Vāclavs Havels
Vāclavs Havels (čehu izruna: [ˈvaːtslaf ˈɦavɛl]
1936. gada 5. oktobris - 2011. gada 18. decembris, bija čehu dramaturgs, esejists, disidents un politiķis. Viņš bija desmitais un pēdējais Čehoslovākijas prezidents (1989-1992). Pēc tam viņš kļuva par Čehijas Republikas pirmo prezidentu (1993-2003). Viņš sarakstīja vairāk nekā divdesmit lugas un daudzus daiļliteratūras darbus. Daudzi no tiem ir tulkoti vairākās valodās.
Sākot ar 60. gadiem, Havels galvenokārt rakstīja par Čehoslovākijas politiku. Pēc Prāgas pavasara viņš arvien aktīvāk vērsās pret valdību. 1977. gadā viņš kļuva starptautiski slavens ar savu darbu pie cilvēktiesību manifesta "Harta 77". Viņš kļuva pazīstams kā Čehoslovākijas opozīcijas līderis. Par šo darbību viņš tika ieslodzīts cietumā. 1989. gadā "Samta revolūcijas" laikā Havels kļuva par prezidentu. Būdams prezidents, viņš vadīja Čehoslovākiju un vēlāk Čehijas Republiku uz atvērtu demokrātiju ar vairākām politiskajām partijām. Viņa trīspadsmit prezidentūras gadu laikā valsts ievērojami mainījās. Čehija atdalījās no Slovākijas, lai gan Havels bija pret atdalīšanos. Čehija arī iestājās NATO un sāka sarunas par dalību Eiropas Savienībā. Par ES dalībvalsti tā kļuva 2004. gadā. Viņš bija viens no pirmajiem, kas parakstīja Prāgas deklarāciju par Eiropas sirdsapziņu un komunismu.
Agrīnā dzīve
Vāclavs Havels dzimis Prāgā, Čehoslovākijā, 1936. gada 5. oktobrī. Viņš uzauga pazīstamā un turīgā uzņēmēju un intelektuāļu ģimenē. Viņa ģimene no 20. gadsimta 20. līdz 40. gadiem Čehoslovākijā aktīvi darbojās kultūras un politikas jomā. Viņa tēvam piederēja daļa Barrandovas priekšpilsētas. Tā ir augstākais Prāgas rajons. Havla māte bija no pazīstamas ģimenes. Viņas tēvs bija vēstnieks un žurnālists. Havels 1951. gadā ieguva nepieciešamo izglītību. Tomēr komunistiskā valdība neļāva viņam turpināt oficiāli studēt viņa buržuāziskās ģimenes izcelsmes dēļ.
Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā jaunais Havels uzsāka četrus gadus ilgu praksi kā ķīmijas laboratorijas asistents. Vienlaikus viņš apmeklēja vakara klases un 1954. gadā ieguva vidējo izglītību. Neviena no koledžām vai universitātēm ar humanitāro zinātņu programmām politisku iemeslu dēļ Havelu neuzņēma. Tāpēc viņš izvēlējās studēt Čehijas Tehniskās universitātes Ekonomikas fakultātē Prāgā. Pēc diviem gadiem viņš pārtrauca studijas. 1964. gadā Havels apprecējās ar Olgu Šplíchalovu. Viņa māte bija pret šo laulību.
Prezidentūra
Havels jau bija Pilsoniskā foruma vadītājs, un 1989. gada 29. decembrī viņš kļuva par prezidentu. Pēc tam, kad 2003. gada 2. februārī beidzās viņa otrais Čehijas prezidenta amata pilnvaru termiņš, viņš atstāja amatu. Visi Federālās asamblejas deputāti balsoja par viņa iecelšanu prezidenta amatā. Tā bija pārsteidzoša pārmaiņa, jo Havels vienmēr bija apgalvojis, ka politika viņu neinteresē. Viņš un citi disidenti bija teikuši, ka pārmaiņām jānāk tieši no cilvēku grupām, nevis no valdības.
Čehoslovākijā 1990. gadā notika brīvas vēlēšanas. Havels uzvarēja un turpināja pildīt prezidenta pienākumus. Čehoslovākijas sabrukuma laikā Havels vēlējās saglabāt čehu un slovāku federāciju. Viņš atbalstīja valsts vienotības saglabāšanu, lai gan tas bija grūti un tika izdarīts liels spiediens. Federālais parlaments 1992. gada 3. jūlijā Havelu - vienīgo kandidātu - neievēlēja, jo Slovākijas deputāti viņu neatbalstīja. Havels atkāpās no prezidenta amata 20. jūlijā pēc tam, kad slovāki nāca klajā ar Neatkarības deklarāciju. Viņš 1993. gadā kandidēja uz jaunās Čehijas Republikas prezidenta amatu. Viņš uzvarēja un kļuva par šīs jaunās, atsevišķās valsts prezidentu.
Havels savas karjeras laikā bija diezgan populārs. Tomēr dažas viņa darbības izraisīja strīdus un kritiku. Viens no viņa pirmajiem prezidenta darbiem bija apžēlošana daudziem cilvēkiem. Viņš vēlējās samazināt cilvēku skaitu pārpildītajos cietumos un atbrīvot cilvēkus, kuri komunistiskā režīma laikā bija ieslodzīti cietumā, lai gan viņi bija nevainīgi. Viņš neuzticējās iepriekšējās valdības korumpētās tiesas lēmumiem. Viņš uzskatīja, ka tiesas bija netaisnīgas pret lielāko daļu ieslodzīto. Kritiķi apgalvoja, ka šī amnestija izraisīja lielāku noziedzību. Savās memuāros "Līdz pilij un atpakaļ" Havels rakstīja, ka lielākajai daļai cilvēku, kurus viņš atbrīvoja, cietumā bija atlicis pavadīt mazāk nekā gadu. Statistikas dati par to nav skaidri. []
Havels teica, ka vissvarīgākais, ko viņš kā prezidents izdarīja, bija Varšavas pakta sadalīšana. Šīs valstu grupas izbeigšana bija ļoti sarežģīta, jo asociācija bija dziļi saistīta ar valstu darbību. Pagāja divi gadi, līdz padomju karaspēks beidzot pilnībā atstāja Čehoslovākiju.
Havels bija ļoti svarīgs NATO pārmaiņu procesā. Viņš palīdzēja to pārveidot no alianses, kas bija vērsta pret Varšavas paktu, par grupu, kurā ietilpst bijušās Varšavas pakta dalībvalstis. Havels ļoti stingri iestājās par militārās alianses paplašināšanu Austrumeiropā, tostarp Čehijā.
Vāclava Havela piemiņai - Prāga 2011. gada 19. decembris
Vāclavs Havels (2010)
Čehijas Republikas prezidenta karogs
Vāclavs Havels un viņa draugs, vēlāk Čehijas galvenais rabīns Karols Sidons (pa kreisi)
Apbalvojumi
Viņš ir saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp:
- Filadelfijas Brīvības medaļa
- Četru brīvību balvas brīvības medaļa
- Konsekvences vēstnieka balva
Valsts apbalvojumi
| Valsts | Apbalvojumi | Datums | Vieta |
| Sanmartina Atbrīvotāja ordeņa apkakle | 09/1996 | Buenosairesa | |
| Dekorēšana zinātnei un mākslai | 11/2005 | Vīne | |
| Dienvidu krusta ordeņa Lielā | 10/199009/1996 | PrāgaBrasīlija | |
| Kanādas Goda biedrs | 03/2004 | Prāga | |
| Baltās lauvas 1. šķiras ordenis (Civilā daļa) ar apkakles | 10/2003 | Prāga | |
|
| Terra Mariana Krusta ordenis Krusta apkakle | 04/1996 | Tallina |
| Goda leģiona lielkrusts | 03/199002/2001 | Parīze | |
| Vācijas Federatīvās RepublikasNopelnu ordeņa Lielā krusta īpašā šķira | 05/2000 | Berlīne | |
| Ungārijas Nopelnu ordeņa Lielais krusts ar ķēdi | 09/2001 | Prāga | |
| Gandija Miera balva | 08/2003 | Deli | |
| Itālijas Republikas Nopelnu ordeņa Lielais krusts ar kordonu | 04/2002 | Roma | |
|
| Huseina ibn' Ali ordeņa apkakle | 09/1997 | Ammāna |
| Triju Zvaigžņu ordeņa Lielais krusts ar apkakli | 08/1999 | Prāga | |
| Vītauta Lielā Lielā krusta ordenis | 09/1999 | Prāga | |
| Baltā ērgļa ordenis | 10/1993 | Varšava | |
| Brīvības ordeņa Lielā apkakle | 12/1990 | Lisabona | |
| Briljantās Zvaigznes ordenis ar īpašo Grand Kordonu | 11/2004 | Taipejā | |
| Baltā dubultkrusta ordenis | 01/2003 | Bratislava | |
|
| Zelta goda Brīvības medaļa | 11/1993 | Ļubļana |
| Izabellas Katoļu ordeņa Lielais krusts ar apkakli | 07/1995 | Prāga | |
| Turcijas Republikas valsts apbalvojums | 10/2000 | Ankara | |
| Jaroslava Gudrā ordenis | 10/2006 | Prāga | |
| Vannas ordeņa Bruņinieku lielkrusts (Civilā nodaļa) | 03/1996 | Prāga | |
| Prezidenta Brīvības medaļa | 07/2003 | Vašingtona, Kolumbijas apgabals | |
| Republikas medaļa | 09/1996 | Montevideo |
.svg.png){kind=small}
Darbi
Dzejas krājumi
- Čtyři rané básně
- Záchvěvy I & II, 1954
- První úpisy, 1955
- Prostory a laiky (poesie), 1956
- Na okraji jara (cyklus básní), 1956 gads
- Antikodes, (Antikódy)
Spēlē
- Motormorfoze 1960
- Vakars ar ģimeni, 1960, (Rodinný večer)
- Dārza svētki (Zahradní slavnost), 1963 gads
- Memorands, 1965, (Vyrozumění)
- Koncentrācijas grūtības, 1968, (Ztížená iespēja soustredění)
- Tauriņš uz antenas, 1968, (Motýl na anténě)
- Eņģelis sargs, 1968, (Strážný anděl)
- Konspiratori, 1971, (Spiklenci)
- Nabaga opera, 1975, (Žebračkas opera)
- Atklāšana, 1975, (Vernisāža)
- Audience, 1975, (Audience) - Vanӗka luga
- Mountain Hotel 1976, (Horský viesnīca)
- Protests, 1978, (Protests) - Vanӗka izrāde
- Kļūda, 1983, (Chyba) - Vanӗka izrāde
- Largo desolato 1984, (Largo desolato)
- Temptation, 1985, (Pokoušení)
- Pārbūve, 1987, (Asanace)
- Rīt, 1988, (Zítra to spustíme)
- Aiziešana (Odcházení), 2007
Negleznliteratūras grāmatas
- The Power of the Powerless (1985) [Ietver 1978. gada eseju.]
- Dzīve patiesībā (1986)
- Vēstules Olgai (Dopisy Olze) (1988)
- Traucējot mieru (1991)
- Atvērtās vēstules (1991)
- Vasaras meditācijas (1992/93)
- Ceļā uz pilsonisko sabiedrību (Letní přemítání) (1994)
- Neiespējamā māksla (1998)
- Līdz pilij un atpakaļ (2007)
Havels ar amerikāņu dzejnieci Hedvigu Gorski
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vāclavs Havels?
A: Vāclavs Havels bija čehu dramaturgs, esejists, disidents un politiķis. Viņš bija desmitais un pēdējais Čehoslovākijas prezidents no 1989. līdz 1992. gadam un pēc tam kļuva par Čehijas Republikas pirmo prezidentu no 1993. līdz 2003. gadam.
J: Ko viņš rakstīja?
A: Havels sarakstīja vairāk nekā divdesmit lugas un daudzus daiļliteratūras darbus, no kuriem daudzi tika tulkoti vairākās valodās. Sākot ar 20. gadsimta 60. gadiem, viņš galvenokārt rakstīja par politiku Čehoslovākijā.
J: Kā viņš kļuva starptautiski slavens?
A: 1977. gadā Havels kļuva starptautiski slavens ar savu darbu pie cilvēktiesību manifesta "Harta 77". Viņš kļuva pazīstams arī kā Čehoslovākijas opozīcijas līderis un par šo darbību tika ieslodzīts cietumā.
J: Kas notika "samta revolūcijas" laikā?
A.: 1989. gada Samta revolūcijas laikā Havels kļuva par prezidentu un vadīja Čehoslovākiju (vēlāk Čehijas Republiku) uz atvērtu demokrātiju ar vairākām politiskajām partijām.
J: Kādas pārmaiņas notika viņa prezidentūras laikā?
A: Viņa trīspadsmit prezidentūras gadu laikā Čehija atdalījās no Slovākijas (lai gan Havels bija pret atdalīšanos), pievienojās NATO, sāka sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ko galu galā panāca 2004. gadā) un parakstīja Prāgas deklarāciju par Eiropas apziņu un komunismu.
J: Kas ir Prāgas deklarācija par Eiropas sirdsapziņu un komunismu?
A: Prāgas deklarācija par Eiropas sirdsapziņu un komunismu ir dokuments, kurā aicināts atzīt komunistiskos noziegumus, ko visā Eiropā laikā no 1945. līdz 1989. gadam pastrādāja padomju okupācijas spēku vai to pilnvaroto personu izveidotās valdības. Tā arī aicina izglītot par šiem noziegumiem, lai tie netiktu aizmirsti un neatkārtotos nākamajās paaudzēs.
