Bundesverdienstkreuz
Bundesverdienstkreuz (Federālais nopelnu krusts) oficiāli tiek saukts par Verdienstorden der Bundesrepublik Deutschland (Vācijas Federatīvās Republikas Nopelnu ordenis). Tas ir Vācijas vienīgais vispārējais apbalvojums. Šo federālo Nopelnu ordeni izveidoja 1951. gada 7. septembrī. Katru gadu tiek piešķirti no 3000 līdz 5200 apbalvojumu visās klasēs.
Lielākajai daļai federālo zemju ir savi nopelnu ordeņi, kuros ir līdz trim pakāpēm (loceklis, virsnieks, komandieris). Brēmenes un Hamburgas pilsētām ordeņa nav, un pēc senām tradīcijām to iedzīvotāji atsakās no jebkāda apbalvojuma ordeņa veidā.
Klases
Bundesverdienstkreuz ir astoņas klases augošā secībā:
- Verdienstmedaille (medaļa par nopelniem)
- Verdienstkreuz am Bande (Nopelnu krusts uz lentes)
- starptautiskā: Ritera krusts (Ritterkreuz)
- Verdienstkreuz 1. Klasse (Nopelnu krusts, 1. klase)
- starptautiskā: Offizierkreuz (virsnieka krusts)
- Großes Verdienstkreuz (Halskreuz) (Lielais nopelnu krusts, kakla krusts)
- starptautiskā: Komturkreuzs (Komandiera krusts)
- Großes Verdienstkreuz mit Stern (Lielais nopelnu krusts ar zvaigzni)
- starptautiskā: Großoffizierkreuz (Lielais virsnieka krusts)
- Großes Verdienstkreuz mit Stern und Schulterband (Lielais nopelnu krusts ar zvaigzni un plecu lenti)
- starptautiskā: Großkreuz 2. Klasse (Lielais nopelnu krusts, 2. klase) oder Großkomturkreuz (Lielais komandiera krusts).
- Lielais krusts (Großkreuz)
- Sonderstufe des Großkreuzes (Lielā krusta īpašā klase)
Federatīvās Republikas prezidents pēc amata ieņem Großkreuzes Sonderstufe des Großkreuzes amatu. To viņam pasniedz Bundestāga priekšsēdētājs svinīgā ceremonijā, kurā piedalās kanclers, Bundesrāta priekšsēdētājs un Bundesverfassungsgericht priekšsēdētājs. Izņemot Federatīvās Republikas prezidentu, tikai ārvalstu valsts galvu var apbalvot ar augstāko šķiru. Großkreuze var piešķirt arī īpašā, retā izpildījumā. Šo apbalvojumu ir saņēmuši tikai divi cilvēki - Konrāds Adenauers un Helmuts Kols.
Insignia
Izņemot zemāko klasi, visās klasēs nozīmīte ir vienāda, bet sievietēm nozīmīte un lentīte ir nedaudz mazāka.
Uz emblēmas ir sarkanā krāsā emaljēts zelta krāsas Maltas krusts ar centrālo disku, uz kura ir melns ērglis.
Zvaigzne ir zeltīta zvaigzne ar taisniem stariem, tās izmērs un punkti atšķiras atkarībā no klases, un uz tās uzlikta emblēma.
Lente ir sarkana ar zelta, melni melnām un zelta svītrām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Bundesverdienstkreuz?
A: Bundesverdienstkreuz ir Vācijas vienīgais vispārējais apbalvojums jeb balva.
J: Kāds ir Bundesverdienstkreuz oficiālais nosaukums?
A: Bundesverdienstkreuz oficiālais nosaukums ir Verdienstorden der Bundesrepublik Deutschland.
J: Kad tika izveidots Federālais Nopelnu ordenis?
A: Federālais Nopelnu ordenis tika izveidots 1951. gada 7. septembrī.
Jautājums: Cik apbalvojumu katru gadu Vācija piešķir par Federālo Nopelnu krustu?
A: Vācija katru gadu piešķir no 3000 līdz 5200 apbalvojumu visās kategorijās.
J: Vai lielākajai daļai federālo zemju ir savi nopelnu krusta ordeņi?
A: Jā, lielākajai daļai federālo zemju ir savi nopelnu ordeņi.
J: Cik pakāpju ir federālajā Nopelnu ordenī?
A: Federālajā Nopelnu ordenī ir līdz trim pakāpēm: loceklis, virsnieks, komandieris.
J: Ko nopelnu ordeņa ziņā dara Brēmenes un Hamburgas pilsētas?
A: Brēmenes un Hamburgas pilsētām nav ordeņa, un pēc senām tradīcijām to iedzīvotāji atsakās no jebkāda apbalvojuma ordeņa veidā.
