Lee Kuan Yew, GCMG, CH (Honorary) (ķīniešu: 李光耀; pinyin: Lǐ Guāngyào; 1923. gada 16. septembris - 2015. gada 23. marts; arī Lee Kwan-Yew) bija Singapūras politiķis. Viņš bija pirmais Singapūras Republikas premjerministrs no 1959. līdz 1990. gadam.
Viņš bija viens no Tautas rīcības partijas (PAP) dibinātājiem un pirmais ģenerālsekretārs, un 1959. gadā noveda partiju līdz pārliecinošai uzvarai. Viņa vadības laikā Singapūra 1965. gadā atdalījās no Malaizijas Federācijas un no mazattīstīta koloniālā forposta bez dabas resursiem kļuva par "pirmās pasaules", Āzijas tīģeri. Viņš joprojām ir viena no ietekmīgākajām politiskajām figūrām Dienvidaustrumāzijā.
Singapūras otrā premjerministra Goh Chok Tong laikā Lī bija vecākais ministrs. Līdz 2011. gadam viņš ieņēma ministra mentora amatu, kas tika izveidots, kad viņa dēls Lī Hsiens Luns 2004. gada 12. augustā kļuva par valsts trešo premjerministru.
2008. gada 13. septembrī 84 gadus vecajam Lī Singapūras Vispārējā slimnīcā sekmīgi tika veikta sirds ritma traucējumu (priekškambaru plandīšanās) ārstēšana, taču viņš joprojām varēja uzstāties filantropijas forumā, izmantojot video savienojumu no slimnīcas.
Lī nomira 2015. gada 23. martā no pneimonijas 91 gada vecumā.
Agrā dzīve, izglītība un jurista karjera
Lee Kuan Yew dzimis 1923. gada 16. septembrī vispārējā ķīniešu-četrinieku ģimenē Singapūrā. Viņš apmeklēja vietējās skolas un turpināja studijas Raffles Institution un Raffles College. Vēlāk viņš devās uz Lielbritāniju, kur studēja tiesības Kembridžas Universitātē, iegūstot jurista izglītību. Pēc atgriešanās Singapūrā Lī strādāja kā jurists, kas deva viņam pieredzi tiesiskumā un publiskajā runā — iemaņas, kuras viņš vēlāk plaši izmantoja politikā.
Politiskā karjera un valsts veidošana
50. gados Lī bija viens no politiskās partijas Tautas rīcības partijas (PAP) dibinātājiem. Viņa vadībā PAP ieguva varu 1959. gadā, kad Singapūra vēl bija britu pārvaldes pārraudzībā. Lī centās nodrošināt stabilitāti, ekonomisko attīstību un starprasu saskaņu daudzetniskā sabiedrībā, izvirzot skaidrus mērķus — industrializāciju, ārvalstu investīciju piesaisti un efektīvu valsts pārvaldi.
Apvienošanās ar Malaiziju un neatkarība
1963. gadā Singapūra apvienojās ar Malaizijas Federāciju, taču šo attiecību spriedze ātri pieauga, galvenokārt saistībā ar nacionālpolitiskām un ekonomikās domstarpībām. 1965. gadā Singapūra tika spiesta izstāties no Malaizijas Federācijas un kļuva par neatkarīgu valsti. Šis pagrieziena punkts lika pamatu Lī vīzijai par suverēnu, ekonomiski neatkarīgu pilsētvalsti.
Ekonomiskās un sociālās reformas
Lee vadībā Singapūra īstenoja aktīvu, valsts vadītu attīstības stratēģiju:
- piesaistīja ārvalstu uzņēmumus un tūlītēju ārvalstu tiešo investīciju kapitālu, veicinot eksporta rūpniecību un jaunu darbavietu radīšanu;
- izveidoja rūpniecības zonas, piemēram, Jurong, un modernizēja ostu infrastruktūru, attīstot tranzīta un loģistikas nozari;
- ieguldīja lielus līdzekļus publiskajā mājokļu programmā (HDB), lai nodrošinātu plašu iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvam dzīvojamam fondam;
- izveidoja stabilu fiskālo politiku, spēcīgu valsts pārvaldi un cīnījās pret korupciju, kas palīdzēja radīt uzticamu uzņēmējdarbības vidi;
- ieviesa bilingvālu izglītības politiku (angļu valoda kā kopējā valsts valoda un dzimtā valoda kā kultūras pamats), kas veicināja starptautisku konkurētspēju, vienlaikus saglabājot etniskās identitātes.
Vadības stils un kritika
Lī Kuan Yew nereti tiek slavēts par konsekventu, pragmatisku pieeju un spēju īstenot sarežģītas reformas. Viņš uzsvēra disciplīnu, meritokrātiju un ilgtspējīgu plānošanu. Tajā pašā laikā viņš tika kritizēts par autoritāru vadības stilu: kritiķi norādīja uz ierobežotu preses brīvību, tiesvedības izmantošanu pret opozīcijas līderiem un stingru publisko kārtību regulēšanu. Tomēr lielai daļai sabiedrības viņa politika šķita nepieciešama, lai nodrošinātu ātru ekonomisko izaugsmi un sociālo kārtību.
Starptautiskās attiecības
Lee Kuan Yew spēlēja aktīvu lomu Singapūras ārpolitikā, izvēršot pragmatiskas attiecības gan ar rietumu valstīm, gan ar Ķīnu, Indiju un citām reģiona valstīm. Viņš centās nostiprināt Singapūras lomu kā starptautiskai tirdzniecības un finanšu centram, vienlaikus saglabājot stingru nacionālo drošību.
Vēlā dzīve, ģimene un mantojums
Lee bija precējies ar Kwa Geok Choo; viņiem bija trīs bērni — dēli Lī Hsiens Luns (Lī Hsiens Luns) un Lī Hsiens Jangs, un meita Lī Vei Ling. Pēc atkāpšanās no premjerministra amata 1990. gadā viņš kļuva par vecāko ministru, vēlāk — ministra mentoru, saglabājot spēcīgu ietekmi uz politiku. Viņa dēls Lī Hsiens Luns turpināja politisko ģimenes tradīciju un kļuva par premjerministru 2004. gadā.
Lee Kuan Yew tiek uzskatīts par galveno Singapūras modernās valsts celtnieku: viņa vadībā valsts pārgāja no neliela kolonijas ostas uz pasaules līmeņa finanšu, tirdzniecības un transporta centru. Viņa mantojums ir plaši diskutēts — gan augsti novērtēts par ekonomisko attīstību, gan kritizēts par ierobežotajām politiskajām brīvībām.
Slimība un nāve
Kā minēts, 2008. gadā Lī tika ārstēts Singapūras Vispārējā slimnīcā saistībā ar sirds ritma traucējumiem, tomēr viņš turpināja iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Viņš mira 2015. gada 23. martā no pneimonijas, 91 gada vecumā. Pēc viņa nāves Singapūras sabiedrība un starptautiskā kopiena izteica plašu atzinību, kā arī atklātas diskusijas par viņa vadības ietekmi un mantojumu.
Īss kopsavilkums: Lee Kuan Yew bija centrāla figūra Singapūras pārejā uz bagātu, efektīvi pārvaldītu valsti. Viņa politika un pieeja — pragmatisms, stingra pārvalde, fokuss uz ekonomisko attīstību un sociālo kārtību — joprojām ietekmē valsts politiku un publisko diskursu mūsdienās.
