Orānas Vilhelms
Vilhelms I Oranžas-Nasavas (1533. gada 24. aprīlis - 1584. gada 10. jūlijs) bija nozīmīgs holandiešu sacelšanās pret spāņiem līderis astoņdesmit gadu karā. Viņš bija pirmais Nīderlandes līderis. Viņam bija Oranžas prinča tituls.
Vilhelms Oranžais ir vairāk pazīstams kā Vilhelms Klusais (nīderlandiešu valodā: Willem de Zwijger). Nav zināms, kā viņš ieguva šo vārdu. Viens stāsts vēsta, ka tad, kad Francijas un Spānijas karaļi piedāvāja Vilhelmam nogalināt visus protestantus viņa apgabalā, Vilhelms neatbildēja.
Viljams dzimis Nassau, Vācijā. Spānijas karalis viņu iecēla par vairāku Nīderlandes provinču stadtholderi (sava veida vadītāju). Taču Vilhelms pārgāja protestantisma - holandiešu tautas reliģijas - ticībā un pievienojās viņu cīņai par neatkarību. Spānijas karalis piedāvāja atlīdzību personai, kas nogalinās Vilhelmu. 1584. gadā Vilhelmu nošāva Baltazars Gerards savā mājā Delftā. Vilhelma pēdējie vārdi bija franču valodā: "Mon Dieu, mon Dieu, ayez pitié de moi et de ton pauvre peuple" ("Mans Kungs, mans Kungs, apžēlojies par mani un savu nabaga tautu"). Baltazārs Gerards nekad nesaņēma savu atlīdzību, jo viņu nogalināja niknie holandieši.
Nīderlandē viņu bieži dēvē par "tēvu tēvu". Nīderlandes valsts himna "Vilhelms" ir par Vilhelmu.
Viljams Klusais
Vilhelma Klusā ģerbonis
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Vilhelms I Oranžais-Nasavas?
A: Vilhelms I Oranžas-Nasavas (1533. gada 24. aprīlis - 1584. gada 10. jūlijs) bija nozīmīgs holandiešu sacelšanās līderis pret spāņiem astoņdesmit gadu karā. Viņš bija pirmais Nīderlandes līderis, un viņam bija Oranžas prinča tituls.
J: Kā viņš ieguva iesauku "Viljams Klusais"?
A: Nav zināms, kā viņš ieguva šo vārdu. Viens stāsts vēsta, ka tad, kad Francijas un Spānijas karaļi piedāvāja Vilhelmam nogalināt visus protestantus viņa apgabalā, Vilhelms neatbildēja.
J: Kur Viljams dzimis?
A: Vilhelms dzimis Nasavā, Vācijā.
J: Kāda loma viņam bija vairākās Nīderlandes provincēs?
A: Spānijas karalis viņu iecēla par stadtholderi (sava veida vadītāju) vairākās Nīderlandes provincēs.
J: Kādā reliģijā viņš pārgāja?
A: Vilhelms pievērsās protestantismam, kas ir holandiešu reliģija, un pievienojās viņu cīņai par neatkarību.
J: Kā viņš nomira?
A: 1584. gadā Vilhelmu nošāva Baltazars Gerards savā mājā Delftā.
J: Kādi bija viņa pēdējie vārdi pirms nāves? A: Viņa pēdējie vārdi bija franču valodā: "Mon Dieu, mon Dieu, ayez pitié de moi et de ton pauvre peuple" ("Mans Kungs, mans Kungs, apžēlojies par mani un savu nabadzīgo tautu").
