Knesets — Izraēlas likumdevēja asambleja: funkcijas un struktūra

Knesets — Izraēlas likumdevēja asambleja: uzzini par tās funkcijām, struktūru, deputātu lomu, vēlēšanām un ietekmi uz valsts politiku.

Knesets (ivritā: הכנסת - lat. HaKnesset; nozīmē sapulce vai asambleja; arābu: الكنيست) ir Izraēlas valdības likumdevēja vara. Tā pieņem likumus, ievēl prezidentu un premjerministru, pārrauga valdības darbu, un tai ir tiesības atcelt prezidentu un valsts kontrolieri no amata un izsludināt jaunas vēlēšanas. Knesetam de iure ir tiesības pieņemt un mainīt jebkādus likumus, ja tie netiek atcelti. Tā var pieņemt jebkuru likumu ar vienkāršu balsu vairākumu. Knesetā ir 120 deputāti.

Funkcijas

Kneseta galvenās funkcijas ir likumu izstrāde un pieņemšana, valdības darba kontrole un augstu valsts amatu apstiprināšana. Papildus tiesībām pieņemt likumus, Knesetai ir:

• ministru kabineta un premjerministra uzraudzība, tostarp iespēja izteikt neuzticību valdībai;
• tiesības ierosināt un izveidot dažādas izmeklēšanas komisijas un parlamentārās izmeklēšanas;
• balsojums par budžetu un finanšu jautājumiem;
• spējas grozīt vai pieņemt pamatlikumus (Basic Laws), kas funkcionē kā Izraēlas konstitucionālais pamats;
• deputātu imunitātes piešķiršana vai atcelšana disciplināru un kriminālu lietu kontekstā.

Struktūra un darba kārtība

Kneseta darbs organizēts sēdēs un komisiju darbā. Deputātus vada Kneseta priekšsēdētājs (Speaker), kuru ievēl Kneseta. Darbs dalās sēdēs, kad notiek debatēs un balsojumi, un komisiju līmenī, kur detaļās izstrādā likumu projektus un uzrauga konkrētas politikas jomas. Ir vairākas pastāvīgās komisijas, piemēram, Finanšu komisija, Ārlietu un aizsardzības komisija, Konstitūcijas, likumu un tiesiskuma komisija u.c., kā arī pagaidu komitejas atsevišķiem jautājumiem.

Vēlēšanas un deputāti

Kneseta deputāti tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās pēc partiju sarakstiem visā valstī. Partiju iekļūšana Knesetā prasa pārsniegt noteiktu minimālo vēlēšanu barjeru (elektoru slieksni), kas pēdējo gadu laikā ir bijusi 3,25% no derīgajām balsīm. Mandātu sadale notiek proporcionāli iegūtajam balsu skaitam, kas veicina daudzu partiju sistēmu un sarežģī stabilu vienas partijas valdību izveidi. Deputātu pilnvaru termiņš parasti ir četri gadi, bet Knesets var sevišķos apstākļos izšķirt par priekšlaicīgām vēlēšanām.

Likumdošana un konstitucionālais statuss

Izraēlai nav vienotas konstitūcijas; tās vietā darbojas vairākas pamatlikumi, kuriem ir īpašs statuss. Lai gan Knesetai de iure ir plašas likumdošanas tiesības, tiesu vara — galvenokārt Izraēlas Augstākā tiesa — var pārskatīt likumus un spriest par to atbilstību pamatlikumiem. Daži pamatlikumi piešķir segumu tiesu pārbaudei un cilvēktiesību garantēšanai, tādēļ likumu pieņemšana dažkārt tiek pakļauta juridiskai pārbaudei un sabiedriskai diskusijai.

Vēsture un galvenās iezīmes

Knesets kā Izraēlas likumdošanas institūcija darbojas kopš valsts izveides, un tās formas un pilnvaras ir veidojušās vairākās desmitgadēs. Latvijas lasītājam būtiski zināt, ka Kneseta 120 vietu sistēma un vispārējā proporcionālā vēlēšanu sistēma veicina koalīciju valdību veidošanu un biežākas vēlēšanas salīdzinājumā ar divu lielu partiju sistēmām.

Atrašanās vieta

Knesets atrodas Givat Rāmā, Jeruzalemes rietumu centrālajā rajonā, valdības un kultūras administratīvā kompleksa tuvumā, netālu no Izraēlas Muzeja un Augstākās tiesas ēkas. Kneseta ēka ir gan parlamenta sēžu vieta, gan muzeālas un piemiņas telpas, kas atspoguļo Izraēlas politisko vēsturi.

Piemēram, 23. Knesets tika ievēlēts 2020. gada 2. martā un nodeva zvērestu 2020. gada 16. martā.

Meklēt pēc burta