Alberts Kamuss — franču filozofs, rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts
Alberts Kamuss — franču filozofs un rakstnieks, 1957. gada Nobela prēmijas laureāts; eksistenciālisma idejas, izcili romāni un lugas ar mūžīgu literāro ietekmi.
Alberts Kamuss (Albert Camus, 1913. gada 7. novembris - 1960. gada 4. janvāris) bija franču filozofs un rakstnieks. Camus rakstīja romānus un lugas. Kamuss dzimis Alžīrijā, valstī Ziemeļāfrikā (tolaik — franču kolonija), mazpilsētā Mondovi (mūsdienu nosaukums Dréan). Viņa ģimene bija nabadzīga — tēvs gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, māte bija spāņu izcelsmes un strādāja, lai uzturētu ģimeni. Kamuss bieži tiek saistīts ar eksistenciālismu, taču viņš pats šo nosaukumu nav pilnībā pieņēmis — viņa domāšana ir cieši saistīta ar absurda jēdzienu un morāles, brīvības un pretošanās problēmām. Eksistenciālisms ir filozofija, kas dažkārt palīdz izskaidrot daļu no viņa domāšanas, taču Camus uzsvēra savu neatkarību no ideoloģijām. Kamuss 1957. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Viņš bija viens no jaunākajiem Nobela prēmijas literatūrā laureātiem un — kā minēts — pirmais Āfrikā dzimušais rakstnieks, kas saņēmis šo balvu; vēsturiskā kontekstā parasti tiek pieminēts, ka viņš bija jaunākais vai viens no jaunākajiem līdz tā laika laureātiem, salīdzinot ar citiem, piemēram, Rūdjardu Kiplingu. Kamuss nomira traģiski — autoavārijā 1960. gadā, nedaudz vairāk nekā trīs gadus pēc prēmijas saņemšanas, kas padara viņa mūžu relatīvi īsu, ņemot vērā literāro ietekmi.
Izglītība un darbība
Kamuss mācījās Alžīrijas universitātē filozofiju, bet viņa karjeru ievērojami ietekmēja arī darbs žurnālistikā un politiskā darbība. Otrā pasaules kara laikā viņš iesaistījās franču pretestības kustībā un kļuva par avīzes Combat redaktoru. Pēc kara viņš aktīvi iesaistījās publiskajā dzīvē — rakstīja eseju darbus, publicēja lugas un romānus, kritizēja gan totalitārisma idejas, gan vardarbību, tomēr viņa nostāja Alžīrijas neatkarības jautājumā bija sarežģīta un izraisīja plašas debatēs un pārmetumus.
Galvenie darbi un tēmas
Camus daiļradē dominē temati par absurdu, cilvēka eksistences bezjēdzību, morālu atbildību un cilvēcisku pretošanos netaisnībai. No svarīgākajiem darbiem un to īsi paraksti:
- Le Mythe de Sisyphe (Eseja, 1942) — filozofisks traktāts par absurda pieredzi un iespējām ar to sadzīvot.
- L'Étranger (romāns, 1942; latviski bieži tulkots kā "Svešinieks") — stāsts par vienu cilvēku, sabiedrību un morāles tiesu, kas atspoguļo absurda motīvus.
- La Peste (romāns, 1947; "Mārtiņš/Infekcija"/"Māršs" atkarībā no tulkojuma) — alegorija par cilvēku solidāritāti, ciešanām un morāles izvēlēm krīzes laikā.
- L'Homme révolté (Eseja, 1951; "Revolta cilvēks") — Camus pārdomas par revolūcijas jēgu, varu un ierobežojumiem, kritika pret totalitārismu.
- La Chute (romāns, 1956; "Kristāls" vai "Nolaišanās" dažos tulkojumos) — refleksija par vainu, spriedumu un paškritiku.
- Vairākas lugas, piemēram, Caligula — pētījums par varas dabu un eksistenciālajām problēmām teātrī.
Filozofiskais ieguldījums un mantojums
Camus izstrādāja to, ko parasti dēvē par absurdu — atšķirību starp cilvēka tieksmi pēc jēgas un pasaules, kas šķiet nejēdzīga. Viņa atbilde citiem nihilistiem nebija atteikšanās, bet gan aicinājums uz apzinātu revoltu: dzīvot godīgi, saglabāt cilvēcību un solidaritāti neatkarīgi no pasaules trūkuma absolūtās jēgas. Camus ietekmēja literatūru, filozofiju un politisko domu, viņa darbi tiek plaši tulkoti un tiek mācīti visā pasaulē.
Traģiskā nāve
1960. gada 4. janvārī Kamuss gāja bojā autoavārijā netālu no Villeblevin (Francijā). Kopā ar viņu bija izdevējs Mišels Gallimārs, kurš arī gāja bojā. Kamusa nāve pārsteidza literāro pasauli, un viņa darbi turpina iedvesmot diskusijas par morāli, brīvību un cilvēka vietu pasaulē.
Atzīšana un kritika
Kamuss saņēma plašu atzinību, tajā skaitā Nobela prēmiju literatūrā, taču viņa politiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz Alžīriju un attiecībām ar kreiso intelektuāļu aprindu, izraisīja strīdus. Viņa attiecības ar Žanu Polu Sartru un citiem laikabiedriem bija sarežģītas — gan profesionālas, gan ideoloģiskas domstarpības papildināja viņa literāro tēlu kā neatkarīgu un pretrunīgu domātāju.
Camus mantojumā ir spēcīgs aicinājums uz cilvēcību, ētisku atbildību un intelektuālu godīgumu — motīvi, kas padara viņa darbus aktuālus arī mūsdienās.
Viņa dzīve
Agrīnie gadi
Alberts Kamuss piedzima Alžīrijā nabadzīgā strādnieku ģimenē. Viņa māte bija spāniete, bet tēvs francūzis. Viņa tēvs krita kaujā, un viņš palika dzīvot pie vecmāmiņas. Kad viņam bija 17 gadi, viņam tika diagnosticēta tuberkuloze, kas tajā dzīves posmā viņu ļoti ietekmēja. Tā viņu ļoti ierobežoja gan sportiskajā ziņā, gan karjeras iespējās, jo tuberkuloze ir diezgan lipīga. Šī iemesla dēļ viņš apgalvoja, ka slimība viņu "atbrīvoja", jo viņš būtu darījis ko citu, ja būtu redzējis iespēju. Viņš mācījās Alžīras Universitātē, kuru absolvēja 1935. gadā, iegūstot grādu. 30. gados Kamuss sāka interesēties par politiku. 1935. gadā Kamuss iestājās Francijas Komunistiskajā partijā, politiskajā grupā. Trīsdesmito gadu beigās Kamū rakstīja sociālistu laikrakstam Alger-Republicain.
1940s
1941. gadā Kamū uzrakstīja savu pirmo romānu ar nosaukumu Svešinieks. Otrā pasaules kara laikā Kamū pievienojās Francijas pretošanās kustībai, lai cīnītos pret nacistu armiju. Pēc Otrā pasaules kara Kamū sadraudzējās ar citu rakstnieku Žanu Polu Sartru. Kamuss un Sartrs bieži sarunājās par filozofiju un politiku nelielos restorānos, ko sauca par kafejnīcām.
1950s
Kamuss rakstīja grāmatas par filozofiju (domāšanas veidu), kurās apgalvoja, ka dzīve ir "absurda" (bez jēgas vai bez jēgas). 20. gadsimta 50. gados Kamuss centās uzlabot cilvēktiesības. 1960. gadā Kamuss gāja bojā autoavārijā. Viņam bija divi bērni - Katrīna un Žans.
Daži viņa romāni (stāsti)
- Svešinieks (l'étranger) (dažkārt saukts par The Outsider) (1942)
- Sērga (la peste) (1947)
- Kritiens (la chute) (1956)
Dažas no viņa grāmatām par filozofiju
- Starp un starp (1937)
- Sīzifa mīts (1942)
- Dumpinieks (1951)
Spēlē
- Kaligula (1938)
- Pārpratums (1944)
- Aplenkuma stāvoklis (1948)
- Taisnīgie slepkavas (1949)
- Apsēstie (1959)
Korespondence
- Alberts Kamuss, Marija Kazarē. Correspondance inédite (1944-1959). Béatrice Vaillant. Avant-propos de Catherine Camus. Collection Blanche, Gallimard. Izdevums: 09-11-2017.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Alberts Kamuss?
A: Alberts Kamuss bija franču filozofs un rakstnieks. Viņš rakstīja romānus un lugas, dzimis Alžīrijā franču vecākiem.
J: Ar kādu filozofiju viņš nodarbojās?
A: Kamuss praktizēja eksistenciālismu, kas ir filozofija, kura ļoti atšķiras no citiem domāšanas veidiem.
J: Kad viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā?
A: Nobela prēmiju literatūrā Kamū saņēma 1957. gadā.
J: Cik vecs viņš bija, kad saņēma balvu?
A: Viņš bija otrais jaunākais Nobela prēmijas literatūrā laureāts pēc Rūdjarda Kiplinga, sasniedzot 44 gadu vecumu.
Vai viņš bija pirmais Āfrikā dzimušais rakstnieks, kas saņēma šo balvu?
Jā, Kamū bija pirmais Āfrikā dzimušais rakstnieks, kurš saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
J: Cik ilgi viņš dzīvoja pēc šīs balvas saņemšanas?
A: Pēc balvas saņemšanas viņš nodzīvoja nedaudz vairāk nekā divus gadus, pirms mira autoavārijā.
Meklēt