Frīdrihs Vilhelms Reinholds Pīks (Friedrich Wilhelm Reinhold Pieck, 1876. gada 3. janvārī Gubenē (tagadējā Polijā) - 1960. gada 7. septembrī Berlīnē) bija (Austrum)vācu komunistu politiķis. Viņš bija Spartaka līgas biedrs. Viņš bija Vācijas Sociālistiskās vienotības partijas (SED, kopā ar Otto Grotevolu) līdzdibinātājs un no 1946. līdz 1950. gadam līdzpriekšsēdētājs, bet no 1949. gada līdz savai nāvei 1960. gadā - pirmais un vienīgais VDR prezidents.

Dzīves gaitā Pīks ieguva politisko pieredzi gan vietējā, gan valsts līmenī. Veimāras republikas laikā no 1921. līdz 1928. gadam viņš bija Prūsijas landtāga deputāts, bet pēc tam no 1928. līdz 1933. gadam - Reihstāga deputāts, abos gadījumos no Vācijas Komunistiskās partijas (KPD) puses. Pirms tam Pīks bija iesaistījies darbinieku un sociāldemokrātiskajā kustībā, vēlāk — revolūcijas un komunistiskajos apstākļos, kas nodrošināja viņam vietu KPD vadībā.

Pēc nacistu varas sagrābšanas 1933. gadā Pīks devās bēgļu gaitās un uzturējās emigrācijā, lielā mērā PSRS, kur sadarbojās ar Kominternu un turpināja komunistisko politisko darbu. 1945. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, viņš atgriezās Vācijas austrumu daļā (Padomju okupācijas zonā) un aktīvi piedalījās jaunās politiskās vides veidošanā. Kopā ar Otto Grotevolu un citiem vadītājiem viņš vadīja komunistiskās struktūras, kas 1946. gadā apvienojās SED, partiju, kas kļuva par dominējošo spēku VDR izveidē.

VDR prezidents Pīks simboliski pārstāvēja jauno valsti un veica oficiālas funkcijas — sveicināšanu, likumu promulgāciju un ārzemju protokola pienākumus. Reālās politiskās varas centrs gan atradās SED partijas vadībā, kur galveno lomu ieņēma partijas augstākā nomenklatūra. Pīka amats bieži tiek raksturots kā vairāk ceremonialisks, tomēr viņa ilggadējā klātbūtne valsts vadībā deva tai arī stabilitātes un kontinuitātes sajūtu pirmajos VDR pastāvēšanas gados.

1960. gada 7. septembrī Pīks mira Berlīnē. Pēc viņa nāves prezidents amats tika likvidēts, un VDR augstākā valsts pārvaldes funkcija tika reorganizēta, izveidojot kolektīvu vadību — Valsts padomi (Staatsrat). Pīka politiskā karjera un loma vēsturē tiek vērtēta dažādi: viņu atceras gan kā konstruktora republikas sākumposmam, gan kā locekli režīma elitē, kas darbojās vienpartijas sistēmā.