Hammurabi kodekss: 282 Babilonijas likumi, stēla un vēsture
Hammurabi kodekss: 282 Babilonijas likumi, stēla un vēsture — uzzini par senā kodeksa rašanos, stēlas atklāšanu Sūzā, Luvru un tā ietekmi uz tiesību sistēmām.
Hammurabi kodekss bija Babilonijas juridiskais kodekss, ko izdeva un popularizēja karalis Hammurabi aptuveni 18. gadsimta līdz 17. gadsimta pirms mūsu ēras laikā. Kodeksa precīzs datējums tiek parasti saistīts ar laikposmu ap 1750. g. p. m. ē., kamēr Hammurabi valdīšanas gadiem parasti tiek minēti ap 1792–1750 p. m. ē. Kodekss bija domāts, lai vienotu un sakārtotu Babilonijas tiesību sistēmu plašajā ķēdē pilsētu un laukiem, kur dzīvoja dažādas tautības un sociālās grupas.
Tas tika uzrakstīts uz stēlas (liela akmens pieminekļa) un novietots publiskā vietā, kur to varēja redzēt ikviens. Stēlas augšpusē ir reljefs, kurā attēlots Hammurabi saņemam likumus no dievības — simbolisks tiesību avota un karaļa leģitimitātes apliecinājums. Vēlāk stēlu sagrāba elamīti un aizveda uz savu galvaspilsētu Sūzu. Tur to atrada 1901. gadā Francijas arheologu ekspedīcija, un tagad tā atrodas Luvras muzejā Parīzē.
Hammurabi kodeksā ir 282 noteikumi, kas saglabājušies un ko uzrakstīja akadiešu rakstu speciālisti klinšu rakstā uz stēlas virsmas un arī uz citiem materiāliem kā māla tabulām un līgumu kopijām. Atšķirībā no dažu agrāko pilsētu-states tiesību aktiem, šis kodekss ir sastādīts akadiešu valodā, kas bija tolaik plaši saprotama un administrācijā lietota valoda. Teksts ietver prologu, pašus likumus un epilogu; prologs slavē dievus un karali, epilogs apraksta sodus par likumu pārkāpšanu un tiesu praksi.
Saturs — ko regulēja kodekss
Hammurabi kodekss aptver ļoti plašu tiesību jomu loku, tajā skaitā:
- ģimenes un mantiskās attiecības (laulība, šķiršanās, mantojums);
- īpašuma tiesības un zemes apsaimniekošana;
- komercdarījumi, aizdevumi, procenti un līgumu izpilde;
- darba attiecības, meistaru un vergu pienākumi un atbildība;
- celtniecības noteikumi un atbildība par defektiem;
- krāpšana, laupīšana, brīvības atņemšana un vardarbība;
- ūdensapgāde, kanalizācija un lauksaimniecības koplietošanas jautājumi.
Sociālā struktūra un soda sistēma
Kodekss atspoguļo stingru sabiedrības hierarhiju: likumi paredz atšķirīgas sankcijas atkarībā no personas statusa — brīvs cilvēks, zemnieks vai vergs. Daži panti pauž principu, kas tiek saukts par lex talionis — "aci pret aci, zobu pret zobu" — bet līdzās tam plaši lietotas arī naudas kompensācijas un darbaspēka atlīdzības. Bieži sods un atbildība bija proporcionāla gan pārkāpumam, gan vainīgā sociālajam stāvoklim.
Tiesvedība un pierādījumi
Kodekss reglamentē arī tiesvedības procesu: ir noteikti liecinieku, zvērestu un pierādījumu priekšraksti. Daži panti nosaka konkrētas procedūras pierādījumu iesniegšanai un liecinieku liecībām, bet citi paredz svinīgu zvērestu vai dievību tiesu (ordeāli) kā līdzekli izšķirt strīdus. No šī viedokļa Hammurabi kodekss sniedz agrīnus piemērus, kur abi strīda dalībnieki var piedāvāt pierādījumus un kur tiesu prakse ir formālāka nekā vienkāršas izlūkošanas normas.
Vēsturiskā un kulturālā nozīme
Hammurabi kodekss ir viens no visilgāk saglabātajiem Senās Mezopotāmijas tiesību avotiem un svarīgs liecinieks par to, kā darbojās valsts varas pārraudzība un administrācija. To uzskata par agrīnu likumu kopumu, kas regulē publisko varu un sabiedrisko kārtību — sava veida primitīvu konstitūciju. Kodekss ir arī būtisks avots pētniekiem, jo tas atklāj gan juridiskas normas, gan ikdienas dzīves praksi, ekonomikas attiecības un sociālās vērtības senajā Babilonijā.
Atklāšana un saglabāšana
Stēlas atrašana Sūzā atklāja plašai sabiedrībai Hammurabi likumu tekstu un parādīja, cik tālu Mezopotāmijas kultūras priekšmeti ceļoja — stēla tika iznesta no Babilonas uz Elamu kā kara laupījums. Mūsdienās šis piemineklis un tā teksts ļauj rekonstruēt gan juridiskās normas, gan politisko ideoloģiju, kas tiecās pamatot karaļa varu ar dievu gribu.
Hammurabi kodekss nav vienīgais senais likumu krājums, taču tā skaidrība, tematiskā plašums un saglabājuma apjoms padara to par neaizvietojamu avotu gan tiesību, gan vēstures, gan senatnes ikdienas izpētei.
Hammurabi kodeksa uzraksts
Skaitļi stēlas augšpusē virs Hammurabi likumu kodeksa
Vēsture
Hammurabi kodekss bija viens no vairākiem likumu kopumiem senajos Tuvajos Austrumos. Likumu kodekss bija sakārtots grupās, lai ikviens, kas lasīja likumus, zinātu, kas no viņa tiek prasīts. Bija gan agrāki likumi, gan vēlāki likumi, piemēram, Mozus likums ebreju Bībelē. Šie kodeksi nāk no salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā apgabalā esošām kultūrām, un tajos ir viens otram līdzīgi fragmenti.
Saturs
Gandrīz puse kodeksa ir saistīta ar līgumiem. Tas nosaka algu, kas jāmaksā vērša šoferim vai ķirurgam. Citos pantos ir noteikta būvnieka atbildība, piemēram, par māju, kas sabrūk, vai par īpašumu, kas sabojāts, atstājot to citas personas aprūpē.
Trešā daļa kodeksa attiecas uz mājsaimniecības un ģimenes jautājumiem, piemēram, mantošanu, laulības šķiršanu, paternitāti un seksuālo uzvedību.
Acs par aci
Par katru noziegumu ir norādīts konkrēts sods. Daudzi no tiem cilvēkiem tagad šķiet bargi. Sodi ietvēra nāvessodu, ķermeņa daļas nociršanu un "acs par aci, zobs par zobu" ideju. Mūsdienu lasītājiem Hammurabi likumos paredzētie sodi var šķist nežēlīgi, taču tas, ka viņš savas valstības likumus nodeva rakstveidā, tiek uzskatīts par nozīmīgu soli uz priekšu civilizācijas attīstībā.
Hammurabi kodekss bija viens no daudzajiem likumu kopumiem Senajos Tuvajos Austrumos.
Piemēri
- Ja kāds nozog svētnīcas vai tiesas īpašumu, tas lai tiek sodīts ar nāvi, un arī tas, kas no viņa saņem nozagto, lai tiek sodīts ar nāvi. (6)
- Ja vīrietis apprec sievieti, bet nav ar viņu seksuālu attiecību, tad šī sieviete viņam nav sieva. (128)
- Ja dēls sitīs savu tēvu, viņam tiks nocirstas rokas. (195)
- Ja kāds otram izurbtu aci, tad viņa acs tiks izurta. (196)
- Ja viņš salauztu otram kaulu, viņa kauls tiks salauzts. (197)
- Ja viņš atbrīvotajam izurbtu aci vai salauztu kaulu, viņš samaksās vienu zelta mīnu. (198)
- Ja viņš kādam vergam izsit aci vai salauž kaulu, tad viņam jāmaksā puse no verga vērtības. (199)
- Ja kāds izsit zobus savam līdzīgajam, tad viņa zobi tiks izsisti. (200)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hammurabi kodekss?
A: Hammurabi kodekss bija Babilonijas juridiskais kodekss, kas sarakstīts ap 1700. gadu pirms mūsu ēras.
J: Kur Hammurabi kodekss tika uzrakstīts un kur tas tika izvietots?
A: Tas tika uzrakstīts uz stēlas (liela akmens pieminekļa) un novietots publiskā vietā, kur to varēja redzēt ikviens.
J: Kas notika ar stēlu, uz kuras bija Hammurabi kodekss?
A: Vēlāk stēlu sagrāba elamīti un aizveda uz savu galvaspilsētu Sūzu. Tur to atrada 1901. gadā, un tagad tā atrodas Luvras muzejā Parīzē.
Jautājums: Cik daudz likumu bija Hammurabi kodeksā?
A: Hammurabi kodeksā bija 282 likumi, kurus rakstnieki uzrakstīja uz 12 plāksnēm.
J: Kādā valodā bija uzrakstīts Hammurabi kodekss?
Atbilde: Atšķirībā no iepriekšējiem likumiem tas tika uzrakstīts akadiešu valodā, kas bija Babilonijas ikdienas valoda.
J: Kāda ir Hammurabi kodeksa nozīme?
A: Hammurabi kodekss ir visilgāk saglabājies senbabiloniešu perioda teksts. Šis kodekss ir agrīns likums, kas regulē valsts pārvaldi - sava veida primitīva konstitūcija.
J: Kāda ir Hammurabi kodeksa nozīme tiesībaizsardzības jomā?
A: Kodekss ir arī viens no agrīnākajiem "nevainīguma prezumpcijas" (nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais) piemēriem. Tas paredz, ka gan apsūdzētajam, gan apsūdzētājam ir iespēja sniegt pierādījumus.
Meklēt