Libertāriešu partija Spānijā (Partido Libertario, P‑LIB) — vēsture un idejas
Libertāriešu partija Spānijā (Partido Libertario, P‑LIB) — vēsture, idejas un profils: no klasiskā liberālisma līdz anarkokapitālismam, līderis Huans Pina.
Libertāriešu partija (spāņu: Partido Libertario vai P-LIB) ir Spānijas politiskā partija. Tā tika izveidota 2009. gadā. Pašlaik to vada Huans Pina.
Partija tic klasiskajam liberālismam un uzskata, ka valdībai nevajadzētu iejaukties ekonomikā. Viņi tic arī objektīvismam. Viņi uzskata, ka valdībai vajadzētu tikai aizsargāt cilvēkus no vardarbības, zādzībām, krāpšanas un citām darbībām, kas ir pretrunā cilvēku tiesībām. Partija ir atvērta arī liberālisma un anarkokapitālisma idejām. Partijā ir divas grupas: objektīvisti un radikāļi. Lielākā daļa partijas biedru nav saistīti ar šīm grupām.
Partija piedalījās 2011. gada Spānijas parlamenta vēlēšanās Madridē un Saragosā. Viņi saņēma aptuveni 7000 balsu Senātā un vairāk nekā 2000 balsu (0,01 %) Kongresā.
Vēsture
Partido Libertario dibināšanas kontekstā bija globārs interešu pieaugums par liberālo un libertāro ideoloģiju pēc 2008. gada finanšu krīzes, kas Spānijā radīja diskusijas par valsts iejaukšanos ekonomikā un publisko izdevumu apjomu. P-LIB oficiāli reģistrējās 2009. gadā, sadarbojoties dažādiem liberāliem un objektīvisma domāšanas piekritējiem. Partijas darbība saglabājusies salīdzinoši maza, taču tā aktīvi piedalās diskusijās par brīvā tirgus principiem, privātīpašuma tiesībām un valsts lomas samazināšanu.
Ideoloģija un pamatnostādnes
- Maza valsts loma: P-LIB aizstāv minimālu valsti, kuras galvenās funkcijas ir drošība, tiesu sistēma un līgumu izpilde.
- Ekonomiskā brīvība: partija atbalsta nodokļu samazināšanu vai to atcelšanu, svobodu tirdzniecībā, deregulāciju un privatizāciju kā līdzekli ekonomikas stimulēšanai.
- Cilvēktiesības un personiskā brīvība: uzsvars uz vārda brīvību, ķermeņa autonomiju un tiesībām uz privāto īpašumu; daļa biedru atbalsta arī brīvāku narkotiku politiku un liberālāku imigrācijas režīmu.
- Objektīvisms: ideoloģiska ietekme no objektīvisma filozofijas, kas uzsver racionālu pašinteresi, individuālismu un tirgus ētiku.
- Variācijas starp biedriem: partijā pastāv gan mērenāki klasiskā liberalisma piekritēji, gan radikālāki anarkokapitalisma atbalstītāji; šīs sadaļas dažkārt atšķiras uz pieejas valsts jautājumiem.
Politika un konkrētas pozīcijas
Partijas programmā parasti iekļauti priekšlikumi par:
- publisko uzņēmumu privatizāciju un valsts intervences mazināšanu ekonomikā;
- nodokļu likmju ievērojamu samazināšanu vai vienkāršošanu;
- izglītības un veselības sistēmu virzīšanu uz konkurences pamatotu modeli, kurā valsts loma ir finansēt pamatpakalpojumus vai nodrošināt pabalstus, bet pakalpojumu sniedzēji ir galvenokārt privāti;
- iespējamām reformām krimināltiesību jomā, uzsverot īpašuma tiesību aizsardzību un individuālo drošību;
- brīvāku tirdzniecību, atklātiem robežšķērsošanas noteikumiem un mazākām muitas barjerām.
Organizācija, biedri un iekšējās grupas
P-LIB ir salīdzinoši maza organizācija ar ierobežotu klātbūtni reģionālajā politikā. Kā minēts, partijā pastāv divas skaidrāk iezīmētas grupas — objektīvisti un radikāļi — taču lielākā daļa biedru nav formāli piesaistīti šīm frakcijām. Partijas vadība un aktivisti regulāri rīko publiskas diskusijas, lekcijas un interneta kampaņas, lai popularizētu libertārisma idejas Spānijā.
Vēlēšanu rezultāti un ietekme
Kaut arī P-LIB nav guvusi ievērojamu parlamentāru pārstāvniecību, tā piedalījusies gan nacionālajās, gan vietējās vēlēšanās, mērojot savu atbalstu un popularitāti. Kā norādīts, 2011. gada parlamenta vēlēšanās partija startēja Madridē un Saragosā, saņemot aptuveni 7000 balsu Senātā un vairāk nekā 2000 balsu Kongresā (ap 0,01 %). Šie rezultāti atspoguļo partijas ierobežoto masu atbalstu, taču tai ir ietekme uz publiskajām diskusijām par regulējumu un privātīpašuma tiesībām.
Kritika un izaicinājumi
- kritiķi norāda, ka P-LIB programmas ir pārāk ekstensīvas un praktiski neīstenojamas pašreizējā Spānijas politiskajā vidē;
- daži pievērš uzmanību ideoloģiskajām plaisām starp partijas frakcijām, kas var sarežģīt vienotu politisko kursu;
- citi uzsver, ka radikālākas libertāras reformas varētu palielināt sociālo nevienlīdzību, samazinot valsts sociālās aizsardzības mehānismus;
- partijas nelielais resursu apjoms un ierobežotā mediju klātbūtne arī ierobežo tās izaugsmi.
Nākotnes perspektīvas
P-LIB turpina mēģināt paplašināt savu bāzi, izmantojot sociālos tīklus, diskusijas un sadarbību ar citiem brīvdomātājiem un libertārajām organizācijām. Lai palielinātu ietekmi, partijas izaicinājums ir atrast balanss starp principialitāti un praktisku politisku pieeju, kas piesaistītu plašāku vēlētāju loku. Ja Spānijā pieaugs pieprasījums pēc mazāk regulētas ekonomikas un lielākas individuālās brīvības, P-LIB varēs izmantot šo impulsu, tomēr tās reālistiskā ietekme uz politiku joprojām ir ierobežota.
Meklēt