Popmāksla (popārts): definīcija, vēsture un slaveni mākslinieki

Popmāksla (popārts): definīcija, vēsture un slaveni mākslinieki — Vorhols, Indiana, Lihtenšteins. No reklāmas un komiksiem līdz masu kultūras ikonām.

Popārts ir modernās mākslas virziens, kas plašāk attīstījās 20. gadsimta 50. un 60. gados. Tā agrīnie piemēri parādījās 1950. gados Londonā, kur savs ieguldījums bija skotam tēlniekam un māksliniekam Eduardo Paoloci. Terminu "pop art" 1950. gados sāka lietot britu mākslas kritiķi, un drīz pēc tam kustība izplatījās uz ASV, kur to popularizēja vairāki mākslinieki un komerckultūras tēmu attēlojumi. Starp zināmākajiem popārta meistariem ir Endijs Vorhols, Roberts Indiana un Rojs Lihtenšteins.

Tematika un stils

Popārta mākslinieki izmanto tēlus un tehnikas, kas aizgūtas no populārās masu kultūras, piemēram, reklāmas un komiksu. Bieži sastopami motīvi ir ikdienas priekšmeti (piemēram, konservu bundžas, zīmolu produkti), slavenību portreti, komiksu kadri un masu komunikācijas simboli. Stilistiski popārts raksturojas ar:

• vienkāršotu, dekoratīvu formu lietošanu;
• krāsu plaknēm un kontrastēm, bieži spilgtās, piesātinātās krāsās;
• fotomehāniskas reproducēšanas tehnikām (piem., serigrāfija), kā arī Ben‑Day punktojuma un komiksu estētikas izmantojumu;
• atkārtotas detaļas un masu ražošanas simbolikas imitāciju, kas pauž attieksmi pret patēriņa kultūru.

Vēsture īsumā

Popārta saknes meklējamas gan Lielbritānijā, gan ASV. 1950. gadu Lielbritānijā mākslinieki un kritiķi sāka eksperimentēt ar fragmentiem no reklāmām un žurnāliem kā mākslas materiālu, izceļot masu kultūras ietekmi uz ikdienu. ASV popārts kļuva īpaši redzams 1960. gados, kad mākslinieki sāka tieši izmantot komerciālos attēlus un drukas tehnikas, lai komentētu patēriņu, slavenību kultu un masu medijus. Kustība raisīja diskusijas par autorību, oriģinalitāti un attiecībām starp "augsto" un "zemisko" kultūru.

Tehnikas un pieejas

Popārta lietotās tehnikas ietver:

• serigrāfiju (ekrāndrukas), ko plaši izmantoja, piemēram, Endijs Vorhols, lai reproducētu attēlus ātri un masveidā;
• kolāžu un montāžas paņēmienus, lai apvienotu reklāmas, fotogrāfijas un drukātu materiālu;
• glezniecisku pārvērtību (piem., komiksu stila melnrakstu un punktiņu izmantošana Roja Lihtenšteina darbos);
• lielo mērogu skulpturālus darbus, kas attēlo sadzīves priekšmetus vai zīmolus (piem., Klaesa Oldenbērga darbi).

Slaveni mākslinieki

Popārta rindās izcēlās daudzi mākslinieki, katrs ar savu pieeju un akcentiem. Starp pazīstamākajiem ir Endijs Vorhols, kura ikoniskie darbi — piemēram, "Campbell's Soup" un Merilinas portreti — pēta reprodukciju un slavenības tēlu; Rojs Lihtenšteins, kurš pārveidoja komiksu estētiku par lielgabarīta glezniecību; un Roberts Indiana, pazīstams ar simbolisku darbu "LOVE". Tāpat svarīgi pieminēt Richard Hamilton, Jasper Johns, Claes Oldenburg, David Hockney un citus, kuri attīstīja dažādas popārta šķautnes.

Ietekme un mantojums

Popārts mainīja izpratni par to, kas var kļūt par mākslas objektu, izlīdzinot robežas starp augsto mākslu un masu kultūru. Tā ietekme joprojām ir redzama mūsdienu grafiskajā dizainā, reklāmā, modes industrijā un popkultūras komentāros. Neo‑pop un populāri kultūras motīvi mūsdienu mākslā turpina izmantot popārta paņēmienus — reprodukciju, ironiju un komerciālo estētiku —, padarot šo kustību par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta mākslas parādībām.

Meklēt pēc burta