptuveni 215 000 cilvēku (2016. gadā), un pilsētas iedzīvotāju sastāvs galvenokārt ir palestīnieši ar nelielu ebreju kolonistu kopienu H2 zonā.
Administrācija un drošības dalījums
Hebrona ir sadalīta divās daļās: H1, ko kontrolē Palestīniešu pašpārvalde, un H2, aptuveni 20 % pilsētas, ko kontrolē Izraēla. Šī sadalīšana izriet no miera procesu un drošības līgumiem pēc Oslo perioda un ietekmē iedzīvotāju ikdienu — H2 apgabalā atrodas arī ebreju apmetnes un Izraēlas drošības punkti, kas rada kustības ierobežojumus un regulāras drošības pārbaudes.
Vēsture un notikumi
Hebrona ir bijusi svarīgs centrs jau bronzas laikmetā, to min bībeles un arheoloģiskie avoti. Pilsētai ir garš vēsturisks posms — tā ir bijusi daļa no kanaaniešu, izraeļa, romiešu, bizantiešu, islāma dinastiju, osmaņu un britu mandāta laikmeta. Pēc 1948. gada Hebrona nonāca Jordānijas pārvaldē, bet pēc 1967. gada Sešu dienu kara to okupēja Izraēla. Konflikti un vardarbīgs incidents ir ietekmējuši pilsētas dzīvi; starp nozīmīgākajiem traģiskajiem notikumiem ir 1994. gada masveida slepkavība, kas atstāja smagu ietekmi uz Hebronas kopienām un drošības politiku.
Religiskā nozīme
Pilsēta ir slavena kā tradicionālā Bībeles patriarhu un matriarhu apbedīšanas vieta — šeit atrodas Maqamat al-Ibrahimi (Cave of the Patriarchs / Me'arat HaMachpela), ko pieņem gan jūdaismā, gan islāmā kā svētu vietu. Tas padara Hebronu par ļoti nozīmīgu pilsētu jūdaismā un arī ļoti svarīgu musulmaņiem, jo ir saistīta ar Ābrahāmu. Svētceļnieki no abām reliģijām ierodas pie šīs vietas, taču piekļuve un drošības noteikumi bieži ir politiski un ceremonāli sarežģīti.
Ekonomika, amatniecība un kultūra
Hebrona ir svarīga reģiona ekonomikā, jo tajā tiek pārdots marmors no karjeriem. Lokālā ekonomika balstās uz lauksaimniecību, amatniecību un mazumtirdzniecību klātienē — pazīstami produkti un ražojumi:
- vīnogas un vīģes;
- kaļķakmens un marmora apstrāde;
- tradicionālā keramika un stikla pūtēju darbnīcas — Hebronai raksturīga stikla un keramikas tradīcija;
- piens un piena produktu ražošana — pilsētā darbojas arī lieli ražotāji, piemēram, al-Junaidi.
Hebronas vecpilsētā ir šauras, līkumotas ieliņas, mūra nami ar plakaniem jumtiem un seni bazāri, kas saglabā tradicionālo tirgošanās raksturu. Tomēr okupācijas režīmi un drošības ierobežojumi ir ietekmējuši tirdzniecību un tūrisma attīstību; daudzas tirdzniecības vietas reizēm ir slēgtas vai ierobežotas.
Izglītība un pakalpojumi
Pilsētā atrodas Hebronas Universitāte un Palestīnas Politehniskā universitāte, kas sniedz augstāko izglītību vietējiem studentiem un ir svarīgi reģiona izglītības centri. Medicīnas, komunālie un transporta pakalpojumi pastāv, taču bieži ir ierobežoti drošības vai ekonomisku iemeslu dēļ. Tradicionāli pilsētā nav plašas izklaides infrastruktūras — kinozāļu un atpūtas centru trūkums tiek skaidrots gan ar konservatīvām vietējām sabiedriskajām vērtībām, gan ar drošības un ekonomiskajiem apstākļiem.
Ikdiena un izaicinājumi
Hebronas iedzīvotāju ikdienu ietekmē gan vietējā sociālā struktūra, gan politiskā situācija: pārvietošanās ierobežojumi, drošības pārbaudes, saspīlējumi starp kopienām un ekonomiskie izaicinājumi. Tomēr pilsēta saglabā savu kultūras mantojumu, amatniecības tradīcijas un nozīmīgu lomu reģiona reliģiskajā dzīvē. Vietējie iedzīvotāji un organizācijas strādā pie sociālajiem, izglītības un ekonomiskajiem projektiem, mēģinot uzlabot dzīves apstākļus un saglabāt Hebronas bagāto vēsturisko identitāti.
Galerija
·
Tel Rumeida (Vecā Hebrona)
· 
Hebronas ebreju kapsēta
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Hebrona?
A: Hebrona ir palestīniešu pilsēta 30 km uz dienvidiem no Jeruzalemes.
Q: Cik daudz cilvēku dzīvo Hebronā?
A: Hebronā dzīvo aptuveni 215 000 cilvēku (2016. gadā).
J: Kā sauc abas Hebronas daļas un kas tās kontrolē?
A: Hebrona ir sadalīta divās daļās: H1, ko kontrolē Palestīniešu pašpārvalde, un H2, apmēram 20 % pilsētas, ko kontrolē Izraēla.
J: Kāpēc Hebrona ir svarīga jūdaismā?
A: Hebrona ir slavena kā tradicionālā Bībeles patriarhu un matriarhu apbedīšanas vieta, tāpēc tā ir ļoti svarīga pilsēta jūdaismā.
J: Ar ko Hebrona ir pazīstama no ekonomikas viedokļa?
A: Hebrona ir nozīmīga reģiona ekonomikai, jo tajā tiek pārdots marmors no karjeriem. Tā ir pazīstama ar vīnogām, vīģēm, kaļķakmeni, keramikas darbnīcām un stikla pūtēju fabrikām. Tajā atrodas arī lielākais piena produktu ražotājs al-Junaidi.
J: Kāda ir Hebronas vecpilsēta?
A: Hebronas vecpilsētā ir šauras, līkumotas ieliņas, mūra nami ar plakaniem jumtiem un seni bazāri.
J: Kādas izglītības iestādes atrodas Hebronā?
A: Hebronā atrodas Hebronas Universitāte un Palestīnas Politehniskā universitāte.
Meklēt
