Marcel Duchamp — franču mākslinieks, dadaists un konceptuālās mākslas pionieris
Marcel Duchamp — dadaists un konceptuālās mākslas pionieris; uzzini par viņa provokatīvajiem ready‑mades, Fountain un milzīgo ietekmi uz mūsdienu mākslu.
Marsels Dišāns (Marcel Duchamp, 1887. gada 28. jūlijs – 1968. gada 2. oktobris) bija franču mākslinieks, kura darbi visbiežāk tiek saistīti ar dadaistu un sirreālistu kustībām. Dišāna daiļrade būtiski ietekmēja Rietumu mākslas attīstību pēc Pirmā pasaules kara: viņš izaicināja tradicionālos estētikas priekšstatus, paplašināja jēdzienu “kas ir māksla” un kļuva par nozīmīgu padomdevēju modernās mākslas kolekcionāriem, tostarp Pegijai Gugenheimai. Dišāns darbojās gan Eiropā, gan ASV, un viņa idejas vēlāk kļuva par pamatu daudzām 20. gadsimta avangarda praksēm.
Būdams rotaļīgs un provokatīvs domātājs, Dišāns bieži uzsvēra radošā akta intelektuālo aspektu: ne tik daudz “meistarstiķi”, cik koncepciju un interpretāciju. Viens no viņa pazīstamākajiem gājieniem bija ikdienas priekšmetu pārvēršana mākslas objektiem — tā sauktie ready-mades. Vispretrunīgākais piemērs ir pisuārs, kuram 1917. gadā piešķīra nosaukumu Fountain un kas izraisīja plašu diskusiju par mākslas statusu, autortiesībām un muzeju lomu. Šo pieeju 50 gadus vēlāk plaši sāka saukt par konceptuālo mākslu, lai gan Dišāns pats lietoja terminu "ready-mades". Viņš radīja salīdzinoši maz objektu, taču ātri iekļāvās sava laika avangarda aprindās un ietekmēja plašu mākslinieku loku.
Galvenie darbi un idejas
Dišāns eksperimentēja ar dažādām tehnikām un formām, taču vispazīstamākās viņa idejas un darbi ir:
- Bicycle Wheel (1913) — viens no pirmajiem readymade darbiem, kurš pārvērta velosipēda riteni par skulpturālu objektu;
- In Advance of the Broken Arm (aptuveni 1915) — lāpsta, izvietota kā mākslas objekts;
- Fountain (1917) — pisuārs, iesniegts sabiedriskās izstādes atlasei ar pseidonīmu R. Mutt, kas kļuva par simbolu diskusijai par mākslas robežām;
- The Large Glass (La mariée mise à nu par ses célibataires, même, 1915–1923) — sarežģīta, simboliski bagāta instalācija no stikla un citām detaļām, ko Dišāns vienlaikus aprakstīja ar tekstiem un skicēm;
- Étant donnés (1946–1966) — noslēpumains darbs, kuru viņš pabeidza slepeni un kurš publikai tika atklāts tikai pēc viņa nāves.
Ietekme un mantojums
Dišāna darbi un pieejas tieši ietekmēja tādas kustības kā dadaisms, sirreālisms un vēlāk — konceptuālā māksla. Viņa akcentētais skatītāja lomas nozīmīgums kā interpretētājam un līdzradītājam — ka radošo aktu "pabeidz" skatītājs — ir bijis svarīgs arguments mākslas teorijā. Dišāna idejas iedvesmoja daudzus 20. gadsimta māksliniekus, kuri izmantoja ikdienas priekšmetus, tekstu un konceptuālu darbību, lai pārskatītu mākslas definīciju.
Personīgā dzīve un interese pret šahu
Dišānam bija vairāki mākslinieciski talantīgi brāļi un māsas, un viņa ģimenes vide palīdzēja mākslas ceļā. No 1910. gadiem viņš pavadīja ilgāku laiku ASV, kur sadarbojās ar tādiem cilvēkiem kā Man Rejs un Alfreds Stīglics. 1920.—1930. gados viņš arvien vairāk pievērsās šaham, piedaloties turnīros un pat daļēji pametot aktīvu mākslas radīšanu, lai pievērstos spēlei; šis aspekts viņam bija gan profesionāls, gan personīgs interešu lauks.
Radošo aktu neveic tikai mākslinieks; skatītājs, atšifrējot un interpretējot tā iekšējo kvalifikāciju, savieno darbu ar ārējo pasauli un tādējādi dod savu ieguldījumu radošajā aktā.
Dišāna mantojums joprojām ir dzīvs muzeju kolekcijās, akadēmiskos pētījumos un mākslinieku debatēs par to, kas ir un var būt māksla. Viņa darbi un provokatīvā attieksme turpina rosināt diskusijas par autortiesībām, institūciju lomām un mākslas attiecībām ar ikdienas dzīvi.

Strūklaka, izstādīta, kā izgatavota, ar uz tās uzzīmētu R.Mutt, 1917. gads. Iespējams, ka vēstījums bija šāds: viss, ko mākslinieks sauc par mākslu, ir māksla.

Sirreālista Mana Reja portrets, kurā Dišāns attēlots kā "Roze Selāvī". Ievērojiet, ka "Sélavy" skan kā C'est la vie (tā ir dzīve!).
Dišāns un šahs
Pēc atgriešanās Parīzē 1923. gadā Dišāns būtībā vairs nebija praktizējošs mākslinieks. Tā vietā viņš spēlēja šahu, kuru viņš mācījās līdz mūža beigām, izslēdzot lielāko daļu citu nodarbju.
Renē Klēra īsfilmā Entr'acte (1924) Dišāns ļoti īsu brīdi spēlē šahu ar Maneju. Šajā laikā viņa aizraušanās ar šahu tik ļoti uztrauca viņa pirmo sievu, ka viņa pielīmēja viņa figūras pie galda. Dišāns turpināja spēlēt Francijas čempionātos un arī šaha olimpiādēs no 1928. līdz 1933. gadam, dodot priekšroku tādām hipermodernām atvērsmām kā Nimzoindijas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Marsels Dišāns?
A: Marsels Dišāns bija franču mākslinieks, saistīts ar dadaistu un sirreālistu kustībām.
J: Kāda bija Dišāna ietekme uz Rietumu mākslu pēc Pirmā pasaules kara?
A: Dišāna daiļrade ietekmēja Rietumu mākslas attīstību pēc Pirmā pasaules kara.
J: Kam Dišāns deva padomus attiecībā uz modernās mākslas kolekcionēšanu?
A: Dišāns konsultēja modernās mākslas kolekcionārus, piemēram, Pegiju Gugenheimu un citas ievērojamas personas.
J: Kā Dišāns apstrīdēja tradicionālo domāšanu par mākslas procesiem un mākslas mārketingu?
A.: Dišāns izaicināja tradicionālo domāšanu par mākslas procesiem un mākslas mārketingu, veicot apvērsuma darbības, piemēram, nosaucot pisuāru par mākslu un piešķirot tam nosaukumu "Strūklaka".
J: Kādu terminu Dišāns lietoja, lai apzīmētu savu ideju par "gataviem izstrādājumiem"?
A: Pats Dišāns savai idejai lietoja terminu "ready-mades".
J: Cik daudz mākslas darbu bija radījis Dišāns?
A: Dišāns radīja salīdzinoši maz mākslas darbu.
J: Kāda ir skatītāja loma pēc Dišāna domām?
A: Pēc Dišāna domām, skatītājs, atšifrējot un interpretējot darba iekšējās kvalifikācijas, nodrošina tā saikni ar ārējo pasauli un tādējādi dod savu ieguldījumu radošajā aktā.
Meklēt