Vernhers fon Brauns — vācu raķešu inženieris, V-2 un Saturn V izstrādātājs
Vernhers Magnuss Maksimiliāns Freiherrs fon Brauns (1912. gada 23. marts — 1977. gada 16. jūnijs) bija vācu inženieris un zinātnieks. No 20. gadsimta 30. līdz 70. gadiem viņš strādāja par raķešu konstruktoru un kļuva par vienu no pazīstamākajiem šīs jomas speciālistiem. Daudzi vēsturnieki un tehniskie eksperti uzskata, ka viņš bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta raķešu inženieriem. Otrā pasaules kara laikā viņš strādāja nacistu režīmam, un tēma par viņa saistību ar nacistu varu un ar karam vajadzībām ražotajām raķetēm ir bijusi plaši apspriesta un pretrunīga. Pēc kara fon Brauns devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur turpināja raķešu izstrādi un strādāja ar NASA. 1955. gadā, desmit gadus pēc ierašanās ASV, fon Brauns kļuva par ASV pilsoni.
Agrā dzīve un izglītība
Fon Brauns dzimis Vācijā, ģimenē ar aristokrātisku izcelsmi. Viņš interesējās par aviāciju un mehāniku jau jaunībā, un studēja inženierzinātnes un fiziku. 1930. un 1930. gadu sākumā viņš pievērsās šķidro degvielu izmantojošu raķešu izstrādei, sadarbojoties ar citiem pionieriem un izveidojot laboratorijas un izmēģinājumu vietas raķešu testiem.
Darbs Vācijā un Otrā pasaules kara laikā
Fon Brauns bija vadošs ieguldītājs Vācijas raķešu programmā un kļuva par galveno konstruktora vadītāju pie V-2 raķetes izstrādes — projektam, kas tika pielietots kaujas apstākļos Otrā pasaules kara laikā. V-2 raķete bija pirmais lielāks balistiskais projekts, kas spēja pacelties ļoti lielā augstumā un daļēji sasniegt kosmosa apgabalu, tas bija jauns tehnisks pagrieziena punkts raķešu vēsturē. Tomēr V-2 izmantošana kara laikā, kā arī raķešu ražošanas apstākļi — tajā skaitā ražošana koncentrācijas nometnēs pie Dora/Mittelwerk, kur tika izmantots piespiedu darbaspēks — rada nopietnas ētiskas un juridiskas problēmas, par kurām pētnieki un vēsturnieki turpina diskutēt.
Pāreja uz ASV un darbs tur
Pēc Vācijas sakāves fon Brauns un daudzi viņa kolēģi tika pārvesti uz ASV (operācijas, kuras zināmākā forma tiek dēvēta par Operāciju Paperclip). Amerikas armija un vēlāk NASA izmantoja viņu pieredzi raķešu attīstībā. ASV viņš strādāja pie vairākiem nozīmīgiem projektiem, tostarp Redstone un Jupiter raķešu attīstībā, kas bija svarīgas gan militārajā, gan civilajā kosmonautikā. Vēlāk viņš kļuva par vadošo figūru Redstone Arsenal un pēc tam — par NASA Marshall Space Flight Center izstrādes grupas vadītāju, kur viņš koordinēja lielus inženieru kolektīvus un projektu plānošanu.
Saturn V un Mēness misijas
Fon Brauns bija galvenais Saturn V konstruktoru vadītājs — tieši viņa komanda izstrādāja šo trīsstadiju smagā pacelšanas tipa raķeti, kas kļuva par centrālo līdzekli cilvēku nogādāšanai uz Mēnesi programmas Apollo laikā. Saturn V bija viens no jaudīgākajiem raķetēm, kas jebkad aptuveni izmantotas, un 1969. gada misija Apollo 11 ar Saturn V nodrošināja cilvēku nolašanos Mēness virsmā. Saturn V tehniskie risinājumi, dzinēji un stabu konstrukcija bija izšķiroši, lai nodrošinātu attālumu, pacelšanos un drošību šādas augstas riska misijas laikā.
Pretrunīgā mantojuma vērtējums
Fon Brauna mantojums ir divpusējs. No tehniskā viedokļa viņš ir atzīts par galveno personību mūsdienu kosmonautikas attīstībā — īpaši Amerikas kosmiskajā programmā, kur viņa vadība un inženiertehniskās prasmes bija nozīmīgas. Vienlaikus viņa saistība ar nacistu Vāciju, V-2 raķešu izmantošana kara laikā un ražošanas apstākļi rada nopietnas ētiskas diskusijas par zinātnieka morālo atbildību un to, kā vērtēt tehniskus sasniegumus, kas radīti vai izmantoti vardarbīgām mērķiem.
Mantojums, godas un noslēgums
Fon Brauns saņēma dažādus godus un atzinības par savu ieguldījumu kosmosa tehnoloģijās, un viņa vārds palicis plaši atpazīstams. Viņa darbs veicināja gan rūpnieciskās raķešu tehnoloģijas attīstību, gan cilvēces spēju sasniegt Mēness un paplašināt izpratni par kosmosu. Vernhers fon Brauns mira 1977. gada 16. jūnijā, atstājot aiz sevis sarežģītu, bet neatņemamu lappusi kosmonautikas vēsturē.
Agrīnā dzīve
Von Brauns dzimis 1912. gada 23. martā Virsicā (tagad - Virežiska) Polijā. Viņa tēvs bija nozīmīgas bankas ģenerāldirektors. Veimāras Republikas laikā viņa tēvs bija pārtikas un lauksaimniecības ministrs Magnuss Freiherrs fon Brauns. Fon Brauna māte bija Prūsijas lordu palātas locekļa meita Emmija fon Kistorpa.
1920. gadā viņš pārcēlās uz Berlīni. Pirmajos skolas gados fon Brauns mācījās Berlīnes franču vidusskolā. 13 gadu vecumā viņš ieguva teleskopu. Šī dāvana veicināja viņa interesi par astronomiju. Slikto atzīmju dēļ fon Braunam 1925. gadā nācās mācīties internātskolā netālu no Veimāras. Viņš par papildu naudu nopirka Hermaņa Oberta grāmatu Die Rakete zu den Planetenräumen (angliski: The Rocket into Interplanetary Space), kas ir mūsdienu raķešu pētījumu pamatā. 1928. gadā viņš sāka mācīties internātskolā Hermann-Lietz-Internat Vācijas Spīkeroog salā. 1930. gadā viņš nokārtoja gala eksāmenus.
1930. gada vasarā viņš sāka studijas Berlīnes Tehniskajā universitātē. 1931. gadā fon Brauns studēja arī Cīrihes ETH. 1931. gada septembra beigās viņš atgriezās Berlīnē.
Vācu karjera
1933. gadā fon Brauns sāka strādāt pie raķešu izstrādes Vācijas armijas vajadzībām. 1934. gada 27. jūlijā viņš ieguva doktora grādu Berlīnes Tehniskajā universitātē. Divas viņa izstrādātās raķetes "Max" un "Moritz" 1934. gada decembrī pacēlās līdz pat 2200 metru augstumam (7218 pēdas). Izmēģinājumus veica nelielā ciematā Kummersdorfā, Vācijā. 1936. gadā fon Brauns un viņa komanda izstrādāja nākamās paaudzes raķetes - A-3. Kummersdorfas izmēģinājumu laukums bija pārāk mazs, lai tajā varētu uzstādīt šo jaunattīstīto raķeti. Kopā ar savu komandu, kurā bija aptuveni 90 cilvēku, viņš bija spiests pārcelties uz lielāku izmēģinājumu laukumu Peenemindē.
1937. gadā, kad pie varas nāca nacisti, viņš pievienojās S.S.. No 1937. līdz 1945. gadam fon Brauns strādāja Peeneminundē. Tur viņš sāka izstrādāt jaunu raķeti A4 (Aggregat 4). Pēc dažiem izmēģinājumiem raķeti pārdēvēja par V-2. "V" ir vācu valodā lietotais vārds "Vergeltung", kas nozīmē "atriebība". Tā bija pirmā tāla darbības rādiusa ballistiskā raķete, kas tika izmantota karā. Tā varēja nest vienas tonnas kaujas galviņu līdz pat 50 jūdžu augstumā un nogādāt simtiem jūdžu līdz mērķim. Vācija 1943. gadā sāka masveida šīs raķetes ražošanu, par rūpnīcas strādniekiem izmantojot tūkstošiem koncentrācijas nometņu ieslodzīto. Viņi izšāva tūkstošiem šo raķešu uz mērķiem Antverpenē un Lielbritānijā, īpaši Londonā. Vairāk nekā 1700 V-2 raķešu nogāzās Antverpenē, nogalinot vairāk nekā 3700 cilvēku. Von Brauns un viņa komanda sāka izstrādāt jaunu šo raķešu paaudzi - V-9 un V-10, kas bija paredzētas mērķiem ASV.
Amerikāņu karjera
Agrīnie gadi
Von Brauns un aptuveni 100 citu zinātnieku tika nogādāti Amerikā 1945. gadā pēc tam, kad viņi kapitulēja. Viņi sāka strādāt Amerikas Savienoto Valstu armijas vajadzībām Fort Bliss, Teksasā, kur apmācīja amerikāņu karavīrus, kā palaist sagūstītās V-2 raķetes. Viņš kļuva par Amerikas pilsoni 1955. gadā. 50. gados fon Brauns centās panākt atbalstu amerikāņu kosmosa programmai. Kad Padomju Savienība palaida Sputniku, Amerikas Savienotās Valstis beidzot uzsāka kosmosa programmu. Sākotnēji par to bija atbildīga Jūras kara flote, taču 1957. gada decembrī, kad raķete uz starta laukuma uzsprāga, tika iznīcināts tās pirmais satelīts Vanguard. Satelītu programma tika nodota armijai, un pieredzējušākais fon Brauns varēja sākt darbu kopā ar pārējo savu komandu. Raķete Redstone 1958. gada 31. janvārī orbītā nogādāja satelītu.
Hantsvila un NASA
1950. gadā Von Brauns sāka darbu armijas jaunajā Redstonas arsenālā Hantsvilā, Alabamas štatā, kas vēlāk kļuva par NASA Maršala kosmosa lidojumu centru. Tur viņš kopā ar savu komandu izstrādāja Redstone raķeti, līdzīgu V-2 raķetei. 1959. gadā fon Braunu un citus vāciešus kopā ar visām armijas kosmosa aktivitātēm pārcēla uz NASA. Viņa pēdējā un veiksmīgākā raķete bija Saturn V, kas nogādāja astronautus uz Mēnesi. Tomēr pēc Apollo 11 nolaišanās uz Mēness 1969. gadā sabiedrības atbalsts kosmosa programmai samazinājās. 1972. gadā fon Brauns aizgāja pensijā no NASA un sāka strādāt Fairchild Industries, Merilendā.
Vēlākie gadi
1972. gadā fon Brauns pameta NASA. Viņš sāka strādāt privātajā sektorā. 1977. gada janvārī viņš aizgāja pensijā slimības dēļ. Tajā pašā gadā viņš nomira 65 gadu vecumā no resnās zarnas vēža.
Von Brauns raķetes priekšā
Pēc viņa nāves
Von Brauna darbs ļāva cilvēcei iegūt plašāku skatījumu uz Visumu. Viņa raķetes turpināja ražot galvenokārt kā raķetes. Vairāk tās faktiski tika izmantotas satelītu palaišanai, nolaišanai Mēness virs zemes un kosmosa izpētē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vernhers fon Brauns?
A: Vernhers fon Brauns bija vācu inženieris un zinātnieks, kurš strādāja par raķešu konstruktoru no 20. gadsimta 30. līdz 70. gadiem.
J: Ko Vernhers fon Brauns darīja Otrā pasaules kara laikā?
A: Otrā pasaules kara laikā Vernhers fon Brauns strādāja nacistu labā.
J: Kurernhers fon Brauns devās pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc Otrā pasaules kara Vernhers fon Brauns devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
J: Ko Vernhers fon Brauns darīja NASA?
A: Vernhers fon Brauns strādāja NASA.
J: Kad Vernhers fon Brauns kļuva par ASV pilsoni?
A: Vernhers fon Brauns kļuva par ASV pilsoni 1955. gadā, desmit gadus pēc ierašanās valstī.
J: Kas bija V-2 raķete?
A: V-2 raķete bija pirmā raķete, kas pacēlās kosmosā.
J: Kas bija raķete Saturn V?
A: Saturn V raķete bija Vernera fon Brauna (Wernher von Braun) izstrādāta raķete, kas 1969. gadā aizveda cilvēkus uz Mēnesi.
