Vernhers Magnuss Maksimiliāns Freiherrs fon Brauns (1912. gada 23. marts — 1977. gada 16. jūnijs) bija vācu inženieris un zinātnieks. No 20. gadsimta 30. līdz 70. gadiem viņš strādāja par raķešu konstruktoru un kļuva par vienu no pazīstamākajiem šīs jomas speciālistiem. Daudzi vēsturnieki un tehniskie eksperti uzskata, ka viņš bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta raķešu inženieriem. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja nacistu režīmam, un tēma par viņa saistību ar nacistu varu un ar karam vajadzībām ražotajām raķetēm ir bijusi plaši apspriesta un pretrunīga. Pēc kara fon Brauns devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur turpināja raķešu izstrādi un strādāja ar NASA. 1955. gadā, desmit gadus pēc ierašanās ASV, fon Brauns kļuva par ASV pilsoni.
Agrā dzīve un izglītība
Fon Brauns dzimis Vācijā, ģimenē ar aristokrātisku izcelsmi. Viņš interesējās par aviāciju un mehāniku jau jaunībā, un studēja inženierzinātnes un fiziku. 1930. un 1930. gadu sākumā viņš pievērsās šķidro degvielu izmantojošu raķešu izstrādei, sadarbojoties ar citiem pionieriem un izveidojot laboratorijas un izmēģinājumu vietas raķešu testiem.
Darbs Vācijā un Otrā pasaules kara laikā
Fon Brauns bija vadošs ieguldītājs Vācijas raķešu programmā un kļuva par galveno konstruktora vadītāju pie V-2 raķetes izstrādes — projektam, kas tika pielietots kaujas apstākļos Otrā pasaules kara laikā. V-2 raķete bija pirmais lielāks balistiskais projekts, kas spēja pacelties ļoti lielā augstumā un daļēji sasniegt kosmosa apgabalu, tas bija jauns tehnisks pagrieziena punkts raķešu vēsturē. Tomēr V-2 izmantošana kara laikā, kā arī raķešu ražošanas apstākļi — tajā skaitā ražošana koncentrācijas nometnēs pie Dora/Mittelwerk, kur tika izmantots piespiedu darbaspēks — rada nopietnas ētiskas un juridiskas problēmas, par kurām pētnieki un vēsturnieki turpina diskutēt.
Pāreja uz ASV un darbs tur
Pēc Vācijas sakāves fon Brauns un daudzi viņa kolēģi tika pārvesti uz ASV (operācijas, kuras zināmākā forma tiek dēvēta par Operāciju Paperclip). Amerikas armija un vēlāk NASA izmantoja viņu pieredzi raķešu attīstībā. ASV viņš strādāja pie vairākiem nozīmīgiem projektiem, tostarp Redstone un Jupiter raķešu attīstībā, kas bija svarīgas gan militārajā, gan civilajā kosmonautikā. Vēlāk viņš kļuva par vadošo figūru Redstone Arsenal un pēc tam — par NASA Marshall Space Flight Center izstrādes grupas vadītāju, kur viņš koordinēja lielus inženieru kolektīvus un projektu plānošanu.
Saturn V un Mēness misijas
Fon Brauns bija galvenais Saturn V konstruktoru vadītājs — tieši viņa komanda izstrādāja šo trīsstadiju smagā pacelšanas tipa raķeti, kas kļuva par centrālo līdzekli cilvēku nogādāšanai uz Mēnesi programmas Apollo laikā. Saturn V bija viens no jaudīgākajiem raķetēm, kas jebkad aptuveni izmantotas, un 1969. gada misija Apollo 11 ar Saturn V nodrošināja cilvēku nolašanos Mēness virsmā. Saturn V tehniskie risinājumi, dzinēji un stabu konstrukcija bija izšķiroši, lai nodrošinātu attālumu, pacelšanos un drošību šādas augstas riska misijas laikā.
Pretrunīgā mantojuma vērtējums
Fon Brauna mantojums ir divpusējs. No tehniskā viedokļa viņš ir atzīts par galveno personību mūsdienu kosmonautikas attīstībā — īpaši Amerikas kosmiskajā programmā, kur viņa vadība un inženiertehniskās prasmes bija nozīmīgas. Vienlaikus viņa saistība ar nacistu Vāciju, V-2 raķešu izmantošana kara laikā un ražošanas apstākļi rada nopietnas ētiskas diskusijas par zinātnieka morālo atbildību un to, kā vērtēt tehniskus sasniegumus, kas radīti vai izmantoti vardarbīgām mērķiem.
Mantojums, godas un noslēgums
Fon Brauns saņēma dažādus godus un atzinības par savu ieguldījumu kosmosa tehnoloģijās, un viņa vārds palicis plaši atpazīstams. Viņa darbs veicināja gan rūpnieciskās raķešu tehnoloģijas attīstību, gan cilvēces spēju sasniegt Mēness un paplašināt izpratni par kosmosu. Vernhers fon Brauns mira 1977. gada 16. jūnijā, atstājot aiz sevis sarežģītu, bet neatņemamu lappusi kosmonautikas vēsturē.
