Franz Kafka

Viņa dzīve

Kafka piedzima vidusšķiras ebreju ģimenē. Viņa tēvs bija tirgotājs. Viņš bija ļoti stingrs un nežēlīgs pret savu ģimeni. Kafkas stāstos tēvi bieži vien ir ļoti nežēlīgi un nežēlīgi. Kafka lielāko daļu savas dzīves pavadīja mājās. Viņš nekad nebija precējies vai atbrīvojies no vecākiem. Viņš uzskatīja, ka viņam nav savas gribas. Viņš rakstīja par cilvēkiem, kurus pārvalda kāds noslēpumains spēks. Viņam bija grūti iegūt draugus, viņš ienīda savu darbu un visus apkārtējos. Viņš bieži juta, ka nekur nepieder. Viņš bija vāciski runājošs, bet dzīvoja čehu valodā runājošā valstī (Bohēmijā, Austroungārijas impērijas sastāvā, tagad Čehijas Republikā). Viņš atšķīrās no citiem, jo bija ebrejs, taču arī viņš nekļuva par ebreju kopienas locekli. Viņš teica, ka ir sociālists un ateists, bet, lai gan interesējās par politiku, nekad nav piedalījies politiskās aktivitātēs. Viņš atbalstīja čehus, kuri vēlējās paši pārvaldīt savu valsti un ļaut savai kultūrai uzplaukt, bet viņš nebija viens no viņiem, jo pats bija audzis vācu kultūrā.

Studējot tiesību zinātni Prāgas Universitātē, viņš iepazinās ar Maksu Brodu, kurš vēlāk kļuva par viņa draugu. Brods pats bija rakstnieks, un vēlāk viņš uzrakstīja Kafkas biogrāfiju.

Pēc studijām Kafka sāka strādāt apdrošināšanas uzņēmumā. Viņš bija labs savā darbā, lai gan to ienīda. Biroja darbs viņam šķita garlaicīgs, un viņš pavadīja naktis, rakstot. 1917. gadā viņš saslima ar tuberkulozi. Pakāpeniski viņš kļuva arvien slimāks. 1922. gadā viņam nācās doties pensijā. Kādu laiku viņš pavadīja slimnīcā. Viņš nomira Klosterneuburgā 1924. gadā.

Viņa darbi

Vairāki izdevēji saprata, cik labi ir Kafkas darbi, un jautāja viņam, vai viņi varētu izdot viņa darbus. Kafka negribīgi atļāva publicēt dažus darbus. Viens no šiem darbiem bija stāsts "Metamorfoze" (vācu: Die Verwandlung). Tas ir par vīrieti vārdā Gregors Samsa (vārds "Samsa" nozīmē "vientuļnieks" vai "vientuļš"). Kādu rītu Gregors pamostas un atklāj, ka ir pārvērties par milzīgu tarakānu. Viņa ģimene no viņa kaunas un pārstāj par viņu rūpēties, tāpēc viņš lēnām nomirst. Šādi stāsti ir sava veida pasakas. Tie ir pilni dīvainu un biedējošu situāciju.

Romāns "Amerika" (izdots 1927. gadā) stāsta par vīrieti, kurš ierodas Amerikā, meklējot tēvu, kas viņu aizstāvētu. Viņš ir kluss un kautrīgs, un citi cilvēki viņu izmanto. Beigu beigās viņš nomirst.

Romānā "Tiesas prāva" (vācu: Der Prozess, izdots 1925. gadā) kāds vīrietis, kurš strādā bankā, tiek arestēts un nogādāts tiesā. Viņam nekad netiek paskaidrots, ko viņš ir izdarījis nepareizi. Pat priesteris viņam saka, ka, ja viņš jautā, ko viņš ir izdarījis nepareizi, tas pierāda, ka viņš ir vainīgs. Visbeidzot viņam izpilda nāvessodu.

Filmā "Pils" (vācu: Das Schloss) kāds vīrietis, kuru sauc vienkārši par "K" (pirmais burts no "Kafka"), ierodas pilī, sakot, ka viņam tur dots darbs, bet cilvēki saka, ka viņiem par viņa iecelšanu nav ziņots. Kafka romānu tā arī nepabeidz, bet Makss Brods stāsta, ka Kafka gatavojies to pabeigt ar to, ka K saņem atļauju palikt pilī tieši tad, kad viņš mirst. Vācu valodā vārdam "Schloss" ir divas nozīmes: "pils" un "slēdzene". K kļūst ieslēgts (iesprostots) šajā dīvainajā situācijā.

Viņa nāves brīdī tikai daži cilvēki saprata Kafkas rakstīto. Makss Brods izglāba visas nepublicētās grāmatas, kas citādi būtu pazudušas. Tagad Kafku uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta rakstniekiem. Viņa darbiem bija liela ietekme uz vācu literatūru.