Rēriha pakts
Rēriha pakts ir līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību, ko 1935. gada 15. aprīlī Baltā nama Ovālajā kabinetā parakstīja 21 valsts pārstāvji. Līdz 1990. gada 1. janvārim Rēriha paktu bija ratificējušas desmit valstis: Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kuba, Dominikānas Republika, Salvadora, Gvatemala, Meksika, ASV, Čīle un Venecuēla. Tas stājās spēkā 1935. gada 26. augustā. Indijas valdība apstiprināja līgumu 1948. gadā, bet neveica nekādas turpmākas oficiālas darbības. Rēriha paktu dēvē arī par Pax Cultura ("Kultūras miers" vai "Miers caur kultūru"). Svarīgākā Rēriha pakta daļa ir juridiska atzīšana, ka kultūras aizsardzība vienmēr ir svarīgāka par jebkādu militāru nepieciešamību.
Rēriha pakta parakstīšana (centrā: Franklins Delano Rūzvelts)
Rēriha pakta parakstīšana (centrā: Franklins Delano Rūzvelts)
Nikolajs Rērihs
Krievu gleznotājs un filozofs Nikolajs Rērihs (1874-1947) aizsāka modernu kustību par kultūras objektu aizsardzību, lai panāktu "civilizāciju mieru".
Nikolajs Rērihs dzimis 1874. gada 9. oktobrī Sanktpēterburgā. Viņš kļuva par veiksmīgu gleznotāju. Vienu no viņa gleznām iegādājās Krievijas ķēniņš Nikolajs II.
Pēc 1918. gada Rērihs pameta Krieviju. 1923. gadā Ņujorkā tika dibināts Rēriha muzejs. Pašlaik Rēriha muzejs atrodas Manhetenā, 107. ielas un Riverside Drive stūrī. Visbeidzot Rērihs apmetās uz dzīvi Kulu ielejā Himalajos, Himačal Pradešā. Viņš nomira 1947. gada 13. decembrī.
1929. gadā Nikolajs Rērihs, sadarbojoties ar Parīzes Universitātes profesoru Žoržu Čklaveru, uzrakstīja starptautiska līguma projektu par kultūras vērtību aizsardzību (Rēriha pakts).
Prezidentam Franklinam D. Rūzveltam bija izšķiroša ietekme uz šī līguma parakstīšanas procesu starp visām Amerikas kontinenta valstīm. Starp citu, Rūzvelts savās privātajās istabās glabāja Rēriha krūšutēlu.
Rēriha pakts bija Apvienoto Nāciju Organizācijas 1954. gadā parakstītās "Starptautiskās konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" pamatā. Tomēr ne visas Rēriha pakta idejas ir pilnībā īstenotas starptautiskajās tiesībās, jo īpaši kultūras vērtību saglabāšanas prioritāte attiecībā pret militāro nepieciešamību.
50 gadi kopš Rēriha pakta noslēgšanas
Nikolajs Rērihs
Krievu gleznotājs un filozofs Nikolajs Rērihs (1874-1947) aizsāka modernu kustību par kultūras objektu aizsardzību, lai panāktu "Civilizāciju mieru".
Nikolajs Rērihs dzimis 1874. gada 9. oktobrī Sanktpēterburgā. Viņš kļuva par veiksmīgu gleznotāju. Vienu no viņa gleznām iegādājās Krievijas ķēniņš Nikolajs II.
Pēc 1918. gada Rērihs pameta Krieviju. 1923. gadā Ņujorkā tika dibināts Rēriha muzejs. Pašlaik Rēriha muzejs atrodas Manhetenā, 107. ielas un Riverside Drive stūrī. Visbeidzot Rērihs apmetās uz dzīvi Kulu ielejā Himalajos, Himačal Pradešā. Viņš nomira 1947. gada 13. decembrī.
1929. gadā Nikolajs Rērihs, sadarbojoties ar Parīzes Universitātes profesoru Žoržu Čklaveru, uzrakstīja starptautiska līguma projektu par kultūras vērtību aizsardzību (Rēriha pakts).
Prezidentam Franklinam D. Rūzveltam bija izšķiroša ietekme uz šī līguma parakstīšanas procesu starp visām Amerikas kontinenta valstīm. Starp citu, Rūzvelts savās privātajās istabās glabāja Rēriha krūšutēlu.
Rēriha pakts bija Apvienoto Nāciju Organizācijas 1954. gadā parakstītās "Starptautiskās konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" pamatā. Tomēr ne visas Rēriha pakta idejas ir pilnībā īstenotas starptautiskajās tiesībās, jo īpaši kultūras vērtību saglabāšanas prioritāte attiecībā pret militāro nepieciešamību.
50 gadi kopš Rēriha pakta noslēgšanas
Rēriha pakta hronoloģija
- 1904: Nikolajs Rērihs ierosināja ideju par cilvēces mākslas un zinātnes sasniegumu aizsardzību.
- 1914: Pirmā pasaules kara laikā Rērihs ierosināja savu ideju toreizējai Krievijas impērijas valdībai.
- 1929: Rērihs ierosināja valstīm noslēgt paktu par pasaules mākslas un zinātnes dārgumu saglabāšanu.
- 1930: Rēriha paktu iesniedza un apstiprināja Tautu Līgas Muzeju komiteja. Tika nodibināta "Rēriha miera karoga komiteja" (Ņujorka) un "Rēriha pakta komiteja" (Parīze).
- 1931: "Rēriha pakta starptautiskā savienība" (Brigesa, Beļģija). 13.-15. septembris - pirmā starptautiskā konference, kas veltīta Rēriha pakta popularizēšanai (Brigē).
- 1932: Otrā starptautiskā Rēriha pakta konference (Brigē). 1932. gada 8.-9. augusts. Nodibināts "Foundation Roerich pro Pace, Arte, Scientiae et Labore" (Brigē).
- 1933: 1933. gada 17.-18. novembris - Trešais starptautiskais Rēriha pakta un Miera karoga konvents (Vašingtona, ASV).
- 1935: 1935. gada 15. aprīlī Baltajā namā, Vašingtonā, ASV, 21 Panamerikas Savienības valsts paraksta Rēriha pakta līgumu.
- 1948: Indijas valdība apstiprina Rēriha paktu.
- 1954: 14. maijā Hāgā tika pieņemta ANO "Starptautiskā konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā". Šīs konvencijas pamatā bija Rēriha pakts.
- 1956: Hāgas konvencija stājās spēkā 7. augustā.
Miera karoga zīme
Rēriha pakta hronoloģija
- 1904: Nikolajs Rērihs ierosināja ideju par cilvēces mākslas un zinātnes sasniegumu aizsardzību.
- 1914: Pirmā pasaules kara laikā Rērihs ierosināja savu ideju toreizējai Krievijas impērijas valdībai.
- 1929: Rērihs ierosināja valstīm noslēgt paktu par pasaules mākslas un zinātnes dārgumu saglabāšanu.
- 1930: Rēriha paktu iesniedza un apstiprināja Tautu Līgas Muzeju komiteja. Tika nodibināta "Rēriha miera karoga komiteja" (Ņujorka) un "Rēriha pakta komiteja" (Parīze).
- 1931: "Rēriha pakta starptautiskā savienība" (Brigesa, Beļģija). 13.-15. septembris - pirmā starptautiskā konference, kas veltīta Rēriha pakta popularizēšanai (Brigē).
- 1932: 1932. gada 8.-9. augusts - otrā starptautiskā Rēriha pakta konference (Brigē). Nodibināts "Foundation Roerich pro Pace, Arte, Scientiae et Labore" (Brigē).
- 1933: 1933. gada 17.-18. novembris - Trešais starptautiskais Rēriha pakta un Miera karoga konvents (Vašingtona, ASV).
- 1935: 1935. gada 15. aprīlī Baltajā namā, Vašingtonā, ASV, 21 Panamerikas Savienības valsts paraksta Rēriha pakta līgumu.
- 1948: Indijas valdība apstiprina Rēriha paktu.
- 1954: 14. maijā Hāgā tika pieņemta ANO "Starptautiskā konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā". Šīs konvencijas pamatā bija Rēriha pakts.
- 1956: Hāgas konvencija stājās spēkā 7. augustā.
Miera karoga zīme
Miera karogs
Rēriha pakts ierosināja karogu aizsargājamo objektu identificēšanai - Miera karogu, kas bija balts audums ar sarkanu gredzenu un trīs sarkaniem apļiem. Zīme simbolizēja pagātnes, tagadnes un nākotnes vienotību mūžības gredzenā. Pakta idejas atspoguļojās arī Rēriha mākslā. Miera karoga simbols ir attēlots daudzās Nikolaja Rēriha gleznās.
Miera karogs
Rēriha pakts ierosināja karogu aizsargājamo objektu identificēšanai - Miera karogu, kas bija balts audums ar sarkanu gredzenu un trīs sarkaniem apļiem. Zīme simbolizēja pagātnes, tagadnes un nākotnes vienotību mūžības gredzenā. Pakta idejas atspoguļojās arī Rēriha mākslā. Miera karoga simbols ir attēlots daudzās Nikolaja Rēriha gleznās.
Rēriha pakta nozīme divdesmit pirmajā gadsimtā
Rēriha pakts ir ne tikai starptautisks līgums. Tas ietver juridiskas idejas par jauna veida valsti. Valsts budžetā jāiekļauj līdzekļi kultūrai, mākslai un izglītībai. Šiem izdevumiem jābūt lielākiem nekā militārajiem. Tā ir juridiska atzīšana, ka kultūras objektu aizsardzība ir svarīgāka par jebkādu militāru nepieciešamību. Rērihs uzskatīja, ka rūpes par nākamajām paaudzēm ir svarīgs konstitucionālu valstu pastāvēšanas iemesls.
ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts runā, parakstot Rēriha pakta līgumu, sacīja: "Atverot šo paktu pasaules tautu pievienošanai, mēs cenšamies panākt, lai viens no mūsdienu civilizācijas saglabāšanai būtiskiem principiem tiktu vispārēji piemērots. Šim līgumam ir daudz dziļāka garīga nozīme nekā pašam dokumenta tekstam." Rēriha pakts bija svarīgs solis ceļā uz jaunas juridiskās kultūras attīstību nākotnē. Rēriha koncepcijas noteikumi balstās uz ideju, ka valsts galvenais pienākums ir saglabāt nacionālo kultūru. Rēriha pakta idejas joprojām nav pilnībā īstenotas starptautiskajās tiesībās. Daži cilvēki uzskata, ka 21. gadsimts ir piemērots laiks šo ideju īstenošanai.
Rēriha pakta nozīme divdesmit pirmajā gadsimtā
Rēriha pakts ir ne tikai starptautisks līgums. Tas ietver juridiskas idejas par jauna veida valsti. Valsts budžetā jāiekļauj līdzekļi kultūrai, mākslai un izglītībai. Šiem izdevumiem jābūt lielākiem nekā militārajiem. Tā ir juridiska atzīšana, ka kultūras objektu aizsardzība ir svarīgāka par jebkādu militāru nepieciešamību. Rērihs uzskatīja, ka rūpes par nākamajām paaudzēm ir svarīgs konstitucionālu valstu pastāvēšanas iemesls.
ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts runā, parakstot Rēriha pakta līgumu, sacīja: "Atverot šo paktu pasaules tautu pievienošanai, mēs cenšamies panākt, lai viens no mūsdienu civilizācijas saglabāšanai būtiskiem principiem tiktu vispārēji piemērots. Šim līgumam ir daudz dziļāka garīga nozīme nekā pašam dokumenta tekstam." Rēriha pakts bija svarīgs solis ceļā uz jaunas juridiskās kultūras attīstību nākotnē. Rēriha koncepcijas noteikumi balstās uz ideju, ka valsts galvenais pienākums ir saglabāt nacionālo kultūru. Rēriha pakta idejas joprojām nav pilnībā īstenotas starptautiskajās tiesībās. Daži cilvēki uzskata, ka 21. gadsimts ir piemērots laiks šo ideju īstenošanai.
Saistītās lapas
- Starptautiskās tiesības
- Humānisms
- Kultūra
- Līgums
- Tiesiskums
Saistītās lapas
- Starptautiskās tiesības
- Humānisms
- Kultūra
- Līgums
- Tiesiskums
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Rēriha pakts?
A: Rēriha pakts ir līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību.
Q: Kad tika parakstīts Rēriha pakts?
A: Rēriha pakts tika parakstīts 1935. gada 15. aprīlī.
J: Cik valstu pārstāvji parakstīja Rēriha paktu?
A: Rēriha paktu parakstīja 21 valsts pārstāvji.
Jautājums: Cik valstu ratificēja Rēriha paktu 1990. gada 1. janvārī?
A: 1990. gada 1. janvārī Rēriha paktu bija ratificējušas desmit valstis.
J: Kuras valstis ratificēja Rēriha paktu?
A: Rēriha paktu ratificēja šādas valstis: Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kuba, Dominikānas Republika, Salvadora, Gvatemala, Meksika, ASV, ASV un Venecuēla.
Kāda ir svarīgākā Rēriha pakta daļa?
A: Rēriha pakta vissvarīgākā daļa ir juridiska atzīšana, ka kultūras aizsardzība vienmēr ir svarīgāka par jebkādu militāru nepieciešamību.
J: Kāds ir arī Rēriha pakta nosaukums?
A: Rēriha paktu dēvē arī par Pax Cultura, kas nozīmē "kultūras miers" vai "miers caur kultūru".
