Izraēla olimpiskajās spēlēs — vēsture, dalība un Minhenes 1972. gada traģēdija

Izraēlas olimpiskā vēsture: dalība kopš 1952., panākumi un sāpīgā Minhenes 1972. gada traģēdija — dziļs pārskats par sportu, politiku un atmiņām.

Autors: Leandro Alegsa

Izraēla kā valsts piedalās olimpiskajās spēlēs kopš 1952. gada. Izraēlas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1933. gadā, kad Lielbritānijai bija piešķirts Palestīnas mandāts. Tā kā komanda pārstāvēja ebreju kopienu, tā boikotēja 1936. gada spēles Vācijā, protestējot pret nacistu partijas antisemītisko politiku. Kopš 1952. gada Izraēla ir sūtījusi komandu uz visām vasaras olimpiskajām spēlēm (izņemot 1980. gada vasaras olimpiskās spēles) un uz visām ziemas olimpiskajām spēlēm kopš 1994. gada. Melnā septembra teroristi 1972. gadā nogalināja 11 Izraēlas delegācijas locekļus.

Vēsture un dalība

Izraēlas dalība olimpiskajās spēlēs sākās 1952. gada Helsinku spēlēs ar nelielu delegāciju. Līdz ar valsts sporta sistēmas attīstību un pieaugošu finansējumu, Izraēlas pārstāvju skaits un konkurētspēja pakāpeniski pieauga, īpaši sporta veidos, kuriem valstī ir stabila tradīcija — piemēram, džudo, eņģeļu un burāšanas disciplīnās. 1980. gada boikots attiecībā uz Maskavas spēlēm bija daļa no plašāka starptautiska protesta pret Padomju Savienības iebrukumu Afganistānā; Izraēla pievienojās ASV vadītajam boikotam un neieradās.

Minhenes 1972. gada traģēdija

1972. gada Minhenes olimpiskajās spēlēs notika viens no traģiskākajiem notikumiem spēļu vēsturē — teroraktu izpildīja palestīniešu grupējums Melnais septembris. Uzbrukums sākās Olimpiskajā ciematā, kad teroristi iebruka Izraēlas sportistu dzīvesvietā un sagrāba vairākus ķīlniekus. Rezultātā 11 Izraēlas delegācijas locekļi tika nogalināti. Notikums izraisīja starptautisku šoku, kritiku par drošības pasākumu trūkumu un ilgstošas sekas starptautiskajai sporta drošībai. Pēc neveiksmīgā glābšanas mēģinājuma Minhenē gāja bojā arī Vācijas policijas pārstāvis, un daļa uzbrucēju tika nogalināta glābšanas operācijas laikā.

Minhenes traģēdija radīja plašu pārdomu vilni par sporta pasākumu drošību: turpmākajās olimpiskajās spēlēs ieviesa stingrākus drošības protokolus, un valstu sporta pārvaldes pievērsās aizsardzībai pret terorisma draudiem. Izraēla turpina pieminēt upurus gan valsts, gan sporta līmenī, un Minhenes notikums paliek nozīmīgs atgādinājums par sporta politikā iesaistītajām drošības prioritātēm.

Medaļas un nozīmīgākie sasniegumi

Izraēlas olimpiskās sekmes sāka būt īpaši pamanāmas 1990. gadu sākumā. Pirmā olimpiskā medaļa tika izcīnīta 1992. gada spēlēs — judoka Jael Arad ieguva sudrabu, kas bija nozīmīgs pavērsiens Izraēlas sporta vēsturē. Kopš tā laika Izraēlas sportisti guvuši panākumus dažādos sporta veidos; būtiski vārdi un panākumi, kurus bieži piemin, ir:

  • Jael Arad — sudrabs džudo (1992)
  • Oren Smadja — bronza džudo (1992)
  • Gal Fridman — medaļas burāšanā/veslā (bronza 1996; zelts 2004, pirmais zelta gods Izraēlai)
  • Arik Ze'evi — bronza džudo (2004)
  • Shahar Tzuberi — bronza vējdēļu sportā (2008)
  • Or Sasson — bronza džudo (2016)
  • Linoy Ashram — zelta medaļa ritmiskajā vingrošanā (Tokija 2020)
  • Artem Dolgopyat — zelta medaļa sporta vingrošanā (Tokija 2020)

Šie rezultāti atspoguļo mērķtiecīgas investīcijas sporta izcilības programmu attīstībā, treneru darbā un atlētu sagatavošanā. Tradicionāli stiprie sporta veidi Izraēlai ir džudo, burāšana (windsurfing), vingrošana un citi individuālie sporta veidi, kuros mazāka valsts var sasniegt augstu līmeni ar koncentrētu atbalstu.

Ziema, paralimpiskās spēles un nākotne

Izraēla regulāri piedalās ziemas olimpiskajās spēlēs kopš 1994. gada, lai gan ziemas disciplīnās valsts pārstāvniecība parasti ir neliela. Paralimpiskajās spēlēs Izraēlas sportisti arī guvuši ievērojamus panākumus, un valsts cieši strādā pie integrētas sporta attīstības politikas, kas ietver atbalstu gan lielajām, gan mazāk izplatītajām sporta disciplīnām.

Secinājums

Izraēlas ceļš olimpiskajās spēlēs ir raksturots gan ar lepniem sportiskiem sasniegumiem, gan skarbām vēsturiskām atmiņām. Kopš pirmās dalības 1952. gadā valsts ir attīstījusi spēcīgas sporta programmas, sasniegusi medaļas nozīmīgos sporta veidos un kļuvusi par pastāvīgu dalībnieci gan vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs. Minhenes traģēdija paliek nozīmīgs šķērslis un mācība, kas ietekmēja gan Izraēlas, gan pasaules sporta drošības pieeju un piemiņas kultūru.

Medaļnieku saraksts

Medaļa

Nosaukums

Spēles

Sports

Pasākums

22 Sudrabs

Yael Arad

1992 Barselona

Džudo

Sieviešu pusvidējā vidējā svara kategorija

33 Bronza

Oren Smadja

1992 Barselona

Džudo

Viegls vīriešu apģērbs

33 Bronza

Gal Fridmans

1996 Atlanta

Burāšana

Vīriešu buru dēlis

33 Bronza

Mihails Kolganovs

2000 Sidneja

Kanoe

K-1 500 metru skrējiens vīriešiem

33 Bronza

Ariel Zeevi

2004 Atēnas

Džudo

Vīriešu pusvieglsvars

11 Zelts

Gal Fridmans

2004 Atēnas

Burāšana

Vīriešu buru dēlis

33 Bronza

Šahars Zubari

2008 Pekina

Burāšana

Vīriešu buru dēlis

33 Bronza

Yarden Gerbi

2016 Riodežaneiro

Džudo

Sieviešu pusvidējā vidējā svara kategorija

33 Bronza

Vai Sasson

2016 Riodežaneiro

Džudo

Vīriešu smagsvars

Medaļu tabulas

Medaļas pēc spēlēm

Spēles

Zelts

Sudraba

Bronzas

Kopā

1992 Barselona

0

1

1

2

1996 Atlanta

0

0

1

1

2000 Sidneja

0

0

1

1

2004 Atēnas

1

0

1

2

2008 Pekina

0

0

1

1

2012 Londona

Nav izcīnīto medaļu

2016 Riodežaneiro

0

0

2

2

Kopā

1

1

7

9

Medaļas pēc sporta veida

Sports

Zelts

Sudraba

Bronzas

Kopā

Burāšana

1

0

2

3

Džudo

0

1

4

5

Kanoe

0

0

1

1

Kopā

1

1

7

9

1972. gada olimpiskajās spēlēs bojā gājušie sportisti

Minhenes slaktiņā nogalinātie vienpadsmit 1972. gada Izraēlas olimpiskās komandas locekļi:

  • David Berger, 28 gadi, svarcēlājs
  • Ze'ev Friedman, 28 gadi, svarcēlājs
  • Jossefs Gutfreunds, 40 gadi, cīņas tiesnesis
  • Eliezer Halfin, 24 gadi, cīkstonis
  • Jossefs Romano, 31 gads, svarcēlājs
  • Amitzurs Šapira, 40 gadi, vieglatlētikas treneris
  • Kehats Šorrs, 53 gadi, šaušanas treneris
  • Marks Slavins, 18 gadi, cīkstonis
  • Andre Spitzers, 27 gadi, fehtošanas treneris
  • Jakovs Springers, 51 gads, svarcelšanas tiesnesis
  • Moše Veinbergs, 33 gadi, cīņas sporta treneris

Saistītās lapas

  • IOC valstu kodu saraksts


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3