Alberts Kamuss — franču filozofs, rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts

Alberts Kamuss — franču filozofs un rakstnieks, 1957. gada Nobela prēmijas laureāts; eksistenciālisma idejas, izcili romāni un lugas ar mūžīgu literāro ietekmi.

Alberts Kamuss (Albert Camus, 1913. gada 7. novembris - 1960. gada 4. janvāris) bija franču filozofs un rakstnieks. Camus rakstīja romānus un lugas. Kamuss dzimis Alžīrijā, valstī Ziemeļāfrikā (tolaik — franču kolonija), mazpilsētā Mondovi (mūsdienu nosaukums Dréan). Viņa ģimene bija nabadzīga — tēvs gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, māte bija spāņu izcelsmes un strādāja, lai uzturētu ģimeni. Kamuss bieži tiek saistīts ar eksistenciālismu, taču viņš pats šo nosaukumu nav pilnībā pieņēmis — viņa domāšana ir cieši saistīta ar absurda jēdzienu un morāles, brīvības un pretošanās problēmām. Eksistenciālisms ir filozofija, kas dažkārt palīdz izskaidrot daļu no viņa domāšanas, taču Camus uzsvēra savu neatkarību no ideoloģijām. Kamuss 1957. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Viņš bija viens no jaunākajiem Nobela prēmijas literatūrā laureātiem un — kā minēts — pirmais Āfrikā dzimušais rakstnieks, kas saņēmis šo balvu; vēsturiskā kontekstā parasti tiek pieminēts, ka viņš bija jaunākais vai viens no jaunākajiem līdz tā laika laureātiem, salīdzinot ar citiem, piemēram, Rūdjardu Kiplingu. Kamuss nomira traģiski — autoavārijā 1960. gadā, nedaudz vairāk nekā trīs gadus pēc prēmijas saņemšanas, kas padara viņa mūžu relatīvi īsu, ņemot vērā literāro ietekmi.

Izglītība un darbība
Kamuss mācījās Alžīrijas universitātē filozofiju, bet viņa karjeru ievērojami ietekmēja arī darbs žurnālistikā un politiskā darbība. Otrā pasaules kara laikā viņš iesaistījās franču pretestības kustībā un kļuva par avīzes Combat redaktoru. Pēc kara viņš aktīvi iesaistījās publiskajā dzīvē — rakstīja eseju darbus, publicēja lugas un romānus, kritizēja gan totalitārisma idejas, gan vardarbību, tomēr viņa nostāja Alžīrijas neatkarības jautājumā bija sarežģīta un izraisīja plašas debatēs un pārmetumus.

Galvenie darbi un tēmas
Camus daiļradē dominē temati par absurdu, cilvēka eksistences bezjēdzību, morālu atbildību un cilvēcisku pretošanos netaisnībai. No svarīgākajiem darbiem un to īsi paraksti:

• Le Mythe de Sisyphe (Eseja, 1942) — filozofisks traktāts par absurda pieredzi un iespējām ar to sadzīvot.
• L'Étranger (romāns, 1942; latviski bieži tulkots kā "Svešinieks") — stāsts par vienu cilvēku, sabiedrību un morāles tiesu, kas atspoguļo absurda motīvus.
• La Peste (romāns, 1947; "Mārtiņš/Infekcija"/"Māršs" atkarībā no tulkojuma) — alegorija par cilvēku solidāritāti, ciešanām un morāles izvēlēm krīzes laikā.
• L'Homme révolté (Eseja, 1951; "Revolta cilvēks") — Camus pārdomas par revolūcijas jēgu, varu un ierobežojumiem, kritika pret totalitārismu.
• La Chute (romāns, 1956; "Kristāls" vai "Nolaišanās" dažos tulkojumos) — refleksija par vainu, spriedumu un paškritiku.
• Vairākas lugas, piemēram, Caligula — pētījums par varas dabu un eksistenciālajām problēmām teātrī.

Filozofiskais ieguldījums un mantojums
Camus izstrādāja to, ko parasti dēvē par absurdu — atšķirību starp cilvēka tieksmi pēc jēgas un pasaules, kas šķiet nejēdzīga. Viņa atbilde citiem nihilistiem nebija atteikšanās, bet gan aicinājums uz apzinātu revoltu: dzīvot godīgi, saglabāt cilvēcību un solidaritāti neatkarīgi no pasaules trūkuma absolūtās jēgas. Camus ietekmēja literatūru, filozofiju un politisko domu, viņa darbi tiek plaši tulkoti un tiek mācīti visā pasaulē.

Traģiskā nāve
1960. gada 4. janvārī Kamuss gāja bojā autoavārijā netālu no Villeblevin (Francijā). Kopā ar viņu bija izdevējs Mišels Gallimārs, kurš arī gāja bojā. Kamusa nāve pārsteidza literāro pasauli, un viņa darbi turpina iedvesmot diskusijas par morāli, brīvību un cilvēka vietu pasaulē.

Atzīšana un kritika
Kamuss saņēma plašu atzinību, tajā skaitā Nobela prēmiju literatūrā, taču viņa politiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz Alžīriju un attiecībām ar kreiso intelektuāļu aprindu, izraisīja strīdus. Viņa attiecības ar Žanu Polu Sartru un citiem laikabiedriem bija sarežģītas — gan profesionālas, gan ideoloģiskas domstarpības papildināja viņa literāro tēlu kā neatkarīgu un pretrunīgu domātāju.

Camus mantojumā ir spēcīgs aicinājums uz cilvēcību, ētisku atbildību un intelektuālu godīgumu — motīvi, kas padara viņa darbus aktuālus arī mūsdienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Alberts Kamuss?

J: Ar kādu filozofiju viņš nodarbojās?

J: Kad viņš saņēma Nobela prēmiju literatūrā?

J: Cik vecs viņš bija, kad saņēma balvu?

Vai viņš bija pirmais Āfrikā dzimušais rakstnieks, kas saņēma šo balvu?

J: Cik ilgi viņš dzīvoja pēc šīs balvas saņemšanas?

Meklēt pēc burta