Franz Kafka (1883–1924) — čehu izcelsmes vācu rakstnieks, 'Metamorfoze' autors

Franz Kafka — čehu izcelsmes vācu valodā rakstnieks, "Metamorfoze" autors; murgainu, absurda pilnu pasauli atklājējs, kas mainīja 20. gadsimta literatūru.

Autors: Leandro Alegsa

Francs Kafka (dzimis 1883. gada 3. jūlijā Prāgā — miris 1924. gada 3. jūnijā netālu no Vīnes) bija čehu izcelsmes vācu valodā runājošs rakstnieks. Viņa pazīstamākie darbi ir "Metamorfoze" un romāni "Izmēģinājums" un "Pils". Viņa dzīves laikā netika publicēts daudz viņa darbu. Viņš lūdza savam draugam nodrošināt, lai visi viņa nepublicētie darbi, tostarp trīs romāni, pēc viņa nāves tiktu iznīcināti. Par laimi, viņa draugs tos neiznīcināja, un tie tika publicēti pēc Kafkas nāves.

Īss biogrāfisks ieskats

Francs Kafka piedzima vācu runājošā ebreju ģimenē daudzvalodīgajā Prāgā, kas tolaik bija Habsburgu impērijas sastāvdaļa. Viņš studēja tiesību zinātnes Karla-Ferdinanda universitātē un 1906. gadā ieguva doktora grādu tiesībās. Lielāko daļu sava profesionālā mūža Kafka nostrādāja kā ierēdnis Apdrošināšanas institūtā strādnieku nelaimes gadījumu lietu izskatīšanai (Workers' Accident Insurance Institute for the Kingdom of Bohemia), līdz slimība un vāja veselība ierobežoja viņa darba iespējas.

Kafkas personīgajā dzīvē nozīmīgas bija vairākas tuvības un romānas — īpaši attiecības ar Felici Bauer, sarakste ar Milenu Jesenskou un pēdējās dienas kopdzīve ar Doru Diamant. Viņa attiecības ar tēvu Hermann Kafka ir atstājušas dziļu ietekmi uz rakstnieka darbu, kas atspoguļojas slavenajā eseja-veidā sarakstītajā "Vēstulē tēvam".

Veselība un nāve

Kafku skāra tuberkuloze; slimība pasliktinājās pēc 1917. gada, un galu galā viņš tika ievietots sanitārijas iestādēs un sanatorijos. 1924. gada vasarā viņa stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņš mira Kārlstenā (Kierling) pie Klosterneuburgas, netālu no Vīnes. Pēc nāves viņa draugs Maks Brods neievēroja pavēli iznīcināt manuskriptus un publicēja daudzus no tiem, nodrošinot Kafkas mūžīgo slavu.

Rakstības tematikas un stils

Kafka raksta par biedējošo pasauli sev apkārt, kuru viņš bieži vien nesaprata. Tipiska situācija viņa grāmatās varētu būt kāds, kurš ir devies kaut kur, lai aizvestu kādu ziņu, bet viņš nezina, kāda ir šī ziņa un kam tā domāta. Cilvēki, kurus viņš sastop, viņu mulsina vēl vairāk. Reizēm, kad cilvēki nonāk šādās dīvainās, murgainās situācijās, tās tiek raksturotas kā Kafkas situācijas.

Galvenie motīvi Kafkas darbos ir:

  • alienācija un vientulība;
  • kontrolējošas birokrātijas absurditāte;
  • sodāmības, vainas un tiesiskuma temati;
  • identitātes un eksistences neskaidrība;
  • sapņainums, teātralisma un alegorijas izmantojums.
Kafkas stils bieži ir lakonisks, precīzs un reizē noslēpumains — viņš izmatoja simbolus un paradoksus, lai radītu atmosfēru, kas lasītāju liek šaubīties par realitāti un loģiku.

Svarīgākie darbi

  • Die Verwandlung ("Metamorfoze") — īsais stāsts par Gregu Kafku (Gregor Samsa), kurš pamostas pārvērties par milzīgu kukaini; darbs par identitātes zaudēšanu un ģimenes attiecību sabrukumu.
  • Der Process ("Izmēģinājums" vai "Process") — nepabeigts romāns par vīrieti, kurš tiek arestēts un tiesāts, nezinot savu vainu; simbolizē tiesiskuma un birokrātijas neizprotamo varu.
  • Das Schloss ("Pils") — romāns par mēģinājumiem piekļūt neizprotamai varai vai institūcijai; arī palicis nepabeigts.
  • Daudz īso stāstu (piem., "Vor dem Gesetz", "Ein Hungerkünstler") un plaša sarakste un dienasgrāmatu fragmenti, kas sniedz ieskatu Kafkas domāšanā un radošajā procesā.

Pēcnācēji un ietekme

Kafkas darbi ir ietekmējuši literatūru, filozofiju, teātri, filmu un populāro kultūru. No viņa radās vārdi un īpašības, piemēram, "kafkiskas" vai "kafkianisks", kas tiek lietotas, aprakstot situācijas ar birokrātisku absurditāti, sagrābtu varu vai neizskaidrojamu vainas apziņu. Kafkas ietekme redzama eksistenciālisma un modernisma tradīcijās, un viņa darbi tiek plaši tulkoti un pētnieciski pētīti.

Piemēroti pieminēt arī, ka Prāgā darbojas Franča Kafkas muzejs, un kopš 2001. gada tiek piešķirta starptautiska literārā balva — Franz Kafka Prize, kas apliecina Kafkas mantojuma nozīmību mūsdienu literatūrā.

Noslēgums

Francs Kafka ir rakstnieks, kura darbu noslēpumainība, intensitāte un filozofiskā dziļums turpina izaicināt un aizkustināt lasītājus visā pasaulē. Lai gan viņš saglabāja atturīgu attieksmi pret savas dzīves publisku atspoguļošanu un lūgumu pēc darbu iznīcināšanas, pateicoties draugu rīcībai, viņa darbi izdzīvoja un kļuva par neatņemamu mūsdienu literatūras kanona daļu.

Francs Kafka 1906. gadā.Zoom
Francs Kafka 1906. gadā.

Viņa dzīve

Kafka piedzima vidusšķiras ebreju ģimenē. Viņa tēvs bija tirgotājs. Viņš bija ļoti stingrs un nežēlīgs pret savu ģimeni. Kafkas stāstos tēvi bieži vien ir ļoti nežēlīgi un nežēlīgi. Kafka lielāko daļu savas dzīves pavadīja mājās. Viņš nekad nebija precējies vai atbrīvojies no vecākiem. Viņš uzskatīja, ka viņam nav savas gribas. Viņš rakstīja par cilvēkiem, kurus pārvalda kāds noslēpumains spēks. Viņam bija grūti iegūt draugus, viņš ienīda savu darbu un visus apkārtējos. Viņš bieži juta, ka nekur nepieder. Viņš bija vāciski runājošs, bet dzīvoja čehu valodā runājošā valstī (Bohēmijā, Austroungārijas impērijas sastāvā, tagad Čehijas Republikā). Viņš atšķīrās no citiem, jo bija ebrejs, taču arī viņš nekļuva par ebreju kopienas locekli. Viņš teica, ka ir sociālists un ateists, bet, lai gan interesējās par politiku, nekad nav piedalījies politiskās aktivitātēs. Viņš atbalstīja čehus, kuri vēlējās paši pārvaldīt savu valsti un ļaut savai kultūrai uzplaukt, bet viņš nebija viens no viņiem, jo pats bija audzis vācu kultūrā.

Studējot tiesību zinātni Prāgas Universitātē, viņš iepazinās ar Maksu Brodu, kurš vēlāk kļuva par viņa draugu. Brods pats bija rakstnieks, un vēlāk viņš uzrakstīja Kafkas biogrāfiju.

Pēc studijām Kafka sāka strādāt apdrošināšanas uzņēmumā. Viņš bija labs savā darbā, lai gan to ienīda. Biroja darbs viņam šķita garlaicīgs, un viņš pavadīja naktis, rakstot. 1917. gadā viņš saslima ar tuberkulozi. Pakāpeniski viņš kļuva arvien slimāks. 1922. gadā viņam nācās doties pensijā. Kādu laiku viņš pavadīja slimnīcā. Viņš nomira Klosterneuburgā 1924. gadā.

Viņa darbi

Vairāki izdevēji saprata, cik labi ir Kafkas darbi, un jautāja viņam, vai viņi varētu izdot viņa darbus. Kafka negribīgi atļāva publicēt dažus darbus. Viens no šiem darbiem bija stāsts "Metamorfoze" (vācu: Die Verwandlung). Tas ir par vīrieti vārdā Gregors Samsa (vārds "Samsa" nozīmē "vientuļnieks" vai "vientuļš"). Kādu rītu Gregors pamostas un atklāj, ka ir pārvērties par milzīgu tarakānu. Viņa ģimene no viņa kaunas un pārstāj par viņu rūpēties, tāpēc viņš lēnām nomirst. Šādi stāsti ir sava veida pasakas. Tie ir pilni dīvainu un biedējošu situāciju.

Romāns "Amerika" (izdots 1927. gadā) stāsta par vīrieti, kurš ierodas Amerikā, meklējot tēvu, kas viņu aizstāvētu. Viņš ir kluss un kautrīgs, un citi cilvēki viņu izmanto. Beigu beigās viņš nomirst.

Romānā "Tiesas prāva" (vācu: Der Prozess, izdots 1925. gadā) kāds vīrietis, kurš strādā bankā, tiek arestēts un nogādāts tiesā. Viņam nekad netiek paskaidrots, ko viņš ir izdarījis nepareizi. Pat priesteris viņam saka, ka, ja viņš jautā, ko viņš ir izdarījis nepareizi, tas pierāda, ka viņš ir vainīgs. Visbeidzot viņam izpilda nāvessodu.

Filmā "Pils" (vācu: Das Schloss) kāds vīrietis, kuru sauc vienkārši par "K" (pirmais burts no "Kafka"), ierodas pilī, sakot, ka viņam tur dots darbs, bet cilvēki saka, ka viņiem par viņa iecelšanu nav ziņots. Kafka romānu tā arī nepabeidz, bet Makss Brods stāsta, ka Kafka gatavojies to pabeigt ar to, ka K saņem atļauju palikt pilī tieši tad, kad viņš mirst. Vācu valodā vārdam "Schloss" ir divas nozīmes: "pils" un "slēdzene". K kļūst ieslēgts (iesprostots) šajā dīvainajā situācijā.

Viņa nāves brīdī tikai daži cilvēki saprata Kafkas rakstīto. Makss Brods izglāba visas nepublicētās grāmatas, kas citādi būtu pazudušas. Tagad Kafku uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta rakstniekiem. Viņa darbiem bija liela ietekme uz vācu literatūru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Francs Kafka?


A: Francs Kafka bija Čehijā dzimis vācu valodā runājošs rakstnieks, kas bija pazīstams ar saviem darbiem, tostarp "Metamorfozi", "Procesu" un "Pili".

J: Kad dzimis un kad nomira Francs Kafka?


A: Francs Kafka dzimis 1883. gada 3. jūlijā Prāgā un nomira 1924. gada 3. jūnijā netālu no Vīnes.

Vai visi Franča Kafkas darbi tika publicēti viņa dzīves laikā?


A.: Nē, ne tik daudz Kafkas darbu tika publicēti viņa dzīves laikā.

Jautājums: Ko Francs Kafka lūdza savam draugam darīt ar viņa nepublicētajiem darbiem, kad viņš nomira?


A: Francs Kafka lūdza draugam, lai pēc viņa nāves iznīcina visus viņa nepublicētos darbus, tostarp trīs romānus.

Vai Franča Kafkas draugs pēc viņa nāves iznīcināja viņa nepublicētos rakstus?


A: Nē, par laimi, Kafkas draugs neiznīcināja viņa nepublicētos rakstus, tostarp trīs romānus.

J: Par ko ir Kafkas darbi?


A: Kafkas darbi ir par biedējošo pasauli, kas viņu ieskauj un kuru viņš bieži vien nesaprata. Tajos ir tipiski kafkuiskas situācijas, kurās cilvēki nonāk murgainās situācijās.

J: Kāda ir jēdziena "Kafkas situācijas" nozīme?


A: "Kafkas situācijas" ir murgainas situācijas, kurās cilvēki nonāk dīvainās, mulsinošās situācijās bez skaidra atrisinājuma vai izpratnes, iedvesmojoties no Franča Kafkas rakstniecības.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3