Viljams Hārvijs

Asinsrites sistēma

Viljams Hārvijs ir slavens ar savu ideju par asinīm, ko sirds sūknē pa ķermeni. Viņš bija pirmais, kurš pareizi un detalizēti aprakstīja asinsriti un tās īpašības. Daži cilvēki zināja par mazāku asins cirkulāciju caur plaušām, taču viņu darbs tika pazaudēts. Vienu no 16. gadsimta darbiem par teoloģiju ar nosaukumu Cristianismi restitutio sarakstīja Miguel Serveto. Pēc tam, kad viņš tika sadedzināts pie kūlas par ķecerību (Kalvins), viņa grāmata tika iznīcināta. Saglabājās trīs eksemplāri. Pusotru gadsimtu vēlāk, krietnu laiku pēc Hārvija, kāds pamanīja, ka viņš ir teicis kaut ko par asins cirkulāciju.

Par saviem atklājumiem par asinsrites sistēmu Hārvijs paziņoja 1616. gadā lekciju sērijā (viņa lekciju pieraksti joprojām ir saglabājušies). Par to 1628. gadā viņš uzrakstīja grāmatu (Exercitatio Anatomica de Motu Cordis et sanguinis in Animalibus). Viņš apgalvoja, ka asinis tiek sūknētas pa ķermeni slēgtā sistēmā. Sirds asinis sūknēja cauri ķermenim, bet pēc tam tās atgriezās atpakaļ sirdī, lai atkārtotu šo procesu. Tas bija pretrunā tam, ko tolaik uzskatīja par patiesu.

Romas ārsts Galēns uzskatīja, ka organismā ir divas sistēmas, kas saistītas ar asinīm. Tolaik uzskatīja, ka tumši sarkanās asinis vēnās nāk no aknām, bet spilgti sarkanās asinis artērijās - no sirds. Tika uzskatīts, ka asinis ražo aknas un sirds, un tās izmanto ķermeņa daļas, uz kurām tās tiek sūknētas.

Hārvija idejas radās, šķirojot cilvēku ķermeņus. Hārvijs atklāja, ka, lai Galēnam būtu taisnība, aknām katru stundu būtu jārada 540 mārciņas asiņu. Tas viņam parādīja, ka asinis netiek izmantotas. Ķermenis to izmantoja atkārtoti. Viņš teica, ka asinis caur sirdi plūst divās cilpās. Viena cilpa nonāca plaušās, kur nonāca skābeklis. Otra cilpa devās uz orgāniem un ķermeņa audiem, sniedzot tiem skābekli. Viņš teica, ka sirds ir tikai sūknis, kas sūknē asinis pa ķermeni.