Lee Kuan Yew

Ģimene

Savā autobiogrāfijā Lī stāsta, ka viņš ir Singapūras ķīnietis ceturtajā paaudzē: viņa hakka izcelsmes vecvectēvs Lī Bok Būns (dzimis 1846. gadā) 1862. gadā emigrēja no Guangdong provinces Dapu apgabala uz Straits Settlements.

Lī Kuans Ju dzimis Kampong Java Road 92, Singapūrā. Viņš bija vecākais Lee Chin Koon un Chua Jim Neo bērns. Bērnībā viņu spēcīgi ietekmēja britu kultūra, daļēji pateicoties vectēva Lee Hoon Leong ietekmei, kurš saviem dēliem bija devis angļu izglītību.

Lī un viņa sieva Kva Geok Čū apprecējās 1950. gada 30. septembrī. Viņiem ir divi dēli (Lee Hsien Loong un Lee Hsien Yang) un viena meita (Lee Wei Ling).

Daudzi Lī ģimenes locekļi ieņem nozīmīgus amatus Singapūras sabiedrībā, un viņa bērni ieņem augstus amatus valdībā vai ar valdību saistītus amatus. Viņa vecākais dēls Lee Hsien Loong, bijušais brigādes ģenerālis, kopš 2004. gada ir premjerministrs. Viņš ir arī Singapūras valdības investīciju korporācijas (GIC), kuras priekšsēdētājs ir pats Lī, priekšsēdētāja vietnieks. Lī jaunākais dēls Lī Hsjens Jangs (Lee Hsien Yang) arī ir bijušais brigādes ģenerālis un bijušais prezidents un izpilddirektors SingTel, kas ir visas Āzijas telekomunikāciju gigants un Singapūras lielākais uzņēmums pēc tirgus kapitalizācijas (kotēts Singapūras biržā, SGX). Piecdesmit seši procenti SingTel pieder Temasek Holdings, ievērojamai valdības kontrolakciju sabiedrībai, kurai pieder kontrolpaketes dažādos ļoti lielos ar valdību saistītos uzņēmumos, piemēram, Singapore Airlines un DBS Bank. Temasek Holdings līdz 2009. gadam vadīja izpilddirektore un izpilddirektore Ho Ching, Lee Hsien Loong sieva. Lee meita Lee Wei Ling vada Nacionālo neirozinātnes institūtu. Lee sieva Kwa Geok Choo agrāk bija ievērojamā juridiskā uzņēmuma Lee & Lee partnere.

Agrīnā dzīve

Lī mācījās Telok Kurau pamatskolā, Raffles institūtā (kur viņš bija Raffles skautu grupas 01 biedrs) un Raffles koledžā (tagad Singapūras Nacionālā universitāte). Studēt universitātē viņam liedza Otrais pasaules karš un 1942.-1945. gada Japānas okupācija Singapūrā. Okupācijas laikā viņš vadīja veiksmīgu melnā tirgus biznesu, pārdodot tapiokas bāzes līmi Stikfas. Tā kā viņš kopš 1942. gada bija mācījies ķīniešu un japāņu valodu, viņš varēja atrast darbu, lai pārrakstītu sabiedroto ziņojumus japāņiem, kā arī no 1943. līdz 1944. gadam bija angļuvalodas redaktors Japānas Hodobu (報道部 - informācijas vai propagandas nodaļa).

Viņa vecākais dēls Lī Hsiens Luns ir Singapūras premjerministrs kopš 2004. gada.

Politiskā karjera

Lēmumi un politika

Pēc neatkarības atgūšanas Lī bija trīs galvenās problēmas - valsts drošība, ekonomika un sociālie jautājumi.

Valsts drošība

Singapūras neaizsargātība bija ļoti jūtama, jo draudus izteica vairāki avoti, tostarp komunisti, Indonēzija (ar savu konfrontācijas nostāju) un UMNO ekstrēmisti, kuri vēlējās Singapūru piespiest atgriezties Malaizijā. Kad Singapūra tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā, Lī ātri centās panākt Singapūras neatkarības starptautisku atzīšanu. Viņš pēc Šveices parauga pasludināja neitralitātes un nepievienošanās politiku. Vienlaikus viņš lūdza Goh Keng Swee izveidot Singapūras bruņotos spēkus (SAF) un lūdza palīdzību no citām valstīm, sniedzot padomus, apmācību un aprīkojumu.

Valdības politika

Tāpat kā daudzas citas valstis, arī Singapūra nebija pasargāta no politiskās korupcijas. Lī ieviesa tiesību aktus, kas Korupcijas izmeklēšanas birojam (CPIB) piešķīra lielākas pilnvaras veikt arestus, kratīšanas, izsaukt lieciniekus un izmeklēt aizdomās turēto personu un viņu ģimeņu banku kontus un ienākumu nodokļu deklarācijas.

Lī uzskatīja, ka ministriem ir jābūt labi atalgotiem, lai uzturētu tīru un godīgu valdību. Viņš 1994. gadā ierosināja ministru, tiesnešu un augstāko ierēdņu algas piesaistīt privātā sektora labāko speciālistu algām, apgalvojot, ka tas palīdzētu piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus valsts sektorā.

20. gadsimta 60. gadu beigās, baidoties, ka pieaugošais Singapūras iedzīvotāju skaits varētu pārslogot attīstošo ekonomiku, Lī uzsāka enerģisku ģimenes plānošanas kampaņu "Stop-at-Two". Pāri tika aicināti veikt sterilizāciju pēc otrā bērna piedzimšanas. Trešajam vai ceturtajam bērnam tika piešķirta zemāka prioritāte izglītībā, un šādas ģimenes saņēma mazāk ekonomisku atlaižu.

1983. gadā Lī izraisīja "lielo diskusiju par laulībām", mudinot Singapūras vīriešus izvēlēties par sievām sievietes ar augstāko izglītību. Viņš bija nobažījies, ka liels skaits sieviešu ar augstāko izglītību nav precējušās. Dažas iedzīvotāju grupas, tostarp sievietes ar augstāko izglītību, bija satrauktas par viņa uzskatiem. Neraugoties uz to, tika izveidota saderināšanās aģentūra Sociālās attīstības vienība (SDU), lai veicinātu vīriešu un sieviešu, kas absolvējuši augstskolu, socializēšanos. Lī arī ieviesa tādus stimulus kā nodokļu atlaides, skolas un mājokļa priekšrocības absolventu mātēm, kurām bija trīs vai četri bērni, tādējādi apvēršot pārāk veiksmīgo ģimenes plānošanas kampaņu "Stop-at-Two", kas tika īstenota 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdz 90. gadu beigām dzimstības līmenis bija samazinājies tik zemu, ka Lee pēctecis Goh Chok Tong šos stimulus attiecināja uz visām precētām sievietēm un piešķīra vēl vairāk stimulu, piemēram, "bērnu bonusa" shēmu.

No politikas viņš aizgāja 2011. gadā. Goh Chok Tong arī aizgāja pensijā, bet viņš paliek Marine Parade GRC.

Nāve

2015. gada 5. februārī Lī tika hospitalizēts ar "smagu pneimoniju", un Singapūras Vispārējās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā viņam tika pievienots mākslīgās elpināšanas aparāts, lai gan tika ziņots, ka viņa stāvoklis ir "stabils". Atjauninātajā 26. februāra paziņojumā bija norādīts, ka Lī atkal tiek lietotas antibiotikas, vienlaikus viņam ir nomierinošas zāles un joprojām tiek veikta mehāniskā ventilācija. 2015. gada 23. martā Singapūras premjerministrs Lī Hsiens Luns paziņoja par Lī Kuan Ju nāvi 91 gada vecumā. Viņa valsts bēres notika 2015. gada 29. martā plkst. 14.00 pēc vietējā laika Singapūras Nacionālās universitātes Universitātes kultūras centrā.

Apbalvojumi

• Lī ir saņēmis vairākus valsts apbalvojumus, tostarp Goda pavadoņu ordeni (1970), Svētā Miķeļa un Svētā Georga ordeņa Lielo krustu (1972), Londonas pilsētas brīvības ordeni (1982), Johores Kronas pirmās šķiras ordeni (1984), Lielā līdera ordeni (1988) un Krītošās saules ordeni (1967).
• 1994. gadā Lī saņēma Ig Nobela prēmiju.
• 2002. gadā Lī tika oficiāli uzņemts Londonas Imperiālās koledžas (Imperial College London) biedra kārtā, lai izteiktu atzinību par starptautiskās tirdzniecības un rūpniecības veicināšanu, kā arī par zinātnes un inženierzinātņu studiju iniciatīvu attīstību ar Apvienoto Karalisti.
• 2006. gadā Vudro Vilsona Starptautiskais zinātnieku centrs (Woodrow Wilson International Center for Scholars) piešķīra Lī balvu par sabiedrisko darbu.
• 2007. gadā Lī ieguva goda doktora grādu tiesību zinātnēs Austrālijas Nacionālajā universitātē Kanberā, lai gan studentu un darbinieku protestu laikā.
• 2009. gada oktobrī ASV un Āzijas Biznesa padome 25 gadu jubilejas svinīgajās vakariņās Vašingtonā (ASV) piešķīra Lī pirmo balvu par mūža ieguldījumu. Bijušais ASV valsts sekretārs un 1973. gada Nobela Miera prēmijas laureāts Dr. Henrijs Kisindžers savā atzinības runā teica:

"Viņš mums visiem ir kļuvis par nozīmīgu personību. Ne no viena neesmu iemācījies tik daudz kā no Lī Kuan Jū kunga. Viņš padarīja sevi par neaizstājamu Amerikas Savienoto Valstu draugu nevis galvenokārt ar varu, ko viņš pārstāvēja, bet gan ar savas domāšanas kvalitāti.

Dienu vēlāk, tiekoties ar ASV prezidentu Baltā nama Ovālajā kabinetā, prezidents Baraks Obama viņu iepazīstināja ar:

"... viena no 20. un 21. gadsimta leģendārām Āzijā. Viņš ir cilvēks, kurš palīdzēja radīt Āzijas ekonomikas brīnumu."

• 2009. gada 15. novembrī prezidents Dmitrijs Medvedevs APEC Singapūra 2009 ietvaros Lī apbalvoja ar Krievijas Draudzības ordeni.

Pretrunas

Devan Nair

Devans Nairs, trešais Singapūras prezidents, kurš dzīvoja trimdā Kanādā, 1999. gadā intervijā Toronto laikrakstam The Globe and Mail norādīja, ka Lī paņēmiens iesūdzēt savus oponentus tiesā līdz bankrotam vai aizmirstībai bija politisko tiesību atcelšana. Viņš arī atzīmēja, ka Lī ir "aizvien paštaisnāks viszinītājs", kuru ieskauj "universālveikala muļķi". Reaģējot uz šīm piezīmēm, Lī iesūdzēja Devanu Nairu Kanādas tiesā, un Nairs iesniedza pretprasību. Pēc tam Lī iesniedza prasību par Naira pretprasības noraidīšanu tiesā. Lee apgalvoja, ka Nair pretprasība neatklāja pamatotu iemeslu celt prasību un ka tā ir aizskarošs uzbrukums Singapūras valdības integritātei. Tomēr Ontario Augstākā tiesa atteicās noraidīt Nair pretprasību, uzskatot, ka Lee ir ļaunprātīgi izmantojis tiesvedības procesu un tāpēc Nair ir pamatots iemesls celt prasību.

Islāms

2011. gadā WikiLeaks publicēja diplomātiskās vēstules, kurās Lī tika minēti pretrunīgi komentāri par islāmu. Wikileaks citēja Lī, kurš esot raksturojis islāmu kā "indīgu reliģiju". Lī vēlāk noliedza šos komentārus.

Incidents notika pēc tam, kad Lī izdeva pretrunīgi vērtēto grāmatu "Lee Kuan Yew": Sarežģītas patiesības, lai Singapūra turpinātu pastāvēt. Šajā grāmatā Lī apgalvoja, ka Singapūras musulmaņi saskaras ar grūtībām integrēties savas reliģijas dēļ, un mudināja viņus "mazāk stingri ievērot islāma rituālus". Viņš ir teicis:

"Man ir jārunā atklāti, lai tas būtu vērtīgi, bet es nevēlos aizvainot musulmaņu kopienu.

Es domāju, ka līdz islāma uzplūdam mēs attīstījāmies ļoti labi, un, ja jūs pajautātu manus novērojumus, citām kopienām ir vieglāk integrēties - draugi, laulības un tā tālāk, indieši ar ķīniešiem, ķīnieši ar indiešiem - nekā musulmaņiem. Tas ir arābu valstu uzplūduma rezultāts.

Es teiktu, ka šodien mēs varam integrēt visas reliģijas un rases, izņemot islāmu.

Es domāju, ka musulmaņi sociāli nerada nekādas problēmas, bet tie ir atšķirīgi un atsevišķi...

Bet tagad, kad jūs apmeklējat skolas, kurās mācās malajieši un ķīnieši, ir gan halal, gan nehalal segments, un tāpat ir arī universitātēs. Un viņi parasti sēž atsevišķi, lai netiktu piesārņoti. Tas viss kļūst par sociālo šķirtni...

Esiet mazāk stingri attiecībā uz islāma ievērošanu un sakiet: "Labi, es ēdu kopā ar jums."

Bijušais premjerministrs Goh Chok Tong apgalvoja, ka Singapūras musulmaņi pielāgoja savu reliģisko praksi Singapūras unikālajiem apstākļiem.

Etniskās integrācijas politika tika īstenota arī tādēļ, lai izvairītos no etnisko geto veidošanās Singapūras HDB dzīvokļos. Katrā iecirknī bija jābūt iedzīvotājiem no visām etniskajām grupām atbilstoši valsts proporcijām.

Spriedums par neslavas celšanu

2008. gada 24. septembrī Singapūras Augstākā tiesa ar tiesneša Woo Bih Li saīsināto spriedumu atzina, ka žurnāls Far Eastern Economic Review (FEER) (redaktors Hugo Restall) apmeloja Lee un viņa dēlu, premjerministru Lee Hsien Loong. Tiesa atzina, ka 2006. gada rakstā "Singapūras "moceklis": Chee Soon Juan" nozīmēja, ka Lee Kuan Yew "ir vadījis un turpina vadīt Singapūru tādā pašā korumpētā veidā, kā T. T. Durai vadīja Nacionālo nieru fondu (NKF), un viņš ir izmantojis neslavas celšanas darbības, lai apspiestu tos, kuri vēlētos apšaubīt, lai izvairītos no viņa korupcijas atklāšanas". Tiesa piesprieda FEER, kas pieder Dow Jones & Company (savukārt pieder Ruperta Mērdoka News Corp), samaksāt prasītājiem zaudējumu atlīdzību. FEER iesniedza apelāciju, bet zaudēja lietu, kad Apelācijas tiesa 2009. gada oktobrī nolēma, ka Far Eastern Economic Review patiešām nomelnoja valsts dibinātāju Lee Kuan Yew un viņa dēlu premjerministru Lee Hsien Loong.

Sekundārie avoti

• Barr, Michael D. 2000. Lee Kuan Yew: Lee Lee Lean Lean: The Beliefs Behind the Man. Vašingtona: Georgetown University Press.
• Gordons, Uri. 2000. Makiavelli tīģeris: Lī Kvan Ju un Singapūras autoritārais režīms.
• Josey, Alex. 1980. Lee Kuan Yew - izšķirošie gadi. Singapūra un Kualalumpura: Times Books International.
• Kings, Rodnijs. 2008. Singapūras brīnums, mīts un realitāte. 2. izdevums, Insight Press.
• Kwang, Han Fook, Warren Fernandez un Sumiko Tan. 1998. Lee Kuan Yew: Lee Ku Lean Lean: The Man and His Ideas (Cilvēks un viņa idejas). Singapore: Singapore Press Holdings.
• McCarthy, Terry (1999. gada 23. augusts). "Lee Kuan Yew". Time Asia. Honkonga.
• Minčins, Džeimss. 1986. Neviens cilvēks nav sala. Pētījums par Singapūras Lī Kuan Jū (Lee Kuan Yew). Sydney: Allen & Unwin.