Dadaisms — definīcija un vēsture: avangarda protesta kustība
Dadaisms ir avangarda intelektuālā kustība, kas aizsākās ap Pirmo pasaules karu. Lai gan sākotnēji to biežāk uztvēra kā intelektuālu un literāru protestu nevis tradicionālu mākslas kustību,p60/61 tā ļoti ietekmēja glezniecību, grafiku, skulptūru, teātri un literatūru, ienākot arī masu mākslā un kultūras diskursā.
Vēsture un centrālie notikumi
Dadaisms radās 1916. gadā Cīrihē, Šveicē — to iniciēja grupas ap Hugo Ballu un Emmy Hennings, kas nodibināja slaveno Kabaretu Voltaire (Cabaret Voltaire). Kustības radikālais raksturs un ironiski nihilistiskā attieksme pret tradicionālajām vērtībām bija tieša reakcija uz Eiropu izjaucošo karu un uzplēstajām sociālajām normām.
Dadaisms ātri izplatījās citos mākslas centros: Berlīnē, kur to veicināja vācu dzejnieki un mākslinieki; Parīzē, kur lielu lomu spēlēja Tristanu Cara un viņa sadarbības partneri; kā arī Ņujorkā, kur ietekmi atstāja tādi mākslinieki kā Marcel Duchamp un Francis Picabia. Galvenais kustības aktīvais periods parasti tiek datēts ar 1916.–1922. gadu, taču dadaisma idejas turpināja ietekmēt mākslu un literatūru arī vēlāk.
Principi, metodes un izteiksmes līdzekļi
Dadaisti noraidīja tradicionālās estētikas normas un sociālās hierarhijas, izmantojot provokatīvas, nejaušas un bieži ciniskas metodes. Raksturīgas iezīmes un paņēmieni:
- kolāža un fotomontāža — nozīmīga līdzekļa izmantošana, lai izjauktu loģisku attēlu secību un radītu jaunas asociācijas;
- readymade un objekta dekonstruēšana — piemēram, Marcel Duchamp readymade darba ideja, kas apšauba, kas vispār ir "māksla";
- skaņu dzeja un performanšu izrādes — dzejas izpildījumi, kuros dominē skaņa, ritms un nonsenss, nevis loģiska nozīme (Hugo Ball un citi);
- chance operations (gadījuma paņēmieni) — lēmumu pieņemšana, izmantojot nejaušu elementu, lai izvairītos no autortiesībām un prāta ierastās kontroles;
- antimāksla un manifesti — provokatīvi tekstu un izrāžu formāti, kas tieši kritizēja buržuāziskās sabiedrības vērtības.
Nozīmīgākie dalībnieki
Kustībā iesaistījās dažādi mākslinieki un inteliģences pārstāvji ar atšķirīgām politiskām nostājām — no anarhistiem līdz kreisajiem radikāļiem. Starp zināmākajiem vārdiem ir Hugo Ball, Emmy Hennings, Tristanu Cara, Hanss (Jean) Arps (Jean Arp), Makss Ernsts, Man Ray, Marcel Duchamp, Kurt Schwitters un Hannah Höch. Daļa no minētajiem māksliniekiem vēlāk saistījās ar citām avangarda kustībām, piemēram, sirreālismu.
Vērts precizēt: daži mākslinieki, piemēram, Salvadors Dalī, plašāk ir saistāmi ar sirreālismu; viņu radošā saikne ar dadaismu bieži ir netieša vai ietver estētiskas aizguvumus.
Ietekme un mantojums
Dadaisms būtiski ietekmēja 20. gadsimta mākslas attīstību. Tā idejas par antimākslu, nejaušību un ready-made ietekmēja sirreālismu, vēlāk — popārtu, pankroku un arī vairākas konceptuālās un performatīvās mākslas formas (piemēram, Fluxus). Dadaismā izteiktā provokācija, provizoritāte un eksperimentācija atstāja paliekošu nospiedumu uz to, kā māksla var runāt par politiku, identitāti un sabiedrības kritiku.
Nosaukuma izcelsme
Vārda "Dada" izcelsme nav viennozīmīgi pierādīta. Pastāv vairākas hipotēzes:
- ka nosaukums radies nejauši — kā rotaļīga, bērnu valodai līdzīga "dada", līdzīgs zīdaiņa pirmajiem vārdiem;
- no rumāņu vārda "da" (jā), kas varētu simbolizēt noliegumu vai ironisku apstiprinājumu;
- ka to izvēlējās kā teatrālu vai dadaistisku "troksni" bez konkrētas nozīmes, lai norādītu uz kustības pretnostāju pret tradicionālo semantiku.
Precīza atbilde nav zināma, un tieši nenoteiktība par nosaukuma izcelsmi labi atbilst dadaismam kā kustībai, kas slavēja nesakarīgumu un nejaušību.
Secinājums
Dadaisms bija radikāla un daudzslāņaina reakcija uz sava laikmeta traģēdijām un institūcijām. Ar savu kritiku pret kapitālisma, nacionālisma un kara radītajām vērtībām tas radīja jaunus mākslinieciskus instrumentus un estētikas stratēģijas, kuru ietekmi jūtam vēl mūsdienās. Kustība apliecināja, ka mākslas definīcija nav fiksēta — šī doma vienlaikus atbrīvoja radošumu un radīja plašas debates par gara un gaumes robežām.


Marsels Dišāns, Strūklaka, 1917. gads


Johannes Theodor Baargeld: Tipisks vertikāls haoss kā dada Baargeld attēlojums, 1920
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir dadaisms?
A: Dadaisms ir avangarda intelektuāla kustība, kas aizsākās ap Pirmo pasaules karu.
J: Vai tā sākotnēji bija mākslas kustība?
A: Nē, sākotnēji tā nebija mākslas kustība, taču kādu laiku tā ievērojami ietekmēja mākslu.
J: Kad dadaisms aizsākās?
A: Dadaisms aizsākās ap Pirmo pasaules karu.
J: Cik ilgi dadaisms ietekmēja mākslu?
A: Dadaisma ietekme mākslā bija jūtama ilgu laiku.
J: Kāda veida kustība ir dadaisms?
A: Dadaisms ir avangarda intelektuāla kustība.
J: Vai dadaisma ietekme bija jūtama arī citās jomās, ne tikai mākslā?
A: Nav skaidrs, vai dadaisma ietekme bija jūtama arī citās jomās, ne tikai mākslā.