Spartaka līga (Spartakusbund): Roza Luksemburga, Karls Lībknehts un vēsture

Spartaka līga (Spartakusbund): Roza Luksemburga un Karls Lībknehts — marksistiskās revolūcijas stāsts Vācijā 1918–1919, dibināšana, idejas un ietekme.

Spartaka līga (vācu: Spartakusbund) bija marksistiska revolucionāra kustība Vācijā Pirmā pasaules kara laikā.Līga tika nosaukta Romas Republikas lielākās vergu sacelšanās vadoņa Spartaka vārdā. Karls Lībknehts, Roza Luksemburga, Klāra Cetkina un citi dibināja šo grupu. Vēlāk Līga mainīja nosaukumu uz Kommunistische Partei Deutschlands (KPD). 1919. gadā tā pievienojās Kominternai. Visaktīvāk tā darbojās 1918. gada Vācijas revolūcijas laikā. Līga vēlējās sākt revolūciju ar sava laikraksta "Spartaka vēstules" starpniecību.

Rašanās un ideoloģija

Spartaka līga sākotnēji izveidojās kā kreisā, antikara frakcija sociāldemokrātu aprindās, iekļaujoties diskusijās pret Pirmā pasaules kara atbalstošo politiku un SPD uzvedību (tā dēvētais "Burgfrieden"). Līgu veidoja marksisti, kas kritizēja gan parlamentārisma, gan reformisma pieeju un aicināja uz proletāru revolucionāru rīcību, masveida streikiem un fabriku padomju (sovjetu) izveidi. Starp līderiem galvenokārt bija Roza Luksemburga un Karls Lībknehts, kuru ideoloģija apvienoja revolūcijas un demokrātiskas sociālisma idejas, savukārt diskusijas ar citiem kreisajiem — tostarp bolševiku atbalstītājiem — bieži bija asas.

Publikācijas un organizācija

Līga izplatīja savas idejas caur drukātu un mutvārdu propagandu. Papildus minētajam laikrakstam "Spartaka vēstules", vēlākiem posmiem saistītajai kustībai iznāca arī citi izdevumi, piemēram, Die Rote Fahne ("Sarkanā karoga"), kas kļuva par jauno Komunistiskās partijas oficiālo rīku. Organizatoriski Spartaka līga pildīja gan diskusiju kluba, gan agitācijas un koordinācijas grupas funkcijas — īpaši kara un tūlītējās pēckara krīzes apstākļos, kad masu mobilizācija un streiku koordinācija bija svarīga.

Loma 1918.–1919. gada notikumos

Spartaka līga bija viens no galvenajiem elementiem 1918. gada novembra revolūcijā, kad Vācijas impērija sabruka, un tika izveidotas padomes (Revolūcijas padomes) daudzviet valstī. Līga aicināja uz tālāku proletāru varas pārņemšanu un pretējās frakcijas — mērenāko sociāldemokrāti — kompromisiem. Konflikts sasniedza virsotni 1919. gada janvārī Berlinē, kad notika tā saucamā Spartaka sacelšanās, kuras laikā radās masveida sadursmes starp revolucionāriem un valdības atbalstītajiem spēkiem.

Spartaka sacelšanās un vadītāju nāve

Spartaka sacelšanās (Janvāra sacelšanās) tika asi apspiesta. Sacelšanās laikā un tās laikā valdības spēki — tostarp brīvprātīgie kara vienībās pazīstamie Freikorps — nogalināja vairākus līderus. Starp visplašāk atzītajiem upuriem bija Roza Luksemburga un Karls Lībknehts, kuri 1919. gada 15. janvārī tika arestēti un slepkavoti. Šie notikumi atstāja dziļu iespaidu uz Vācijas kreiso kustību un lika parādīties gan apbrīnas, gan polarizētas nosodīšanas literatūrai un atmiņām.

Pēctecība un mantojums

Pēc sacelšanās apspiešanas Spartaka līga kā neatkarīga organizācija formāli beidza pastāvēt, jo tās vadošie aktīvisti un grupas pārgāja vai tika iekļautas jaunizveidotajā Kommunistische Partei Deutschlands (KPD), kas oficiāli dibināta 1918.–1919. gada pārejas periodā. KPD vēlāk kļuva par pastāvīgu spēku vācu politikā līdz 1930. gadiem, kad to izspieda un vēlāk likvidēja nacionālsociālistiskā vara.

Mantojums ir sarežģīts: Spartaka līga simbolizē gan revolucionāru ideālu un antikara pretestību, gan arī politiskas šķelšanās un vardarbības riskus. Roza Luksemburgas un Karla Lībknehta nāve padarīja viņus par kreisā spārna mūžīgiem simboliem, kuru darbs turpināja ietekmēt gan vācu, gan starptautisko komunistisko un sociāldemokrātisko domu.

• Galvenie vērstures punkti: dibināšana Pirmā pasaules kara laikā, aktīva darbība 1918. gada revolūcijas laikā, Spartaka sacelšanās 1919. gada janvārī, partijiskā transformācija uz KPD un pievienošanās Kominternai 1919. gadā.
• Ideoloģija: marksisms ar uzsvaru uz revolūciju, masu darbību un antikāru nostāju.
• Mantojums: politiska ietekme uz vācu kreiso kustību, literārā un memoriālā piemiņa Roza Luksemburgai un K. Lībknehtam.

Meklēt pēc burta