Pulkvedis Viljams Brūsters III (1566 — 1644. gada 10. aprīlis) bija angļu ierēdnis, kurš 1620. gadā bija Mayflower kuģa pasažieris. Viņš bija nozīmīga reliģiska līdere personība gan Eiropā, gan Plimutas kolonijā, kur kļuva par vienu no koloniālās sabiedrības vecākiem un garīgiem vadītājiem. Brūsters bija arī viens no Mayflower Compact parakstītājiem — dokumenta, kas kalpoja par agrīnu pašpārvaldes pamatu jauno kolonistu kopienai.
Viljams Brūsters dzimis un uzauga Skrūbijā, Notingemšīrā, Anglijā. Jaunībā viņš ieguva izglītību un plašāku redzesloku, kas vēlāk ietekmēja viņa darbību separātistu (reliģiskās atšķelšanās) kustībā. Mājas kopienā Brūsters kļuva par garīgu vadītāju — viņa mājā notika dievkalpojumi un draudzes sanāksmes, kas laika gaitā piesaistīja gan atbalstītājus, gan valdības uzmanību.
Brūsters studēja Kembridžas Pīterhausā. Kembridža bija universitāte, kurā daudzi cilvēki vēlējās mainīt Anglikāņu baznīcu. Cilvēki, kas tam piekrita, sāka veidot dažādas reliģijas grupas; viņus bieži sauca par separātistiem. Tā kā Anglijas vara uzskatīja šos centienus par draudu, separātisti dažkārt tika vajāti vai pat ieslodzīti cietumā. Tie apstākļi piespieda Brūsteru un viņa draudzi meklēt drošāku vidi savām reliģiskajām vajadzībām.
Kādu laiku Brūsters strādāja pie Viljama Deivisona Nīderlandē. Kad Deivisons nonāca cietumā kā separātists cienīts, Brūsters atgriezās uz laiku Skrūbijā un ieņēma amatu kā pasta priekšnieks. Viņš turpināja vadīt nelielu separātistu draudzi savā mājā, taču 1607. gadā par to īslaicīgi tika arestēts. 1608. gadā Brūsters un citi draudzes locekļi nolēma pārcelties uz Nīderlandi, cerot tur brīvi praktizēt savu ticību. Tā kā no valsts aizbraukt bez atļaujas bija nelikumīgi, daļa nolēma doties slepeni, un 1609. gadā Brūsters tika izvēlēts par savas draudzes vadītāju.
Leidenē Brūsters nodarbojās ar angļu valodas mācīšanu un 1616. gadā darbojās kā iespiedējs, sagatavojot reliģiskas grāmatas un brošūras, kas paredzētas izplatīšanai Anglijā. 1619. gadā Brūsters kopā ar Edvardu Vinslovu publicēja reliģisku brošūru, kurā kritizēja gan karali, gan Anglikāņu baznīcu; tas raisīja lielu skandālu. Karalis Jēkabs I pavēlēja Brūsteru apcietināt, tipogrāfija tika konfiscēta, un viņa partneris arestēts. Brūsteram nācās slēpties, līdz izdevās aizbēgt.
Kamēr Brūsters slēpās, draudzes locekļi Leidenē meklēja jaunas iespējas, un tika izstrādāti plāni pārcelties uz Jauno pasauli. Ar Roberta Kušmana palīdzību Brūsters beidzot nokļuva uz Mayflower kuģa. Kopā ar viņu 1620. gada reisā devās arī viņa sieva Marija un divi dēli — Love un Wrestling (latviski bieži tulkots kā Lovs un Cīkstonis).
Pēc ierašanās Plimutas krastos Brūsters kļuva par vienu no galvenajiem garīgajiem vadītājiem kolonijā. Viņš parakstīja Mayflower Compact un bija būtisks padomdevējs koloniālajai vadībai, īpaši jautājumos, kas saistīti ar baznīcas dzīvi, morāli un kopienas kārtību. Kā vecākais — elder — Brūsters vadīja dievkalpojumus, nodrošināja mācību un palīdzēja saglabāt draudzes disciplīnu jaunizveidotajā kopienā. Viņa zināšanas, pieredze un autoritāte Plimutas kolonijai bija ļoti nozīmīgas pirmos gados, kad ieradās daudz izdzīvošanas un organizatorisku izaicinājumu.
Brūsters pavadīja pārējo mūžu Plimutas kolonijā, ilgstoši kalpodams kā garīgs un kopienas līderis. Viņš mira 1644. gada 10. aprīlī. Viņa mantojums — gan kā viena no Mayflower pasažieru līderiem, gan kā Mayflower Compact parakstītājs un Plimutas draudzes vecākais — padara viņu par svarīgu figūru Amerikas pirmo koloniju vēsturē.
Īsa kopsavilkuma rindkopa: Viljams Brūsters III bija izglītots un apņēmīgs separātistu līderis: no Skrūbijas un Kembridžas cauri Leidenei, kur viņš darbojās kā iespiedējs un draudzes vadītājs, līdz ceļam uz Mayflower un nozīmīgai lomai Plimutas kolonijā kā garīgajam vecākajam un Mayflower Compact parakstītājam.
