Brigitte Bardot
Brižita Bardo (franču: [bʀi'ʒit baʀ'do]) (dzimusi 1934. gada 28. septembrī) ir franču aktrise, bijusī modele, dziedātāja, cīnītāja par dzīvnieku tiesībām, uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta 50. un 60. gadu seksa simboliem. Viņa bija viena no nedaudzajām Eiropas aktrisēm, kam amerikāņu plašsaziņas līdzekļi pievērsa uzmanību.
Dzīve un karjera
Dzimusi Parīzē turīgā ģimenē, tēvs bija rūpnieks, māte - mājsaimniece. Viņa ieguva stingru izglītību, taču viņai bija atļauts apmeklēt baleta nodarbības, cerot kļūt par profesionālu klasiskās dejas dejotāju.
1949. gadā pēc ģimenes drauga ieteikuma viņa sāka strādāt kā modele un 1950. gada maijā nokļuva uz žurnāla Elle vāka. Tā rezultātā viņu pamanīja kinorežisors Īvs Allegre, kurš viņai piedāvāja lomu kādā no savām filmām. Filma tā arī netika uzņemta, taču atlases laikā viņa iepazinās ar viņa jauno asistentu Rodžeru Vadimu. Viņas ģimene stingri iebilda pret šīm attiecībām, bet beigu beigās piekāpās, un 1952. gadā viņi apprecējās.
Tajā pašā gadā viņa sāka aktrises karjeru un filmējās divās filmās: Le trou normand un Manina, fille sans voile.
Turpmākajos gados viņa filmējās dažādās filmās Francijā, Itālijā un Anglijā. Viņas karjera uzplauka 1956. gadā, kad viņa parādījās Vadima filmā Et Dieu créa la femme (Dievs radīja sievieti), kas tika uzrakstīta speciāli viņai un kas uzreiz padarīja viņu par zvaigzni un starptautisku sekssimbolu. Kopš tā brīža katrs viņas solis nonāca avīžu virsrakstos visā pasaulē. 1958. gadā viņa iegādājās māju "La Madrague" Sen Tropezā, tolaik klusā zvejnieku ciematā, kas kopš tā laika ir kļuvis par tūristu iecienītu galamērķi.
Starp citām ievērojamākajām filmām ir En cas de malheur (1958), La vérité (1960), ko daudzi uzskata par viņas labāko lomu, Vie Privée (1962), Le mépris (1963), Viva Maria (1965) u. c. Viņa guva panākumus arī kā dziedātāja, taču galvenokārt ierakstu un televīzijas raidījumu laikā.
1973. gadā viņa nolēma aiziet no izklaides industrijas un pievērsties savai patiesajai aizraušanās ar dzīvnieku tiesībām, ko viņa turpina arī šodien. 1986. gadā viņa izveidoja savu fondu.
90. gados viņa publicēja autobiogrāfiju un citas grāmatas, kurās atklāti pauda savus politiskos uzskatus par tādiem jautājumiem kā imigrācija un islāms Francijā, jauktās laulības un homoseksualitāte, kas izraisīja ievērojamas diskusijas. Viņa sadusmoja daudzus cilvēkus, kas pieder pie šīm grupām, un tika sodīta par rasu naida kurināšanu.
Bardo bija četri vīri un daudzi citi romantiski partneri. Pēc šķiršanās no Vadima 1957. gadā viņa 1959. gadā apprecējās ar aktieri Žaku Šarjē, ar kuru viņai 1960. gada 11. janvārī piedzima vienīgais bērns - dēls Nikolā. Viņi izšķīrās 1962. gadā. Viņas trešais vīrs no 1966. līdz 1969. gadam bija vācu miljonārs Gunters Sakss. Kopš 1992. gada viņa ir precējusies ar labējā spārna politisko organizatoru Bernāru d'Ormali.
