Liberlande

Atrašanās vieta

Domstarpības par robežu Donavas upes ielejā sākās 1947. gadā, bet Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas pastāvēšanas laikā tās palika neatrisinātas. Domstarpības saasinājās pēc Dienvidslāvijas sabrukuma. Serbija uzskata, ka starptautiskā robeža starp abām valstīm ir Donavas ielejas tālākais ceļš un upes viduslīnija. Horvātija tam nepiekrīt un apgalvo, ka starptautiskā robeža ir gar upes krastos esošo kadastrālo pašvaldību vecajām līnijām - tāda, kāda Donava bija 19. gadsimtā, pirms tās tecējumu izmainīja meandri un hidrotehniskie darbi. Rezultātā Horvātija pretendē uz lielu daļu Serbijas kontrolētās strīdus teritorijas, bet Serbija nepretendē uz daudz mazāku daļu otrā krastā.

Prezidents Jedlička apgalvo, ka uz viņu pieprasīto zemi, kas pazīstama kā Gornja Siga (Gornja Siga - augšējā tufa), nepretendēja neviena no pusēm.

Tās platība ir aptuveni 7 kvadrātkilometri (2,7 kvadrātkilometri), un lielāko tās daļu klāj meži. Čehijas laikraksta Parlamentní listy žurnālists, kurš 2015. gada aprīlī apmeklēja šo teritoriju, atrada māju, kas, pēc tuvumā dzīvojošo cilvēku teiktā, bija pamesta aptuveni trīsdesmit gadus. Tika ziņots, ka piebraucamais ceļš ir sliktā stāvoklī.

Gar pašpasludināto teritoriju plūst Donava - starptautisks ūdensceļš, pa kuru vairākas valstis, kam nav izejas uz jūru, var brīvi piekļūt Melnajai jūrai. Liberlandes apmeklētāji un iedzīvotāji uz šo teritoriju un no tās ierodas ar laivām.

Vēsture

Sludinājums

Karoga ceremoniju Gornja Sigā veica Vīts Jedlička un viņa palīgi tajā pašā dienā, kad tika proklamēta Liberlande.

Karogs sastāv no dzeltena fona (kas simbolizē liberālismu) ar melnu svītru, kas iet horizontāli caur centru (kas simbolizē anarhiju vai sacelšanos), un ģerboņa centrā. Jedlička ir Čehijas Brīvo pilsoņu partijas biedrs, kas savas vērtības balsta uz klasisko liberālisma ideoloģiju.

Jedlička paziņoja, ka ne Serbija, ne Horvātija, ne kāda cita valsts nepretendē uz šo zemi (tā ir terra nullius). Viņš apgalvoja, ka robeža ir noteikta saskaņā ar Horvātijas un Serbijas robežprasībām un neiejaucas nevienas citas valsts suverenitātē. Jedlička 2015. gada aprīlī paziņoja, ka oficiāla diplomātiskā nota tiks nosūtīta gan Horvātijai, gan Serbijai, bet vēlāk arī visām pārējām valstīm ar oficiālu lūgumu par starptautisku atzīšanu.

2015. gada 18. decembrī prezidents Jedlička iepazīstināja ar pirmo Liberlandes pagaidu valdību un tās finanšu, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministriem, kā arī diviem viceprezidentiem. ^{[pašpublicēts avots e]}

Piekļuve Liberlandei

Horvātijas iestādes kopš 2015. gada maija sākuma ir bloķējušas piekļuvi šim apgabalam.

2015. gada maijā Vitu Jedličku un viņa tulkotāju Svenu Sambunjaku pēc mēģinājuma šķērsot robežu drīz vien aizturēja Horvātijas policija. V. Jedlička vienu nakti pavadīja apcietinājumā, pēc tam tika notiesāts un viņam tika piespriests sods par nelikumīgu Horvātijas robežas šķērsošanu, taču spriedumu pārsūdzēja. Viņš apgalvoja, ka teritorijā atradās vismaz trīs Liberlandes pilsoņi, kas bija ieradušies no Šveices. Vēlāk tajā pašā mēnesī Vīts Jedlička tika aizturēts vēlreiz. Sākotnēji žurnālisti varēja iekļūt teritorijā kopā ar Jedlička, bet vēlāk arī viņiem tika liegta ieeja, tostarp žurnālistiem no Serbijas sabiedriskās raidorganizācijas Vojvodinas Radio televīzija un bosniešu laikraksta Dnevni Avaz.

Aizturētās personas bija no daudzām valstīm, tostarp Īrijas, Vācijas, Dānijas un ASV. Horvātijas policija turpināja arestēt cilvēkus, tostarp tos, kas iebrauca ar laivām pa starptautisko ūdensceļu. Vienam no viņiem, dāņu aktīvistam Ulrikam Grēselam Hāgensenam (Ulrik Grøssel Haagensen), tika piemērots mājas arests uz 5 dienām, bet pēc tam viņam tika piespriests 15 dienu cietumsods, kas Dānijā izraisīja zināmus protestus.

2016. gada maijā tika publicēti vairāki Horvātijas apelācijas tiesas spriedumi. Tiesa atstāja spēkā spriedumus par to, ka ieceļošana Liberlandē no Horvātijas ir nelikumīga, bet atzina, ka notiesājošie spriedumi par ieceļošanu Liberlandē no Serbijas nav pareizi. Tiesa norādīja, ka zemākā instances tiesa ir pieļāvusi "būtisku pārkāpumu pārkāpumu procesā" un "būtiskus procesuālus pārkāpumus". Turklāt tā nolēma, ka "faktus [prokurors] konstatēja nepareizi un nepilnīgi, kas varēja novest pie nepareizas materiālo tiesību piemērošanas". Sešās no septiņām pārsūdzībām tika uzdots lietu izskatīt atkārtoti. Zemākas instances tiesai ir jānosaka robežas atrašanās vieta un robežšķērsošanas vieta, bet tā to vēl nav izdarījusi. ^{[pašpublicēts avots e]}Kopš tā laika apmeklētāji ir iebraukuši šajā teritorijā ar laivām, bet nav pastāvīgi apmetušies šajā teritorijā.

Teritorija, uz kuru pretendē Liberlande, atrodas lielākajā zaļi iekrāsotajā zemes gabalā, kas kartē apzīmēts ar "Siga". Sakarā ar atšķirīgajām robežu definīcijām uz dzelteni iekrāsotajām daļām austrumos pretendē gan Serbija, gan Horvātija. Horvātija apgalvo, ka zaļi iekrāsotās daļas ir Serbijas daļa, bet Serbija uz tām nepretendē. Tas lika Jedličkai apgalvot, ka zaļās daļas ir palikušas abu pušu nepieprasītas.

Likumība

Horvātija un Serbija ir noraidījušas Jedličkas prasības kā nesvarīgas, lai gan abas valstis ir reaģējušas atšķirīgi. Serbijas Ārlietu ministrija 2015. gada 24. aprīlī paziņoja, ka, lai gan viņi šo lietu uzskata par nenozīmīgu, "jaunā valsts" neaizskar Serbijas robežu, ko norobežo Donava. Horvātija, kas bloķē iedzīvotāju piekļuvi Liberlandei, ir paziņojusi, ka pēc starptautiskās arbitrāžas tā būtu jāpiešķir Horvātijai vai Serbijai, nevis kādai trešai personai.

Rakstā Čikāgas Universitātes Juridiskās skolas tiesību zinātniskajā žurnālā "Chicago Journal of International Law" tika izskatīta Liberlandes prasība uz valstiskumu, ņemot vērā Montevideo konvencijā noteiktos kritērijus. Pēc autora domām, "Horvātijas uzstājīgā prasība, ka Liberlande ir Serbijas daļa, varētu nozīmēt Horvātijas atteikšanos no juridiskajām tiesībām uz Liberlandi. Un otrādi, ja teritorija, ko Liberlande uzskata par savu, ir Serbijas teritorija, Serbijas valdības atteikšanās no savām tiesībām uz šo zemi arī varētu būt atteikšanās no prasības, kas zemes juridisko statusu pārveidotu par terra nullius. Abos gadījumos teritorija piederētu tai vienībai - šajā gadījumā Liberlandei -, kas pirmā to pieprasītu."

Reakcijas

Serbijas un Horvātijas tiesību eksperti ir jautājuši, vai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Jedličkai ir tiesības pretendēt uz šo teritoriju, kas pašlaik ir strīda objekts starp abām valstīm, bet uz kuru nepretendē neviena no tām. Žurnālisti nav pārliecināti par to, cik nopietni Jedlička domā par savām pretenzijām, un daži to dēvē par reklāmas triku.

2015. gada 20. maijā Brīvo pilsoņu partijas līderis Petrs Mačs (Petr Mach) pauda atbalstu brīvības idejās balstītas valsts izveidei, piebilstot, ka Brīvo pilsoņu partija vēlas, lai Čehija kļūtu par līdzīgi brīvu valsti.

Horvātijas ziņu portāla Index.hr tiesību zinātņu profesors un publicists Gorans Vojkovičs (Goran Vojković) Liberland raksturoja kā "cirku, kas apdraud Horvātijas teritoriju", un apgalvoja, ka pastāv risks, ka Horvātijas tiesības kontrolēt zemi Donavas otrā krastā var tikt vājinātas, jo Liberland projekts ir pievērsis uzmanību robežstrīdam.

2016. gadā Stratfor publicētajā rakstā šī iniciatīva tika apkopota šādi: "Liberlande ir interesants gadījums, jo principā neviens no dalībniekiem, kas varētu pretendēt uz kontroli pār to, šķiet, nav ieinteresēts to darīt. Taču tas, visticamāk, paliks kuriozs ar nenozīmīgām sekām starptautiskā līmenī. Attiecībā uz pārējām pasaules strīdīgajām teritorijām vardarbība un diplomātija joprojām būs galvenie instrumenti, lai pieprasītu īpašumtiesības.

Pilsonība

Saskaņā ar tās tīmekļa vietnes informāciju Liberlande pašlaik meklē cilvēkus, kuri ciena citus cilvēkus un respektē citu viedokli neatkarīgi no viņu rases, etniskās piederības, orientācijas vai reliģiskās pārliecības, ciena privātīpašumu, kas ir neaizskarams, un nav sodīti par smagiem kriminālpārkāpumiem. Liberlande nedēļas laikā saņēma 200 000 pieteikumu. 2015. gada maija sākumā Liberlande tika uzņemti aptuveni trīsdesmit pilsoņi. Bija paredzēts rīkot pasākumu pieprasītajā teritorijā, taču Horvātijas robežpolicija neļāva grupai iebraukt no Horvātijas puses. Kopš 2017. gada oktobra Liberlande pilsonību ir piešķīrusi 300 līdz 400 cilvēkiem - personām, kuras "palīdzējušas virzīt valsti uz priekšu" vai nopelnījušas vismaz 5000 nopelnu. 2018. gada 16. februārī bijušajam kongresmenim Ronam Paulam Jedlička un viņa kabinets pasniedza Liberlandes pasi un pilsonības apliecību.

Liberlande pasniedz arī ordeni par nopelniem, ko sauc par "Pirmās šķiras nopelnu ordeni", personām, kuras ir devušas ieguldījumu Liberlandes attīstībā vai brīvības ideju veicināšanā. Starp saņēmējiem ir izdevējs Stīvs Forbess, ekonomists Marks Skousens, Horvātijas parlamenta deputāts Ivans Pernars un citi.

Liberlandes konstitūcija ir izstrādāta un pārskatīta vairākas reizes. Konstitūcijas projekts sastāv no četrām nodaļām. Tajā ietverts Tiesību akts un reglamentēta valsts pārvalde, politiskās institūcijas, likumdošanas vara un tiesu vara.

Liberland pilsonības sertifikāts

Atzīšana

Neviena Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts nav diplomātiski atzinusi Liberlandi. Tomēr Liberlande ir nodibinājusi attiecības ar Somalilendu - pašpasludinātu valsti, kas 1991. gadā pasludināja savu neatkarību no Somālijas. Liberlande un Somalilenda 2017. gada septembrī parakstīja saprašanās memorandu, apņemoties veidot ciešākas attiecības un sadarboties tehnoloģiju, enerģētikas un banku jomā.

Liberlandes prezidents Jedlička un Liberlandes pagaidu valdības locekļi regulāri dodas labās gribas vizītēs visā pasaulē, lai iepazīstinātu ar Liberlandi un veicinātu diplomātiskos un komerciālos sakarus ar šo projektu. 2017. gadā Jedlička tikās ar ASV senatoriem Tedu Krūzu, Rendu Polu, Benu Sasī un demokrātu ēnu senatoru no Vašingtonas Polu Štrausu, kā arī ar vairākiem citiem ievēlētiem pārstāvjiem ASV. 2018. gada februārī Jedlička un viņa ASV komanda devās uz Vašingtonu, lai tiktos ar Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju senatoru Bobu Korkeru (Bob Corker), kā arī ar senatoru Lamaru Aleksandru (Lamar Alexander).

Liberlande ir nodibinājusi attiecības arī ar Savojas reģionu (Savoja), kas bija neatkarīga un pašpārvaldīta teritorija no 11. gadsimta līdz 1860. gadam, kad to pievienoja Francijai. Mūsdienās Savojas iedzīvotāji savā teritorijā ir mazākumtautība, un Francijas valdība viņu pretenzijas neņem vērā. Liberlande cita starpā ir uzsākusi dialogu arī ar Bretaņas (Bretaņas) reģionu.

2018. gada 5. decembrī Eiropas Parlamenta deputāts Bils Eteridžs (Bill Etheridge) un Pols Brotvuds (Paul Brothwood) Eiropas Parlamentā rīkoja Liberlandes pasākumu, lai apspriestu tās nākotni.

Valstu oficiālie paziņojumi

•  Horvātija: Horvātijas Ārlietu un Eiropas lietu ministrija ir pieminējusi Liberlandi, taču publiski to noraidījusi kā joku. Horvātijas Ārlietu ministrija 2015. gada 29. jūnijā paziņoja, ka Gornja Siga statuss nav noteikts, bet tā nav terra nullius, un pēc starptautiskās arbitrāžas tā tiks piešķirta Horvātijai vai Serbijai, nevis kādai trešai personai. Tomēr Horvātijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Miro Kovač 2016. gada maijā vēstulē iekšlietu ministram Vlaho Orepičam (Vlaho Orepić) minēja, ka Liberlande ir "provokatīva ideja, kas sasniegusi nopietnus apmērus" un ka tā "rada risku Horvātijas Republikai". 2017. gada 17. janvārī Liberlandi Horvātijas parlamentā (Sabor) apsprieda un debatēja partijas Zivi Zid pārstāvis Ivan Pernar. ^{[pašpublicēts avots e]}
•  Serbija: Serbijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka Liberland neierobežo Serbijas robežu, bet projekts tiek uzskatīts par "nesvarīgu jautājumu".
•  Ēģipte: Ēģiptes Ārlietu ministrija ir brīdinājusi iedzīvotājus par iespējamiem krāpšanas gadījumiem saistībā ar Libertānu, kas vērsti uz cilvēkiem, kuri meklē darbu ārzemēs. "Ēģiptiešiem pirms došanās darba meklējumos būtu jāmeklē informācija Ārlietu ministrijā, nevis sociālajos plašsaziņas līdzekļos."
•  Čehija: Čehijas Ārlietu ministrija norobežojās no Jedličkas darbībām, paziņojot, ka tai ar tām nav nekāda sakara. Ministrija piebilda, ka "Jedlička kungam, tāpat kā citiem Čehijas pilsoņiem, kas uzturas Horvātijas vai Serbijas teritorijā, ir pienākums ievērot vietējo tiesību kodeksu. Čehijas Republika uzskata Jedlička kunga darbības par nepiemērotām un potenciāli kaitīgām." Ar Čehijas Republikas vēstniecības Zagrebā starpniecību tā brīdināja, ka "centieniem izveidot kādu jaunu "valsti" nav starptautiskajās tiesībās paredzēta pamata" un ka "Horvātijas teritorijā Čehijas Republikas pilsoņiem, kā arī citiem ārvalstniekiem ir pienākums ievērot Horvātijas tiesību kodeksu, tostarp pašreizējo režīmu uz Horvātijas un Serbijas robežas. Horvātijas robežas (t. i., Eiropas Savienības ārējās robežas) šķērsošana ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, kā to dara ceļotāji uz tā saukto Liberlandi, ir nepārprotams kodeksa pārkāpums."
•  Polija: 2016. gada 24. jūlijā 7 Polijas parlamenta (Seima) deputāti no Kukiz'15 sadarbībā ar vietējiem Liberlandes aktīvistiem jautāja ārlietu ministram Witoldam Waszczykowski, kad Polija atzīs Liberlandes Brīvo Republiku par neatkarīgu valsti. ^{[pašpublicēts avots e]}, ar turpinājumu augustā. Atbilde bija, ka Liberlande neatbilst valstiskuma kritērijiem.

Politisko partiju atbalsts

Kopš 2015. gada vairākas nelielas brīvības partijas pauda atbalstu Liberlandes izveidei. Tās ir Kapitālistu partija Norvēģijā, Libertāriešu partija (Spānija), Šveices Neatkarības partija up! (Unabhängigkeitspartei), Liberāldemokrātiskā partija (Turcija) (LDP), Kanādas Libertāriešu partija, Libertāriešu partija (ASV) un Apvienotās Karalistes Libertāriešu partija.

Paziņojumi no citiem mikroliegumu projektiem

Dažas mikrovalstis ir paudušas atbalstu Liberlandes idejai.

• Ziemeļsudānas Karaliste, kas pretendē uz Bir Tawil apgabalu pie Ēģiptes un Sudānas robežas, ir atzinusi Liberlandi.
• Enklavas karaliste, kas pretendē uz daļu no strīdīgās teritorijas uz ziemeļiem no Liberlandes, ir atzinusi Liberlandi.
• Sealandes Firstiste ir paudusi atbalstu Liberlandei.

Organizāciju paziņojumi

• 2017. gada 16. aprīlī Bitnation paziņoja par sadarbību ar Liberland.
• 2017. gada 20. aprīlī Liberlande iesniedza pieteikumu uzņemšanai UNPO. Pieteikums tika oficiāli iesniegts un aizstāvēts mēnesi vēlāk Briselē, Beļģijā. 2017. gada jūnijā Liberlandes delegācija tika uzaicināta vērot 13. Ģenerālās asamblejas norisi, kuras laikā tika ievēlēts prezidents un prezidentūras locekļi. ^{[pašpublicēts avots e]}
• 2018. gada 25. aprīlī Liberlande parakstīja divpusēju atzīšanas nolīgumu ar starpvaldību novērotāju ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē IIMSAM.

Saistītās lapas

• Liberālisms
• Libertārisms
• Anarkokapitālisms