Wilfred Owen — angļu Pirmā pasaules kara dzejnieks un kareivis | Biogrāfija

Vilfreds Edvards Salters Ouens (Wilfred Edward Salter Owen MC, 1893. gada 18. marts - 1918. gada 4. novembris) bija angļu dzejnieks un karavīrs, viens no vadošajiem Pirmā pasaules kara dzejniekiem. Viņa dzeja kļuvusi par vienu no spēcīgākajām liecībām par kaujas laukos piedzīvoto traģēdiju, brutalitāti un cilvēka ciešanas.

Agrā dzīve un izglītība

Ouens dzimis Šropšīrā, un viņam bija trīs brāļi un māsas - divi brāļi un māsa. Kad viņš bija pavisam mazs, ģimene pārcēlās uz Birkenhedu, kur viņš mācījās skolā. Vēlāk viņš turpināja mācības Šrūsberijas tehnikumā. Lai gan viņš nokārtoja eksāmenus, kas bija nepieciešami, lai iestātos universitātē, finansiālu iemeslu dēļ universitātē netika uzņemts. Pēc skolas Ouens strādāja par vikāra palīgu un vēlāk devās uz Franciju, kur mācīja angļu valodu kādas franču ģimenes bērniem — šī pieredze deva viņam plašāku skatījumu uz Eiropu un valodu.

Kara iesaistīšana un Rietumu fronte

Aptuveni gadu pēc Pirmā pasaules kara sākuma Ouens iestājās armijā kā jaunākais virsnieks, un 1916. gadā viņu nosūtīja atpakaļ uz Franciju Mančestras pulka sastāvā. Rietumu frontē apstākļi bija ārkārtīgi smagi: tranšeju dzīve, bombardēšana, gāzes uzbrukumi un ikdienas zaudējumi atstāja dziļas prostijas gan fiziski, gan psiholoģiski. Ouens piedzīvoja vairākus smagus pārdzīvojumus, un viņa stāvoklis tika atzīts par nepiemērotu turpmākai dienesta kārtai.

Atveseļošanās un dzejas attīstība

Ouens tika nosūtīts uz Kreglokharta kara slimnīcu Edinburgā, kur viņu ārstēja psihiatrs. Tur viņš sāka rakstīt intensīvu dzeju par pieredzēto karu, kļuva par slimnīcas žurnāla The Hydra redaktoru un nostiprināja savu literāro balsi. Slimnīcā kā pacients ieradās arī pazīstamākais viņa laikabiedrs — Zigfrīds Sasuns, un abi kļuva par tuvām draudzībām. Sasuns palīdzēja Ouena rakstīšanas tehnikas pilnveidošanā, kritiski izvērtēja dzeju un iepazīstināja viņu ar citiem rakstniekiem un izdevējiem.

Pēc laika slimnīcā Sasuns, kas bija izteicis spēcīgu iebildumu pret kara noziedzību, tomēr atgriezās frontē. Ouens saņēma vietu Ziemeļu pavēlniecības noliktavā Riponā, kur viņam nebija tiešu kaujas pienākumu, taču vēlāk, kad tika uzskatīts, ka viņš ir pietiekami veselīgs, viņš tomēr atgriezās cīņā.

Atgriešanās kaujā, drosme un nāve

Kad Ouens atgriezās frontē 1918. gada jūlijā, viņa draugi bija nobažījušies par viņa fizisko un garīgo stāvokli. Lai arī viņam reiz tika pārmests esam gļēvulis, Ouens bija apņēmības pilns pierādīt savu drosmi. 1918. gada 1. oktobrī viņš vadīja uzbrukumu netālu no Joncourt ciemata; par šo rīcību viņam piešķīra Militāro krustu. Tomēr neilgi pēc tam, mēģinot šķērsot Sambras kanālu, viņš tika nogalināts — Ouens mira 25 gadu vecumā 1918. gada 4. novembrī, tikai dažas dienas pirms ienaidnieka kapitulācijas. Pēc nāves viņš tika apglabāts Francijā, netālu no kaujas vietas.

Dzeja, tēmas un mantojums

Ouena dzejā dominē asprātīga un šokējoša attēlojuma kombinācija — viņš atklāti rakstīja par tranšeju šausmām, cilvēka ciešanām, kara necilvēcību un izgaismotiem patriarhiskiem mitiem. Dažas no viņa pazīstamākajām lugām un dzejoļiem ir "Dulce et Decorum Est", "Anthem for Doomed Youth" un "Strange Meeting" — šie darbi izceļas ar izteiktu vizuālu valodu, skaņas tehnikām un bieži izmantoto pararhēmu (pusrima) tehniku, kas pastiprina trausluma un ārpuslaika sajūtu.

Pēc Ouena nāves viņa draugi un literārie paziņas rūpējās par viņa rokrakstiem un dzejoļu izdošanu; to publicēšana pēc kara ļāva Ouena balsij kļūt par nozīmīgu Pirmā pasaules kara literatūras sastāvdaļu. Viņa darbi ir ietekmējuši vēlākus kara dzejniekus un tiek plaši citēti gan literatūras pētījumos, gan atceres pasākumos.

Personīgā dzīve

Ouens nekad nebija precējies. Par viņa personisko dzīvi pastāv daudz diskusiju — ir liecības un vēstules, kas norāda uz tuvām attiecībām un romantiskām jūtām pret vīriešiem, tomēr tieši pierādījumu trūkuma dēļ viņa seksuālā orientācija tiek interpretēta dažādi. Mūsdienu pētnieki parasti uzskata, ka Ouens, visticamāk, bija homoseksuāls, taču šī tēma joprojām ir apspriesta un interpretējama dažādos veidos.

Atceres un ietekme

Vilfreda Ouena dzeja joprojām tiek plaši lasīta un mācīta. Viņa darbi ir spēcīga brīdinājuma vēstule par kara nežēlību un cilvēka cieņas zaudēšanu vardarbības priekšā. Skolas, memoriāli un literatūras antoloģijas bieži iekļauj Ouena dzeju, un viņa vārds palicis kā simbols tiem, kas pazaudēti kara bezjēdzībā.

Svarīgākās iezīmes un fakti:

• Dzimis 1893. gada 18. martā; mira 1918. gada 4. novembrī, 25 gadu vecumā.
• Viens no ievērojamākajiem Pirmā pasaules kara dzejniekiem, pazīstams ar spēcīgu attēlojumu un kritisku attieksmi pret kara ideoloģiju.
• Rakstīja par tranšeju dzīvi, gāzes uzbrukumiem un karavīru ciešanām; izmantoja pararhēmu un bagātu skaņas valodu.
• Pēc nāves viņa darbi tika publicēti un atstāja ilgstošu ietekmi uz britu un pasaules literatūru.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija Vilfreda Edvarda Salija Ouena profesija?

J: Cik viņam bija brāļi un māsas?

J: Kur Ouens mācījās skolā?

J: Kāds darbs viņam bija pirms kara?

J: Kas viņam palīdzēja uzlabot rakstīšanu, kamēr viņš atradās Kreiglokharta kara hospitālī?

J: Kādu apbalvojumu Ouens saņēma par drosmi 1918. gada 1. oktobrī?

J: Kad Vilfreds Edvards Saltijs Ouens nomira?

Meklēt pēc burta