Klāra Cetkina — vācu marksiste, sieviešu tiesību aizstāve; 8. marta iniciatore

Klāra Cetkina — vācu marksiste un spēcīga sieviešu tiesību aizstāve, 8. marta Starptautiskās sieviešu dienas iniciatore, ietekmīga politiķe un sociālās taisnības cīnītāja.

Klāra Žozefīne Cetkina (dzimusi Klāra Žozefīne Eissnera; 1857. gada 5. jūlijs - 1933. gada 20. jūnijs) bija vācu marksisma teorētiķe un sieviešu tiesību aizstāve. Viņa bija pazīstama kā enerģiska sociāldemokrātiskā un vēlāk komunistiskā kustības darboņe, kura savā darbā apvienoja klasiskos marksisma principus ar sieviešu emancipācijas mērķiem.

Agrīnā dzīve un izglītība

Klāra Cetkina piedzima Vīderavā (Saksijā). Viņa ieguva izglītību, mācoties par skolotāju Leipcigas sieviešu skolotāju koledžā. Studiju gados viņa aktīvi iesaistījās vietējās sieviešu un strādnieku kustībās, iepazīstoties ar sociāldemokrātiskajām idejām un organizatorisko darbu, kas noteica viņas turpmāko politisko ceļu.

Politiskā darbība un sieviešu tiesību aizstāvība

1878. gadā Cetkina iestājās Vācijas Sociālistiskajā strādnieku partijā. Viņa kļuva par vienu no vadošajām sieviešu kustības personībām Vācijā, organizējot sieviešu nodaļas, runājot par vēlēšanu tiesībām, darba tiesībām, izglītības pieejamību un sociālo aizsardzību māmiņām un bērniem. No 1892. gada Cetkina ilgu laiku vadīja sociāldemokrātiskai sieviešu prese izdevumu Die Gleichheit, kas bija nozīmīgs kanāls ideju izplatīšanai un sieviešu mobilizēšanai.

Klāra Cetkina bija tuva sadarbībā ar tādiem revolucionāriem kā Karl Lībknehts un Roza Luksemburga. Viņa aktīvi kritizēja Pirmā pasaules kara politiku un bija pret kara atbalstīšanu, kas izraisīja plaisu starp dažādām sociāldemokrātu grupām un noveda pie jaunu kreisi noskaņotu organizāciju veidošanās. Cetkina vēlāk darbojās kopā ar Spartaka virzienu un kļuva par vienu no Komunistiskās partijas atbalstītājām.

Starptautiskā sieviešu diena

1910. gadā Cetkina starptautiskā sociālistu sieviešu konferencē Kopenhāgenā ierosināja regulāri atzīmēt Starptautisko sieviešu dienu kā dienu, kas vērsta uz sieviešu politisko un sociālo tiesību paplašināšanu — jo sevišķi vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Pirmās masveida atzīmēšanas notika 1911. gadā vairākās Eiropas valstīs. Vēlāk, pēc 1917. gada notikumiem Krievijā un starptautiskās atpazīstamības pieauguma, 8. marts kļuva par vispārpieņemtu datumu, ko mēdz atzīmēt kā Starptautisko sieviešu dienu.

Reihstāga deputāte un pēdējie gadi

No 1920. līdz 1933. gadam Cetkina bija Reihstāga deputāte no Vācijas Komunistiskās partijas (KPD), kur viņa turpināja stiprināt darba tiesību, dzimumu līdztiesības un sociālās drošības jautājumus. Pēc tam, kad 1933. gadā pie varas nāca nacionālsociālisti, komunistiskajai elitei un aktīvistiem Vācijā draudēja aresti un vajāšana. Lai izvairītos no represijām, Cetkina devās trimdā un pēdējos dzīves mēnešos atradās Padomju Savienībā.

Mantojums

Cetkina mūžs un darbs atstāja noturīgu ietekmi uz sieviešu tiesību kustību un uz sociālistisko politisko domāšanu. Viņas iniciatīva par Starptautisko sieviešu dienu un ilgstošā cīņa par sieviešu politiskajām un sociālajām tiesībām inspirēja un organizēja daudzas nākamās paaudzes aktīvistes. Cetkina nomira 1933. gada 20. jūnijā netālu no Maskavas. Viņas dzīves darbs tiek pieminēts kā svarīga sastāvdaļa 19. un 20. gadsimta sieviešu emancipācijas vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Klāra Džozefīne Cetkina?

J: Kur dzimusi Klāra Cetkina un kur viņa mācījās par skolotāju?

Kādās kustībās Klāra Cetkina iesaistījās studiju laikā?

Kādai politiskajai partijai Klāra Cetkina pievienojās 1878. gadā?

J: Ko Klāra Cetkina ierosināja 1910. gadā?

J: Kādu organizāciju biedre bija Klāra Cetkina?

J: Kur nomira Klāra Cetkina?

Meklēt pēc burta