Klods Levi-Stross (1908–2009): franču antropologs un strukturālais teorētiķis
Klods Levi-Stross (izrunā: [klod levi stʁos]; 1908. gada 28. novembris - 2009. gada 30. oktobris) bija franču antropologs. Viņš dzimis Francijas ebreju vecākiem Briselē. Viņš uzauga Parīzē. Viņš nāca klajā ar strukturālo antropoloģiju, kas ir ideja, ka cilvēki domā par pasauli pretstatu izteiksmē, piemēram, augsts un zems, iekšpuse un āriene, dzīvība un nāve, un ka ikvienu kultūru var saprast šo pretstatu izteiksmē. "Jau no paša sākuma," viņš rakstīja, "vizuālās uztveres process izmanto bināros pretstatus." [Struktūrālisms un ekoloģija, 1972].
Biogrāfija
Klods Levi-Stross studēja filozofiju un sociālās zinātnes un agrā jaunībā ieradās strādāt un mācīt Brazīlijā, kur veica lauka pētījumus pie Amazones tautām. Pēc Otrā pasaules kara viņš atgriezās Francijā un darbojās akadēmiskajā vidē — muzejos un mācību iestādēs, vēlāk ieņemot augstas klases amatus universitātēs un pētniecības institūcijās. Viņa akadēmiskais darbs un plašā lasītāju auditorija padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta antropologiem. 1973. gadā viņš tika ievēlēts Académie française. Viņš nomira 2009. gada 30. oktobrī, būdams 100 gadus vecs.
Darbība un galvenās teorētiskās idejas
Levi-Stross izvirzīja strukturālās antropoloģijas pieeju, kuras pamatā ir doma, ka cilvēku domāšana un kultūras izpausmes ir strukturētas līdzībās un pretstatos. Dažas svarīgākās idejas un metodes:
- Binārie pretstati — cilvēku pasaules uztvere tiek organizēta pa pāriem (piem., dzīvība/nāve, tīrs/netīrs), un šie pāri palīdz izprast kultūras nozīmes un prakses.
- Mītu analīze — Levi-Stross pētīja mītus kā strukturālas vienības, kuras var sadalīt mazākās daļās (mythemes) un pētīt to savstarpējās attiecības un transformācijas.
- Kinship (ģimenes) struktūras — viņa darbs par radniecības institūcijām (īpaši grāmata Les structures élémentaires de la parenté) centās parādīt universālas loģikas noteiktumu cilvēku savienībām un laulībām.
- La pensée sauvage (“svaigā/domāšana bez ierobežojumiem”) — ideja, ka "nebūtiskā" vai tradicionālā zināšana nav primitīva, bet sekmīgi risina problēmas, izmantojot citu loģiku nekā modernā zinātne; šo loģiku var analizēt strukturāli.
- Bricolage — metafora, kas attēlo domāšanas veidu, kur risinājumi top, izmantojot pieejamos materiālus un simbolus, nevis no nulles izstrādātu plānu.
Politiskais un akadēmiskais konteksts, lauka pētījumi
Levi-Stross lauka pētījumi Brazīlijā (īpaši pie Amazones tautām) sniedza empīrisku bāzi viņa teorētiskajām spekulācijām. Viņš savos darbos apvienoja etnogrāfisku aprakstu ar plašām filozofiskām un salīdzinošām analīzēm, padarot savus tekstus pieejamus ne tikai antropologiem, bet arī filozofiem, literatūras teoretķiem un plašākai publikai.
Galvenie darbi
- Les Structures élémentaires de la parenté — par radniecības struktūrām un to nozīmi sabiedrībā.
- Tristes Tropiques — daļēji ceļojumu memuāri, daļēji teorētiska refleksija par lauka darbu un kultūras salīdzināšanu.
- The Savage Mind (La Pensée sauvage) — refleksijas par domāšanas formām, kas nav striktā modernās zinātnes ietvaros.
- Daudzi eseju krājumi un grāmatu sērijas par mītiem, simboliem un kultūras struktūrām (piem., sērija Mythologiques).
Ietekme un kritika
Levi-Stross darbs ievērojami ietekmēja antropoloģiju, literatūras teoriju, semiotiku un humanitārās zinātnes kopumā. Strukturālisms, kā to attīstīja viņš, deva jaunu instrumentu kultūras fenomenu salīdzinošai analīzei.
Tajā pašā laikā viņš saņēma arī kritiku: daži pētnieki uzskatīja, ka strukturālais modelis pārmērīgi abstrahē un ignorē vēsturisko kontekstu, indivīdu rīcību un varas attiecības. Citas piezīmes skāra viņa pieeju attiecībā uz avota materiāla interpretāciju un iespējamām kultūrainisku priekšstatu projekcijām.
Nobeigums
Klods Levi-Stross palika par vienu no centrālajām figūrām 20. gadsimta sociālajās zinātnēs. Viņa darbi turpina raisīt diskusijas un iedvesmot pētniekus, kuri meklē sistēmiskas, salīdzināmas atziņas par cilvēku domāšanu, mītiem un sabiedrību.
Nozīmīgi darbi
- Les Structures élémentaires de la parenté (1949, The Elementary Structures of Kinship, red. *Rodney Needham, trans. J. H. Bell, J. R. von Sturmer un Rodney Needham, 1969).
- Race et histoire (1952, UNESCO; fragments no "Race and History" - angļu valodā; skatīt arī The Race Question, UNESCO, 1950).
- Tristes tropiques (1955, tulk. John Weightman un Doreen Weightman, 1973) - tulkots arī kā A World on the Wane (Pasaule, kas iet bojā)
- Anthropologie structurale (1958, Strukturālā antropoloģija, tulk. Claire Jacobson un Brooke Grundfest Schoepf, 1963).
- Le Totemisme aujourdhui (1962, Totemisms, tulk. Rodney Needham, 1963)
- La Pensée sauvage (1962, Savage Mind, 1966)
- Mythologiques I-IV (trans. John Weightman un Doreen Weightman
- Le Cru et le cuit (1964, Neapstrādāts un pagatavots, 1969)
- Du miel aux cendres (1966, No medus uz pelniem, 1973)
- L'Origine des manières de table, 1968, The Origin of Table Manners, 1978. gads.
- L'Homme nu (1971, The Naked Man, 1981)
- Anthropologie structurale deux (1973, Strukturālā antropoloģija, II sējums, tulk. M. Layton, 1976).
- La Voie des masques (1972, Masku ceļš, tulk. Sylvia Modelski, 1982)
- Paroles donnés (1984, Anthropology and Myth: Lectures, 1951-1982, trans. Roy Willis, 1987)
- Le Regard éloigne (1983, Skats no malas, tulk. Joahims Neugrošels un Febe Hosa, 1985)
- La Potière jalouse (1985, Greizsirdīgais podnieks, tulk. Bénédicte Chorier, 1988)
- Lūšu vēsture (1991)
- Regarder, écouter, lire (1993, skaties, klausies, lasi, tulk. Brian Singer, 1997)
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Klods Levi-Strauss?
A: Klods Levi-Strauss bija franču antropologs, kurš ir pazīstams ar strukturālās antropoloģijas koncepcijas ieviešanu.
J: Kāda bija Lévi-Strauss strukturālās antropoloģijas ideja?
A: Levi-Stross uzskatīja, ka cilvēki pasauli uztver kā pretstatus un ka katru kultūru var izprast šo pretstatu kontekstā.
J: Kā Lévi-Strauss uzauga?
A.: Levi-Stross uzauga Parīzē, bet viņš piedzima Francijas ebreju vecākiem Briselē.
J: Kāda ir bināro opozīciju nozīme Lévi-Strauss idejā?
A.: Pēc Lévi-Strauss domām, vizuālās uztveres procesā tiek izmantotas bināro opozīciju sistēmas, kas ir būtiskas cilvēka pasaules izpratnē.
K: Kāda nozīme ir Lévi-Strauss strukturālās antropoloģijas idejai?
A: Lévi-Strauss strukturālās antropoloģijas koncepcija ir būtiski ietekmējusi antropoloģijas un socioloģijas jomas, jo tā sniedz pamatu izpratnei par to, kā kultūras ir strukturētas un kā tās darbojas.
J: Ko Lévi-Strauss rakstīja par strukturālisma un ekoloģijas attiecībām?
A: Levi-Stross rakstīja, ka pastāv saikne starp strukturālismu un ekoloģiju, jo dažādām kultūrām ir atšķirīgi veidi, kā saprast un mijiedarboties ar savu vidi.
J: Kāds bija Lévi-Strauss ieguldījums antropoloģijas nozarē?
A: Levi-Strosa ieguldījums antropoloģijā bija viņa strukturālās antropoloģijas koncepcija, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir saprast, kā kultūras ir strukturētas un funkcionē.
