Bonsai
Bonsai (盆栽, burtiski stādījumi podiņā, no bon, podiņš vai zems podiņš, un sai, stādījums vai stādījumi) ir japāņu māksla audzēt mazus kokus podiņos. To dara, audzējot koku mazā podiņā vai kastītē un apgriežot (apgriežot) zarus un saknes, lai laika gaitā koks paliktu neliels. Bonsai koki tiek apmācīti augt tādā formā, kas ir patīkama izskatam. Labākie bonsai koki izskatās veci, un to forma atgādina īstu koku, tikai ir daudz mazāka.
Vārds bonsai japāņu valodā nozīmē "koks paplātē". Bonsai Japānā ir ļoti sena mākslas forma. Tā ir senākas ķīniešu mākslas, ko dēvē par penjing, japāņu forma. Penjing ir ķīniešu mākslas veids, kurā arī izmanto podos augošus kokus. Arī citās valstīs ir tādas mākslas kā bonsai un penjing.
Cilvēkiem patīk bonsai, jo uz tiem ir patīkami skatīties un ir jautri audzēt bonsai koku. Bonsai koks var dzīvot ļoti ilgi, ilgāk nekā cilvēks. Ģimenē bonsai var sākt audzēt vecvecāki, pēc tam to var uzdāvināt vecākiem, tad daudzu gadu garumā - bērnam.
Bonsai sākas ar mazu koku. Šo koku var izaudzēt no sēklām vai atrast jau augošu pagalmā, parkā vai mežā. To var arī iegādāties augu veikalā.
Lai izgatavotu bonsai, mazo kociņu izņem no zemes. Tā saknes rūpīgi attīra no netīrumiem. Saknes var nedaudz apgriezt (nogriezt), lai tās varētu ievietot mazā podiņā. Var apgriezt arī zarus, lai padarītu koku mazāku. Pēc tam to ievieto bonsai podiņā, kam ir zemas malas. Podā ieber svaigu augsni (netīrumus), lai pārklātu bonsai koka saknes. Pēc tam to aplaista un novieto ārā, lai tas dzīvotu.
Labiem bonsai kokiem ir mazas lapas (arī priežu skujas ir lapas). Ja lapas ir pārāk lielas, bonsai neizskatīsies pēc maza koka. Labam bonsai kokam būs arī veca miza un vecas saknes.
Ķīniešu zīmējums ar kaut ko līdzīgu bonsai, 8. gadsimta sākums
Vēsture
Bonsai māksla aizsākās Japānā pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Sākotnēji bonsai tika stādīti lielos podos, kādus izmantoja ķīnieši. Taču vēlāk japāņi tos stādīja ļoti zemos, gandrīz plakanos podos. Šī pārmaiņa padarīja pašu koku par svarīgāko šajā mākslas veidā, nevis greznu podiņu vai mazas mājiņas vai cilvēku statujas, ko citas tautas izmantoja pie saviem mazajiem kokiem podiņos.Sākotnēji bonsai bija tikai bagātajiem un dižciltīgajiem Japānas iedzīvotājiem. Vienai ģimenei varēja būt daudz bonsai, kas auga podos dārzā pie mājas. Par visiem bonsai varēja rūpēties kalps, kurš daudz mācījās par to, kā audzēt bonsai. Noteikumi par to, kā pareizi audzēt bonsai, nebija labi zināmi, un ar tiem netika iepazīstināti citi cilvēki. Vēlāk bonsai sāka audzēt arvien vairāk cilvēku. Daži bija svēti cilvēki, piemēram, mūki. Daži bija japāņu ģimenes, kas nebija dižciltīgas vai patiešām bagātas, bet kurām bija pietiekami daudz naudas un laika, lai audzētu vienu vai divus bonsai savos dārzos vai mājas pagalmos. Šī lielākā cilvēku grupa sāka dalīties ar to, ko viņi uzzināja par bonsai noteikumiem, un tādējādi bonsai audzēšanā varēja iesaistīties vairāk cilvēku. Divdesmitajā (20.) gadsimtā bonsai noteikumi Japānā bija ļoti labi zināmi, un daudzi cilvēki varēja atļauties audzēt savus bonsai.
Audzēšana
Koks, ko varētu izmantot bonsai, dabā nav mazs. Ja bonsai koku atstātu augt brīvā dabā, tas izaugtu tikpat liels kā jebkurš cits koks. Bet podiņā koks neizaug pārāk liels. Lai palīdzētu to saglabāt mazu, bonsai īpašnieks katru gadu apgriež (nogriež) tā lapas un zarus. Ik pēc diviem vai trim gadiem bonsai īpašnieks izceļ bonsai no podiņa un apgriež saknes. Pēc tam īpašnieks bonsaju ievieto atpakaļ podā ar jaunu augsni.Bonsai audzētājs reizi dienā pārbauda augsni katrā bonsai podā. Ja augsne ir gandrīz sausa, audzētājs to laista, līdz tā ir mitra no augsnes augšas līdz podiņa apakšai. Ik pēc dažām nedēļām audzētājs katra bonsai koka augsnei pievieno nedaudz mēslojuma. Ziemā tas notiek retāk.
Bonsai var nodzīvot ilgāk nekā tās pašas sugas liels koks, ja to audzē rūpīgi. Bonsai ir nepieciešama laba kopšana, un bonsai, kas ir slikti kopts, nebūs vesels un var iet bojā. Lai bonsai saglabātos spēcīgs, tam jāaug ārā kā īstam kokam. Tas nekad nedrīkst būt pārāk sauss vai pārāk mitrs. Tam nekad nedrīkst būt ne pārāk karsti, ne pārāk auksti. Ja tas saslimst ar kādu augu slimību, piemēram, sēnīti, tā ātri jāārstē. Ja tas saslimst ar kaitēkļiem, piemēram, laputīm, tās ir ātri jānotīra vai jāiznīcina.
Formas
Bonsai mākslā ir nepieciešama skaistuma izjūta, pacietība un laba kopšana. Svarīgs ir augs, auga forma, kā arī augsnes un izmantotā podiņa izvietojums.
Katram bonsai ir forma, daļēji stumbra forma un virziens, daļēji visa koka forma ar zariem un lapām. Visbiežāk sastopamās formas ir pazīstamas kā "stili".
Statīva tipa
Augstā stila kokiem ir taisns stumbrs, kas vērsts uz augšu. Tā zari apakšdaļā ir lieli, bet augšā - mazi.
· 
Statīva tipa
· 
Augstāka tipa ciprese
Neformālā stila
Neformālajam stilam ir izliekta stumbra daļa. Arī tā zari apakšdaļā ir lielāki, bet augšā mazāki.
· 
Neformālā stila
· 
Neformālā stila kadiķis
Slīpā stila
Slīpi veidota bonsai stumbra stumbrs nav vērsts taisni uz augšu, kā tas ir vertikālā stilā. Stumbrs izaug no augsnes leņķī un ir vērsts pa labi vai pa kreisi.
· 
Slīpā stila
· 
Slīpi veidots kadiķis
Kaskādes stila
Kaskādes stila bonsai izskatās kā koki, kas aug virs ūdens vai kalnu malās. Koka galotne ir zema un var pat krist zem podiņa pamatnes.
· 
Kaskādes stila
· 
Kaskādes stila priedes
Slotas tipa
Slotas veida stumbram ir taisns un vertikāls stumbrs. Zari stiepjas visos virzienos no aptuveni 1/3 stumbra augšas.
· 
Slotas tipa
· 
Metlas stila zelkova
Meža stila
Meža stilā (寄せ植え, Yose-ue) jeb "grupu stādījumā" vairāki koki ir vienā podā vai uz līdzenas klints plāksnes.
· 
Meža stila
· 
Meža stila egle
Citi stili
Ir daudzi citi pazīstami japāņu bonsai stili. Kad bonsai tiek rādīti publikai vai kad tie parādās katalogā, lai tos pārdotu cilvēkiem, koka aprakstā bieži vien tiek norādīts stils, kas vislabāk atbilst bonsai. Tas ļauj cilvēkam, kas aplūko bonsai, saprast, kāds ir bonsai darinātāja plāns vai mērķis.
Saistītās lapas
- Penjing
- Ķīniešu zinātnieka akmeņi
- Suiseki
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bonsai?
A: Bonsai ir japāņu māksla audzēt mazus kokus podiņos. Tā ietver zaru un sakņu apgriešanu, lai koks laika gaitā paliktu neliels, un tā audzēšanu, lai veidotu formu, kas ir patīkama skatam. Vārds bonsai japāņu valodā nozīmē "koks podiņā".
J: No kurienes radās bonsai?
A: Bonsai Japānā ir ļoti sena mākslas forma, kas radusies no senākas ķīniešu mākslas, ko sauc par penjing. Arī citās valstīs ir tādas mākslas kā bonsai un penjing.
J: Kāpēc cilvēkiem patīk bonsai?
A: Cilvēkiem patīk bonsai, jo uz tiem ir patīkami skatīties un ir jautri audzēt bonsai koku. Bonsai koks var dzīvot ļoti ilgi, ilgāk nekā cilvēks, tāpēc to var nodot no paaudzes paaudzē arī ģimenes locekļiem.
J: Kā sākt veidot bonsai?
A: Lai izgatavotu bonsai, jāsāk ar nelielu koku, ko var izaudzēt no sēklām vai atrast jau augošu dabā, vai iegādāties augu veikalā. Tad tā saknes rūpīgi attīra no netīrumiem un, ja nepieciešams, apgriež, pirms tās ievieto zemā podiņā, kas piepildīts ar svaigu augsni (netīrumiem). Pēc tam tas jālaista un jānovieto ārā, kur tas dzīvos daudzus gadus.
J: No kādiem kokiem var veidot bonzas?
A: Vislabāk par Bonsais var izgatavot kokus ar mazām lapām, piemēram, priedes, jo lielākas lapas neizskatās daudz mazākas nekā parastiem kokiem, ja no tām izgatavo Bonsais. Turklāt labiem Bonsais jābūt arī ar vecu mizu un saknēm, kas piešķir tiem lielāku reālismu, tos aplūkojot.
J: Vai bez Japānas ir vēl kāda cita valsts, kas nodarbojas ar šo mākslas veidu?
A: Jā, arī citas valstis praktizē līdzīgu mākslu, piemēram, penjing, kas radies Ķīnā, bet ir pielāgots citās pasaules valstīs, tostarp Japānas versijā, kas pazīstama kā Bonsais.
