Klods Levi-Stross (izrunā: [klod levi stʁos]; 1908. gada 28. novembris - 2009. gada 30. oktobris) bija franču antropologs. Viņš dzimis Francijas ebreju vecākiem Briselē. Viņš uzauga Parīzē. Viņš nāca klajā ar strukturālo antropoloģiju, kas ir ideja, ka cilvēki domā par pasauli pretstatu izteiksmē, piemēram, augsts un zems, iekšpuse un āriene, dzīvība un nāve, un ka ikvienu kultūru var saprast šo pretstatu izteiksmē. "Jau no paša sākuma," viņš rakstīja, "vizuālās uztveres process izmanto bināros pretstatus." [Struktūrālisms un ekoloģija, 1972].

Biogrāfija

Klods Levi-Stross studēja filozofiju un sociālās zinātnes un agrā jaunībā ieradās strādāt un mācīt Brazīlijā, kur veica lauka pētījumus pie Amazones tautām. Pēc Otrā pasaules kara viņš atgriezās Francijā un darbojās akadēmiskajā vidē — muzejos un mācību iestādēs, vēlāk ieņemot augstas klases amatus universitātēs un pētniecības institūcijās. Viņa akadēmiskais darbs un plašā lasītāju auditorija padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta antropologiem. 1973. gadā viņš tika ievēlēts Académie française. Viņš nomira 2009. gada 30. oktobrī, būdams 100 gadus vecs.

Darbība un galvenās teorētiskās idejas

Levi-Stross izvirzīja strukturālās antropoloģijas pieeju, kuras pamatā ir doma, ka cilvēku domāšana un kultūras izpausmes ir strukturētas līdzībās un pretstatos. Dažas svarīgākās idejas un metodes:

  • Binārie pretstati — cilvēku pasaules uztvere tiek organizēta pa pāriem (piem., dzīvība/nāve, tīrs/netīrs), un šie pāri palīdz izprast kultūras nozīmes un prakses.
  • Mītu analīze — Levi-Stross pētīja mītus kā strukturālas vienības, kuras var sadalīt mazākās daļās (mythemes) un pētīt to savstarpējās attiecības un transformācijas.
  • Kinship (ģimenes) struktūras — viņa darbs par radniecības institūcijām (īpaši grāmata Les structures élémentaires de la parenté) centās parādīt universālas loģikas noteiktumu cilvēku savienībām un laulībām.
  • La pensée sauvage (“svaigā/domāšana bez ierobežojumiem”) — ideja, ka "nebūtiskā" vai tradicionālā zināšana nav primitīva, bet sekmīgi risina problēmas, izmantojot citu loģiku nekā modernā zinātne; šo loģiku var analizēt strukturāli.
  • Bricolage — metafora, kas attēlo domāšanas veidu, kur risinājumi top, izmantojot pieejamos materiālus un simbolus, nevis no nulles izstrādātu plānu.

Politiskais un akadēmiskais konteksts, lauka pētījumi

Levi-Stross lauka pētījumi Brazīlijā (īpaši pie Amazones tautām) sniedza empīrisku bāzi viņa teorētiskajām spekulācijām. Viņš savos darbos apvienoja etnogrāfisku aprakstu ar plašām filozofiskām un salīdzinošām analīzēm, padarot savus tekstus pieejamus ne tikai antropologiem, bet arī filozofiem, literatūras teoretķiem un plašākai publikai.

Galvenie darbi

  • Les Structures élémentaires de la parenté — par radniecības struktūrām un to nozīmi sabiedrībā.
  • Tristes Tropiques — daļēji ceļojumu memuāri, daļēji teorētiska refleksija par lauka darbu un kultūras salīdzināšanu.
  • The Savage Mind (La Pensée sauvage) — refleksijas par domāšanas formām, kas nav striktā modernās zinātnes ietvaros.
  • Daudzi eseju krājumi un grāmatu sērijas par mītiem, simboliem un kultūras struktūrām (piem., sērija Mythologiques).

Ietekme un kritika

Levi-Stross darbs ievērojami ietekmēja antropoloģiju, literatūras teoriju, semiotiku un humanitārās zinātnes kopumā. Strukturālisms, kā to attīstīja viņš, deva jaunu instrumentu kultūras fenomenu salīdzinošai analīzei.

Tajā pašā laikā viņš saņēma arī kritiku: daži pētnieki uzskatīja, ka strukturālais modelis pārmērīgi abstrahē un ignorē vēsturisko kontekstu, indivīdu rīcību un varas attiecības. Citas piezīmes skāra viņa pieeju attiecībā uz avota materiāla interpretāciju un iespējamām kultūrainisku priekšstatu projekcijām.

Nobeigums

Klods Levi-Stross palika par vienu no centrālajām figūrām 20. gadsimta sociālajās zinātnēs. Viņa darbi turpina raisīt diskusijas un iedvesmot pētniekus, kuri meklē sistēmiskas, salīdzināmas atziņas par cilvēku domāšanu, mītiem un sabiedrību.