Viljams Hārvijs — angļu ārsts, asinsrites atklājējs un medicīnas pionieris
Viljams Hārvijs — angļu ārsts un medicīnas pionieris, kurš atklāja asinsrites principu; biogrāfija, izglītība, sasniegumi un mantojums medicīnā.
Viljams Hārvijs bija angļu ārsts un viens no medicīnas zinātnes pionieriem. Viņš dzimis 1578. gada 1. aprīlī Folkestonā, Kentā, Anglijā. Hārvijs bija pirmais, kurš skaidri pierādīja un izskaidroja, kā asinis pa ķermeni pārvieto sirds, aprakstot asinsrites principus, kas kļuva par pamatu mūsdienu fizioloģijai. Viņš nomira 1657. gada 3. jūnijā Rohemptonā.
Izglītība un agrīnā karjera
Hārvijs mācījās Kenterberijas Karaliskajā skolā, pēc tam studēja Kembridžas Gonvila un Kaiusa koledžā. Lai padziļinātu anatomijas un medicīnas zināšanas, viņš devās uz Itāliju un 1602. gadā ieguva medicīnas grādu Padujas Universitātē. Pēc atgriešanās Anglijā viņš strādāja gan privāti, gan slimnīcās, ātri iegūstot atzinību kā rūpīgs pētnieks un prasīgs klīniskās prakses pārstāvis.
Personīgā dzīve
Pēc atgriešanās no Padujas Hārvijs apprecējās ar Elizabeti Braunu, Elizabetes I galma ārsta meitu. Viņu laulība nodrošināja ciešākas saites ar medicīniskajiem un augstākās sabiedrības lokiem, kas nāca par labu gan praktiskajai darbībai, gan pētniecībai.
Galvenie atklājumi un zinātniskā metode
Hārvija lielākais ieguldījums bija 1628. gadā publicētais darbs "Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et Sanguinis in Animalibus" (par sirds un asins kustību dzīvniekos), kurā viņš sistemātiski pamatoti demonstrēja, ka sirds darbojas kā pompa, kas uztur asinsritību pa slēgtu asinsvadu sistēmu. Viņš izmantoja rūpīgi kontrolētus eksperimentus — tostarp ligatūru (nosiešanas) eksperimentus uz dzīvniekiem un novērojumus par venozo vārstuļu darbību — lai parādītu asins plūsmas virzienu un sirds ritma lomu.
Hārvija secinājumi nosodīja daudzas līdzšinējās teorijas un ieviesa eksperimentālu pieeju medicīnai: viņš akcentēja novērojumu, eksperimentu un matemātisku aprēķinu nozīmi. Lai gan sīkos kapilāru savienojumus starp artērijām un vēnām pirmie novēroja Marcello Malpighi 1661. gadā (mikroskopa palīdzību izmantojot), Hārvijs paredzēja, ka tādas mazās saites pastāv, un viņa principi pilnībā mainīja izpratni par asinsriti.
Profesija un pienākumi
No 1609. gada līdz 1643. gadam Hārvijs strādāja par ārstu Svētā Bartolomeja slimnīcā Londonā. Savā karjerā viņš arī ieņēma amatus galmas praksē un bija atzīts par vienu no svarīgākajiem sava laika medicīnas praktiķiem.
Mantojums
Par godu viņa ieguldījumam, Hārvija vārdā ir nosaukta slimnīca Ešfordā, Kentā. Viņa pētījumi par asinsriti un metodoloģiskā uzsvara ieviešana eksperimentālo pierādījumu izmantošanai padarīja viņu par vienu no mūsdienu fizioloģijas un klīniskās medicīnas pamatlicējiem. Hārviju bieži dēvē par modernās kardiovaskulārās fizioloģijas aizsācēju, un viņa darbi joprojām tiek minēti medicīnas vēsturē kā pagrieziena punkts, kas atdalīja autoritārisma skolu no eksperimentālas, pierādījumos balstītas prakses.
Viljams Hārvijs
Asinsrites sistēma
Viljams Hārvijs ir slavens ar savu ideju par asinīm, ko sirds sūknē pa ķermeni. Viņš bija pirmais, kurš pareizi un detalizēti aprakstīja asinsriti un tās īpašības. Daži cilvēki zināja par mazāku asins cirkulāciju caur plaušām, taču viņu darbs tika pazaudēts. Vienu no 16. gadsimta darbiem par teoloģiju ar nosaukumu Cristianismi restitutio sarakstīja Miguel Serveto. Pēc tam, kad viņš tika sadedzināts pie kūlas par ķecerību (Kalvins), viņa grāmata tika iznīcināta. Saglabājās trīs eksemplāri. Pusotru gadsimtu vēlāk, krietnu laiku pēc Hārvija, kāds pamanīja, ka viņš ir teicis kaut ko par asins cirkulāciju.
Par saviem atklājumiem par asinsrites sistēmu Hārvijs paziņoja 1616. gadā lekciju sērijā (viņa lekciju pieraksti joprojām ir saglabājušies). Par to 1628. gadā viņš uzrakstīja grāmatu (Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et sanguinis in Animalibus). Viņš apgalvoja, ka asinis tiek sūknētas pa ķermeni slēgtā sistēmā. Sirds asinis sūknēja cauri ķermenim, bet pēc tam tās atgriezās atpakaļ sirdī, lai atkārtotu šo procesu. Tas bija pretrunā tam, ko tolaik uzskatīja par patiesu.
Romas ārsts Galēns uzskatīja, ka organismā ir divas sistēmas, kas saistītas ar asinīm. Tolaik uzskatīja, ka tumši sarkanās asinis vēnās nāk no aknām, bet spilgti sarkanās asinis artērijās - no sirds. Tika uzskatīts, ka asinis ražo aknas un sirds, un tās izmanto ķermeņa daļas, uz kurām tās tiek sūknētas.
Hārvija idejas radās, šķirojot cilvēku ķermeņus. Hārvijs atklāja, ka, lai Galēnam būtu taisnība, aknām katru stundu būtu jārada 540 mārciņas asiņu. Tas viņam parādīja, ka asinis netiek izmantotas. Ķermenis to izmantoja atkārtoti. Viņš teica, ka asinis caur sirdi plūst divās cilpās. Viena cilpa nonāca plaušās, kur nonāca skābeklis. Otra cilpa devās uz orgāniem un ķermeņa audiem, sniedzot tiem skābekli. Viņš teica, ka sirds ir tikai sūknis, kas sūknē asinis pa ķermeni.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Viljams Hārvijs?
A: Viljams Hārvijs bija angļu ārsts, kurš izskaidroja, kā asinis pa ķermeni pārvieto sirds.
J: Kad un kur dzimis Viljams Hārvijs?
A: Viljams Hārvijs dzimis 1573. gada 1. aprīlī Folkestonā, Kentā, Anglijā.
J: Kur Viljams Hārvijs pabeidza universitāti?
A: Viljams Hārvijs 1602. gadā pabeidza Padujas Universitāti.
J: Ar ko Viljams Hārvijs apprecējās?
A: Viljams Hārvijs apprecējās ar Elizabeti Braunu, Elizabetes I karaļa ārsta meitu.
J: Kur Viljams Hārvijs strādāja par ārstu?
A: Viljams Hārvijs no 1609. līdz 1643. gadam strādāja par ārstu Svētā Bartolomeja slimnīcā Londonā.
J: Kad Viljams Hārvijs nomira?
A: Viljams Hārvijs nomira 1657. gada 3. jūnijā Rohemptonā.
Vai ir slimnīca, kas nosaukta Viljama Hārvija vārdā?
A: Jā, Ešfordā, Kentā, ir slimnīca, kas nosaukta Viljama Hārvija vārdā.
Meklēt