Roberts Nesta Marlijs (Robert Nesta "Bob" Marley, 1945. gada 6. februāris — 1981. gada 11. maijs) bija starptautiski pazīstams jamaikiešu dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis, kurš 1970. un 1980. gados spēlēja izšķirošu lomu regeja mūzikas popularizēšanā visā pasaulē. Viņa dziesmu tekstos bieži atspoguļojās dzīve Jamaikā, sociālā taisnīguma tēmas un viņa ticība rastafariāņu idejām. Daudzi viņa skaņdarbi, piemēram, Get Up Stand Up, kļuva par himnām gan reliģiskās, gan politiskās mobilizācijas laikā.
Agrīnā dzīve un karjeras sākums
Bobs Mārlijs piedzima 1945. gada 6. februārī Nine Mile, Sent Annas pagastā, Jamaikā. Viņa mamma bija Cedella Booker, bet tēvs Norval Marley — vīrietis ar britu saknēm; viņu izcelsmes atšķirības un ģimenes apstākļi iespaidoja Mārlija bērnību un vēlākos skatījumus uz identitāti. Jaunībā viņu iesauca par Tuff Gong — iesauka, kas vēlāk kļuva par viņa mūzikas zīmolu un nosaukumu ierakstu kompānijai.
Mūziķa karjeru viņš sāka 1960. gados kopā ar diviem draugiem, izveidojot grupu The Wailing Wailers (saukta arī par The Wailers). Grupas pamatmāji bija Kingston, un tajā darbojās arī Pīters Tošs un Bunijs Vailers. 1962. gadā Bob Marley and the Wailing Wailers ierakstīja savas pirmās dziesmas "Judge Not" un "One Cup of Coffee" — tās bija pirmie soļi ceļā uz plašāku atpazīstamību.
Personīgā dzīve
1966. gadā Bobs apprecējās ar Ritu Andersoni, kura vēlāk pievienojās grupai kā bekvokāliste un bija svarīga Mārlija muzikālās un personīgās dzīves daļa. Viņiem bija vairāki bērni; viens no pazīstamākajiem ir Zigijs Mārlijs, kurš turpināja ģimenes mūzikas tradīcijas un pats kļuva par nozīmīgu regeja izpildītāju. Mārlija ģimenē ir daudzi mūziķi — viņa bērni turpināja viņa mantojumu gan skatuvē, gan ierakstu studijā.
Pāreja uz starptautisku skatuvi
1970. un 1970. gadu sākumā Wailers kļuva par vienu no ēras ietekmīgākajām grupām Jamaica un ārzemēs. 1974. gadā grupa iziet pārmaiņas — daļa no sākotnējiem biedriem izvēlējās solo karjeru, bet Mārlijs turpināja muzicēt, saglabājot nosaukumu Bob Marley and the Wailers un strādājot ar jauniem mūziķiem.
1970. un 1970. gadu vidū Mārlija mūzika sāka sasniegt plašāku starptautisku auditoriju. 1975. gadā viņa izpildījums dziesmai "No Woman No Cry" kļuva par vienu no viņa pirmajiem plašas atpazīstamības hitiem. Citas labi zināmas dziesmas ir "Three Little Birds", "Africa Unite", "Buffalo Soldier" un "One Love". Viņa populārākais kompilācijas albums — Legend — kļuva par vislabāk pārdoto regeja ierakstu vēsturē, apkopoja lielākos hitus un palīdzēja iepazīstināt nākamās paaudzes ar viņa mantojumu.
Politika, Rastafari un sabiedriskā loma
Mārlija dziesmas bieži runā par politiskajām un sociālajām problēmām — viņš izmantoja mūziku, lai paustu protestu pret apspiešanu, aicinātu uz vienotību un popularizētu rastafari ticības vērtības. 1976. gadā, neilgi pirms plānota koncerta Kingstonā, notika slepena uzbrukuma mēģinājums — Mārlijs tika ievainots, taču divas dienas vēlāk tomēr uzstājās, rādīdams savu apņēmību un miera vēstījumu. Pēc tam viņš uz laiku pārcēlās uz Londonu, kur turpināja ierakstīt un uzstāties; šajā posmā tapa tādi nozīmīgi albumi kā "Exodus", kas vēl vairāk nostiprināja viņa starptautisko slavu.
Veselības problēmas un nāve
Mārlijam tika diagnosticēta ādas vēža forma — melanoma. Slimība izplatījās, un 1981. gada 11. maijā viņš mira Cedars of Lebanon slimnīcā Maiami, Floridas štatā. Viņa veselības problēmas un atteikšanās no noteiktiem ārstniecības risinājumiem saistījās arī ar personiskām un reliģiskām pārliecībām. Pēc nāves viņa bēres un piemiņas pasākumi Jamaikā sapulcināja tūkstošiem cilvēku, un viņš tika apglabāts savā dzimtajā Nine Mile.
Mantojums un ietekme
Bobs Mārlijs atstāja milzīgu kultūras un muzikālu mantojumu. Viņa muzikālais stils un tekstu saturs padarīja regeju par globālu fenomenu, iedvesmojot simtiem mūziķu visā pasaulē. Mārlija vārds joprojām ir saistīts ar cīņu par cilvēktiesībām, sociālo taisnīgumu un garīgiem ideāliem. Viņa bijusī māja Kingstonā ir pārvērsta par Bob Marley muzeju, un viņa ierakstu zīmols Tuff Gong turpina darboties, saglabājot saikni ar viņa mūziku un kultūru.
Viņa kompozīcijas, ieraksti un dzīvesstāsts tiek plaši izpētīti un pieminēti gan mūzikas, gan kultūras vēsturē. Mārlijs ir ne tikai Jamaikas simbols — daudzi viņu atzīst par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta mūzikas balsīm, kuru ietekme joprojām jūtama mūsdienu popkultūrā un politikā.
