Sapņošana psiholoģijā — definīcija, veidi un ietekme uz garīgo veselību
Sapņošana ir īslaicīga atsvešināšanās no tuvākās apkārtnes, kad uzmanība novēršas uz iekšējām domām, attēliem vai sižetiem. Sapņošanas laikā cilvēka saikne ar ārējo realitāti kļūst izplūdusi — ārējā vide kļūst otršķirīga salīdzinājumā ar iekšējiem tēliem un vīzijām. Dažkārt sapņošana sajaucas ar fantāziju, taču to var raksturot kā vieglu, brīvi plūstošu domu stāvokli, kas notiek nomodā.
Definīcija un galvenās iezīmes
Sapņošana parasti:
- ir brīvdomīga un bieži spontāna, bez apzinātas centības pārvaldīt domu saturu;
- var būt saistīta ar atmiņu, nākotnes plānošanu, emocionālu apstrādi vai vienkāršu izklaidi;
- atšķiras no nakts sapņiem — tie rodas REM miega fāzē — un no apzinātas vizualizācijas, ko cilvēks mērķtiecīgi praktizē (sapņiem ir cita nozīme un raksturs).
Sapņošanas veidi
Psiholoģijas pētījumos parasti izšķir vairākas sapņošanas formas. Izplatīts sadalījums iekļauj:
- Pozitīvi-uzbūvētā sapņošana — radoša, iztēles bagāta sapņošana, kas palīdz risināt problēmas un veicina inovācijas;
- Guilt-dysphoric (vainas un disforijas) sapņošana — repetitīvas, satrauktas fantāzijas, kas var saasināt negatīvas emocijas;
- Slikta uzmanības kontrole — sapņošana, kas rodas garlaicības vai uzmanības trūkuma dēļ un traucē uzdevumu izpildi.
Cēloņi un neiroloģiskais pamats
Sapņošanu ietekmē vairāki faktori: garlaicība, uzdevuma sarežģītība, emocionālais stāvoklis, nogurums un personības īpatnības. Neirozinātnē sapņošana saistīta ar tā dēvēto „default mode network” — smadzeņu tīklu, kas aktivizējas, kad uzmanība nav vērsta uz ārējo uzdevumu. Sapņošanas intensitāte un saturs var mainīties atkarībā no stresa līmeņa, miega kvalitātes un kognitīvās slodzes.
Ietekme uz garīgo veselību
Sapņošanai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz garīgo veselību:
- Pozitīvā ietekme: sapņošana stimulē radošumu, palīdz mentāli plānot nākotni, apstrādāt emocijas un veidot ilgtermiņa mērķus;
- Negatīvā ietekme: ilgstoša vai atkārtota satraukuma pilna sapņošana (ruminācija) var saasināt depresiju un trauksmi. Bieža sapņošana, kas traucē koncentrēšanos, bieži sastopama cilvēkiem ar ADHD vai miega traucējumiem;
- Atkarība no konteksta: sapņošana pa nakti vai mērenā, kontrolētā formā parasti nav kaitīga; kļūst problemātiska, ja traucē ikdienas funkcijas, mācības vai darbu.
Kad sapņošana kļūst par problēmu
Meklēt palīdzību ieteicams, ja:
- sapņošana būtiski traucē darba vai mācību spējas;
- domas bieži ir negatīvas, repetitīvas un saistītas ar vainu vai bezcerību;
- parādās miega traucējumi, pastiprināta trauksme vai depresīvas pazīmes.
Kā līdzsvarot sapņošanu un uzturēt garīgo veselību
Praktiski padomi, kas var palīdzēt kontrolēt pārmērīgu vai traucējošu sapņošanu:
- Mindfulness un apzinātības vingrinājumi — trenē uzmanību atgriezties pie šī brīža, kas samazina nekontrolētu domu plūsmu;
- Strukturēts laiks — plānojiet uzdevumus un īsus „paužu” brīžus domāšanai, lai samazinātu nejaušu sapņošanu;
- Fiziskā aktivitāte un miega higiēna — regulāra kustība un labs miegs palīdz stabilizēt garastāvokli;
- Kognitīvi uzvedības paņēmieni — ja sapņošana ir saistīta ar rūpēm vai rumināciju, terapija var sniegt praktiskas stratēģijas domāšanas mainīšanai;
- Uzdevumu dizains — ja darbs vai mācības ir garlaicīgi, meklējiet veidus, kā uzdevumus padarīt izaicinošākus vai sadalīt mazākās daļās.
Secinājums
Sapņošana ir parasta un bieži noderīga cilvēka psihes parādība — tā veicina radošumu, nākotnes plānošanu un emocionālu apstrādi. Tomēr, ja sapņošana kļūst pārmērīga vai negatīvi ietekmē ikdienu un garīgo veselību, lietderīgi izmantot pašpalīdzības stratēģijas vai meklēt profesionālu atbalstu.
Sapņojošs cilvēks 1912. gadā
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sapņošana?
A: Sapņošana ir īslaicīga atsvešināšanās no tuvākās apkārtnes, kad cilvēka saikne ar realitāti ir izplūdusi un ārējā realitāte ir otršķirīga no vīziju fantāzijas.
J: Cik daudz ir sapņu veidu?
A: Ir daudz sapņu veidu, un nav vienotas definīcijas.
J: Vai sapņus cilvēks apzināti kontrolē?
A: Jā, sapņi ir cilvēka apzinātā kontrolē, tāpēc tie atšķiras no sapņiem, bet tiem piemīt sava veida sapņiem līdzīga fantāzijas kvalitāte.
J: Vai bērniem sapņošana ir normāla parādība?
A: Jā, lai gan vecāki un skolotāji var nosodīt bērnu sapņošanu, tā šķiet pilnīgi normāla parādība.
J: Vai ir kādi pierādījumi, kas liecina par sapņošanas saistību ar garīgo veselību?
A: Jā, ir pierādījumi, kas liecina, ka sapņošana ir saistīta ar garīgo veselību un stabilitāti.
J: Kāda ir visām sapņošanas formām kopīgā iezīme?
A.: Visām sapņošanas formām ir raksturīga viegla nošķirtība no apkārtējās vides.
J: Kas ir ārējā realitāte sapņošanā?
A.: Sapņošanas laikā ārējā realitāte ir otršķirīga salīdzinājumā ar vīziju fantāziju.
