Wernher von Braun

Agrīnā dzīve

Von Brauns dzimis 1912. gada 23. martā Virsicā (tagad - Virežiska) Polijā. Viņa tēvs bija nozīmīgas bankas ģenerāldirektors. Veimāras Republikas laikā viņa tēvs bija pārtikas un lauksaimniecības ministrs Magnuss Freiherrs fon Brauns. Fon Brauna māte bija Prūsijas lordu palātas locekļa meita Emmija fon Kistorpa.

1920. gadā viņš pārcēlās uz Berlīni. Pirmajos skolas gados fon Brauns mācījās Berlīnes franču vidusskolā. 13 gadu vecumā viņš ieguva teleskopu. Šī dāvana veicināja viņa interesi par astronomiju. Slikto atzīmju dēļ fon Braunam 1925. gadā nācās mācīties internātskolā netālu no Veimāras. Viņš par papildu naudu nopirka Hermaņa Oberta grāmatu Die Rakete zu den Planetenräumen (angliski: The Rocket into Interplanetary Space), kas ir mūsdienu raķešu pētījumu pamatā. 1928. gadā viņš sāka mācīties internātskolā Hermann-Lietz-Internat Vācijas Spīkeroog salā. 1930. gadā viņš nokārtoja gala eksāmenus.

1930. gada vasarā viņš sāka studijas Berlīnes Tehniskajā universitātē. 1931. gadā fon Brauns studēja arī Cīrihes ETH. 1931. gada septembra beigās viņš atgriezās Berlīnē.

Vācu karjera

1933. gadā fon Brauns sāka strādāt pie raķešu izstrādes Vācijas armijas vajadzībām. 1934. gada 27. jūlijā viņš ieguva doktora grādu Berlīnes Tehniskajā universitātē. Divas viņa izstrādātās raķetes "Max" un "Moritz" 1934. gada decembrī pacēlās līdz pat 2200 metru augstumam (7218 pēdas). Izmēģinājumus veica nelielā ciematā Kummersdorfā, Vācijā. 1936. gadā fon Brauns un viņa komanda izstrādāja nākamās paaudzes raķetes - A-3. Kummersdorfas izmēģinājumu laukums bija pārāk mazs, lai tajā varētu uzstādīt šo jaunattīstīto raķeti. Kopā ar savu komandu, kurā bija aptuveni 90 cilvēku, viņš bija spiests pārcelties uz lielāku izmēģinājumu laukumu Peenemindē.

1937. gadā, kad pie varas nāca nacisti, viņš pievienojās S.S.. No 1937. līdz 1945. gadam fon Brauns strādāja Peeneminundē. Tur viņš sāka izstrādāt jaunu raķeti A4 (Aggregat 4). Pēc dažiem izmēģinājumiem raķeti pārdēvēja par V-2. "V" ir vācu valodā lietotais vārds "Vergeltung", kas nozīmē "atriebība". Tā bija pirmā tāla darbības rādiusa ballistiskā raķete, kas tika izmantota karā. Tā varēja nest vienas tonnas kaujas galviņu līdz pat 50 jūdžu augstumā un nogādāt simtiem jūdžu līdz mērķim. Vācija 1943. gadā sāka masveida šīs raķetes ražošanu, par rūpnīcas strādniekiem izmantojot tūkstošiem koncentrācijas nometņu ieslodzīto. Viņi izšāva tūkstošiem šo raķešu uz mērķiem Antverpenē un Lielbritānijā, īpaši Londonā. Vairāk nekā 1700 V-2 raķešu nogāzās Antverpenē, nogalinot vairāk nekā 3700 cilvēku. Von Brauns un viņa komanda sāka izstrādāt jaunu šo raķešu paaudzi - V-9 un V-10, kas bija paredzētas mērķiem ASV.

Amerikāņu karjera

Agrīnie gadi

Von Brauns un aptuveni 100 citu zinātnieku tika nogādāti Amerikā 1945. gadā pēc tam, kad viņi kapitulēja. Viņi sāka strādāt Amerikas Savienoto Valstu armijas vajadzībām Fort Bliss, Teksasā, kur apmācīja amerikāņu karavīrus, kā palaist sagūstītās V-2 raķetes. Viņš kļuva par Amerikas pilsoni 1955. gadā. 50. gados fon Brauns centās panākt atbalstu amerikāņu kosmosa programmai. Kad Padomju Savienība palaida Sputniku, Amerikas Savienotās Valstis beidzot uzsāka kosmosa programmu. Sākotnēji par to bija atbildīga Jūras kara flote, taču 1957. gada decembrī, kad raķete uz starta laukuma uzsprāga, tika iznīcināts tās pirmais satelīts Vanguard. Satelītu programma tika nodota armijai, un pieredzējušākais fon Brauns varēja sākt darbu kopā ar pārējo savu komandu. Raķete Redstone 1958. gada 31. janvārī orbītā nogādāja satelītu.

Hantsvila un NASA

1950. gadā Von Brauns sāka darbu armijas jaunajā Redstonas arsenālā Hantsvilā, Alabamas štatā, kas vēlāk kļuva par NASA Maršala kosmosa lidojumu centru. Tur viņš kopā ar savu komandu izstrādāja Redstone raķeti, līdzīgu V-2 raķetei. 1959. gadā fon Braunu un citus vāciešus kopā ar visām armijas kosmosa aktivitātēm pārcēla uz NASA. Viņa pēdējā un veiksmīgākā raķete bija Saturn V, kas nogādāja astronautus uz Mēnesi. Tomēr pēc Apollo 11 nolaišanās uz Mēness 1969. gadā sabiedrības atbalsts kosmosa programmai samazinājās. 1972. gadā fon Brauns aizgāja pensijā no NASA un sāka strādāt Fairchild Industries, Merilendā.

Vēlākie gadi

1972. gadā fon Brauns pameta NASA. Viņš sāka strādāt privātajā sektorā. 1977. gada janvārī viņš aizgāja pensijā slimības dēļ. Tajā pašā gadā viņš nomira 65 gadu vecumā no resnās zarnas vēža.

Von Brauns raķetes priekšā

Pēc viņa nāves

Von Brauna darbs ļāva cilvēcei iegūt plašāku skatījumu uz Visumu. Viņa raķetes turpināja ražot galvenokārt kā raķetes. Vairāk tās faktiski tika izmantotas satelītu palaišanai, nolaišanai Mēness virs zemes un kosmosa izpētē.