Bonsai — japāņu podu koki: definīcija, vēsture un audzēšanas pamati
Uzzini visu par Bonsai — japāņu podu kokiem: definīciju, vēsturi un praktiskus audzēšanas pamatus. Padomi kopšanai, formēšanai un podu izvēlei.
Bonsai (盆栽, burtiski stādījumi podiņā, no bon, podiņš vai zems podiņš, un sai, stādījums vai stādījumi) ir japāņu māksla audzēt mazus kokus podiņos. To praktizē, kontrolējot koka augšanu mazā traukā — apgriežot zarus un saknes, formējot stumbru ar vadiem un regulējot augsnes daudzumu, lai koks saglabātu samazinātu izmēru, bet saglabātu dabisku proporciju. Bonsai nav tikai mazu koku kopums: tas ir dzīvs mākslas darbs, kurā cenšas panākt skaistu, līdzsvarotu formu, bieži ar vecuma iespaidu — raupju mizas tekstūru, redzamu sakņu plaukumu (nebari) un saliektiem stumbriem.
Definīcija un nosaukums
Vārds bonsai japāņu valodā nozīmē "koks paplātē" un attiecas gan uz tehniku, gan galarezultātu. Bonsai parasti audzē no dažādām koku sugām — lapu kokiem, skujkokiem un pat krūmiem. Ne visas sugas ir vienādi piemērotas; izvēle atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un vēlamā stila. Bonsai mērķis nav tikai koka samazināšana, bet arī proporcijas, ritms un dabas iespaida radīšana samazinātā mērogā.
Īsa vēsture
Bonsai saknes meklējamas Ķīnā — senākā podos audzējamo koku tradīcija tiek dēvēta par penjing. No turienes šī prakse nonāca Japānā, kur tā attīstījās savā veidā. Japānas tradīcijai bija ietekme no reliģiskajām un estētiskajām skatuplaukām, īpaši zen budisma idejām par vienkāršību un dabiskumu. Laika gaitā bonsai kļuva par patstāvīgu mākslas formu ar noteiktiem stiliem un tehnikām. Mūsdienās bonsai ir pazīstams visā pasaulē, un to praktizē gan privāti hobiji, gan profesionāli mākslinieki.
Penjing un citu valstu līdzīgas tradīcijas apliecina, ka ideja par dabas miniatūru attēlojumu podā radusies un attīstījusies vairākos reģionos. ķīniešu un japāņu tradīcijas ir savstarpēji saistītas, taču katrai ir arī savs vizuālais un filosofiskais kods.
Pamata audzēšanas soļi
- Sākšana: bonsai var izveidot no sēklas, spraudeņa, stādu (nursery stock) vai no laukā atrastā "kōbu" (izcirsta vai atrasta jauna dzīvība). Katram variantam ir savi plusi — sēklas dod pilnīgu formēšanas kontroli, bet iegūtais stāds nodrošina ātrāku rezultātu.
- Trauks un augsne: izvēlies seklu podu ar labu drenāžu. Bonsai augsnei jābūt labi drenējošai, gaisa pieejamībai saknēm — komerciālas bonsai maisījumi vai kombinācija no akadamas, pörpera (pumice) un organiskā komponenta.
- Apūdeņošana: laistīšana ir regulāra un atkarīga no sugas, potes izmēra un laika apstākļiem. Pot selle jālaista, kad virskārta sāk izžūt; nepieļaut ilgstošu applūšanu vai izžūšanu.
- Mēslošana: regulāra barošana veicina veselīgu augšanu. Lieto līdzsvarotus mēslojumus pavasarī un vasarā; ziemā citas sugas prasa mazāku barošanu vai pauzi.
- Apgriešana un formēšana: strukturālā apgriešana nosaka koka pamatformu; uzturēšanas apgriešana saglabā vēlamo izskatu. Lai mainītu koka līniju, izmanto apvīšanas ar speciālu vadu — to pārbauda un noņem, lai neradītu iegriezumus mizā.
- Repotēšana un sakņu apstrāde: sakņu apcirpšana un augsnes maiņa nepieciešama ik pēc dažiem gadiem (atkarīgs no sugas un potes izmēra), lai nodrošinātu veselīgas saknes un ierobežotu augšanu.
- Rīki: nepieciešami speciāli instrumenti — bonsai šķēres, koncavas knaibles (concave cutter), sakņu āķis, vads u. c. Drošība un pareiza tehnika ir svarīga, lai netraumētu augu.
- Slimības un kaitēkļi: regulāra pārbaude palīdz laikus pamanīt kaitēkļus (blaktis, tīmekļērces u. c.) un sēņu slimības; nepieciešamības gadījumā lieto ķīmiskos vai bioloģiskos aizsardzības līdzekļus.
- Sezona un klimata pielāgošana: daudzi bonsai ir klimatam piemēroti un ziemā prasa ārējo atpūtu (aukstumizturīgas sugas), tropiskie augi ziemā jāaizsargā vai jāievieto telpās ar pietiekamu gaismu un mitrumu.
Stili un estētika
Bonsai estētika balstās uz proporciju samazināšanu, skaņu līniju radīšanu un dabas iespaidu. Pastāv daudzi klasiskie stili, piemēram:
- formāls taisnais stumbrs (chokkan),
- neformāls taisnais stumbrs (moyogi),
- slīpais stils (shakan),
- kaskādes stils (kengai) — stumbrs nokarājas zem poda malas,
- literāti (bunjin) — elegants, gausā līnija ar minimālu zariem,
- mežs vai stādījums (yose-ue) — vairāku koku grupas kompozīcija.
Pat ja lieto dažādas tehniskas metodes, galvenais mērķis ir radīt emocionālu saikni ar skatītāju un attēlot dabas skaistumu samazinātā mērogā.
Praktiski padomi iesācējiem
- Sāc ar izturīgākām sugām — piemēram, kļavu, mežāža, priedi vai fikusu (atkarībā no klimata) — tās ļauj ātrāk apgūt pamatus.
- Mācies no vietējiem klubiem, kursiem vai grāmatām; pieskatiet vecāku, pieredzējušu audzētāju darbu klātienē.
- Neatsakies no pacietības — bonsai veidošana prasa laiku; daudzas tehnikas prasa mēnešus vai gadus, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- Pirms vāc koku laukā, pārliecinies par likumdošanu un vides aizsardzību — daudzas vietas aizsargā dabiskos kokus.
Cilvēkiem patīk bonsai, jo tie sniedz gandarījumu — gan estētisku, gan rūpju veidā. Bonsai var kļūt par ģimenes mantojumu: to var sākt audzēt vienā paaudzē un nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Daži bonsai patiešām dzīvo ārkārtīgi ilgi, jo tajos tiek ieguldīta regulāra aprūpe un zināšanas.
Bonsai audzēšana ir gan tehnisks darbs, gan estētiska prakse. Sākot no izvēles līdz regulārai kopšanai, tas piedāvā iespēju tuvoties dabai un attīstīt pacietību, precizitāti un radošumu.
Ķīniešu zīmējums ar kaut ko līdzīgu bonsai, 8. gadsimta sākums
Vēsture
Bonsai māksla aizsākās Japānā pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem. Sākotnēji bonsai tika stādīti lielos podos, kādus izmantoja ķīnieši. Taču vēlāk japāņi tos stādīja ļoti zemos, gandrīz plakanos podos. Šī pārmaiņa padarīja pašu koku par svarīgāko šajā mākslas veidā, nevis greznu podiņu vai mazas mājiņas vai cilvēku statujas, ko citas tautas izmantoja pie saviem mazajiem kokiem podiņos.Sākotnēji bonsai bija tikai bagātajiem un dižciltīgajiem Japānas iedzīvotājiem. Vienai ģimenei varēja būt daudz bonsai, kas auga podos dārzā pie mājas. Par visiem bonsai varēja rūpēties kalps, kurš daudz mācījās par to, kā audzēt bonsai. Noteikumi par to, kā pareizi audzēt bonsai, nebija labi zināmi, un ar tiem netika iepazīstināti citi cilvēki. Vēlāk bonsai sāka audzēt arvien vairāk cilvēku. Daži bija svēti cilvēki, piemēram, mūki. Daži bija japāņu ģimenes, kas nebija dižciltīgas vai patiešām bagātas, bet kurām bija pietiekami daudz naudas un laika, lai audzētu vienu vai divus bonsai savos dārzos vai mājas pagalmos. Šī lielākā cilvēku grupa sāka dalīties ar to, ko viņi uzzināja par bonsai noteikumiem, un tādējādi bonsai audzēšanā varēja iesaistīties vairāk cilvēku. Divdesmitajā (20.) gadsimtā bonsai noteikumi Japānā bija ļoti labi zināmi, un daudzi cilvēki varēja atļauties audzēt savus bonsai.
Audzēšana
Koks, ko varētu izmantot bonsai, dabā nav mazs. Ja bonsai koku atstātu augt brīvā dabā, tas izaugtu tikpat liels kā jebkurš cits koks. Bet podiņā koks neizaug pārāk liels. Lai palīdzētu to saglabāt mazu, bonsai īpašnieks katru gadu apgriež (nogriež) tā lapas un zarus. Ik pēc diviem vai trim gadiem bonsai īpašnieks izceļ bonsai no podiņa un apgriež saknes. Pēc tam īpašnieks bonsaju ievieto atpakaļ podā ar jaunu augsni.Bonsai audzētājs reizi dienā pārbauda augsni katrā bonsai podā. Ja augsne ir gandrīz sausa, audzētājs to laista, līdz tā ir mitra no augsnes augšas līdz podiņa apakšai. Ik pēc dažām nedēļām audzētājs katra bonsai koka augsnei pievieno nedaudz mēslojuma. Ziemā tas notiek retāk.
Bonsai var nodzīvot ilgāk nekā tās pašas sugas liels koks, ja to audzē rūpīgi. Bonsai ir nepieciešama laba kopšana, un bonsai, kas ir slikti kopts, nebūs vesels un var iet bojā. Lai bonsai saglabātos spēcīgs, tam jāaug ārā kā īstam kokam. Tas nekad nedrīkst būt pārāk sauss vai pārāk mitrs. Tam nekad nedrīkst būt ne pārāk karsti, ne pārāk auksti. Ja tas saslimst ar kādu augu slimību, piemēram, sēnīti, tā ātri jāārstē. Ja tas saslimst ar kaitēkļiem, piemēram, laputīm, tās ir ātri jānotīra vai jāiznīcina.
Formas
Bonsai mākslā ir nepieciešama skaistuma izjūta, pacietība un laba kopšana. Svarīgs ir augs, auga forma, kā arī augsnes un izmantotā podiņa izvietojums.
Katram bonsai ir forma, daļēji stumbra forma un virziens, daļēji visa koka forma ar zariem un lapām. Visbiežāk sastopamās formas ir pazīstamas kā "stili".
Statīva tipa
Augstā stila kokiem ir taisns stumbrs, kas vērsts uz augšu. Tā zari apakšdaļā ir lieli, bet augšā - mazi.
· 
Statīva tipa
· 
Augstāka tipa ciprese
Neformālā stila
Neformālajam stilam ir izliekta stumbra daļa. Arī tā zari apakšdaļā ir lielāki, bet augšā mazāki.
· 
Neformālā stila
· 
Neformālā stila kadiķis
Slīpā stila
Slīpi veidota bonsai stumbra stumbrs nav vērsts taisni uz augšu, kā tas ir vertikālā stilā. Stumbrs izaug no augsnes leņķī un ir vērsts pa labi vai pa kreisi.
· 
Slīpā stila
· 
Slīpi veidots kadiķis
Kaskādes stila
Kaskādes stila bonsai izskatās kā koki, kas aug virs ūdens vai kalnu malās. Koka galotne ir zema un var pat krist zem podiņa pamatnes.
· 
Kaskādes stila
· 
Kaskādes stila priedes
Slotas tipa
Slotas veida stumbram ir taisns un vertikāls stumbrs. Zari stiepjas visos virzienos no aptuveni 1/3 stumbra augšas.
· 
Slotas tipa
· 
Metlas stila zelkova
Meža stila
Meža stilā (寄せ植え, Yose-ue) jeb "grupu stādījumā" vairāki koki ir vienā podā vai uz līdzenas klints plāksnes.
· 
Meža stila
· 
Meža stila egle
Citi stili
Ir daudzi citi pazīstami japāņu bonsai stili. Kad bonsai tiek rādīti publikai vai kad tie parādās katalogā, lai tos pārdotu cilvēkiem, koka aprakstā bieži vien tiek norādīts stils, kas vislabāk atbilst bonsai. Tas ļauj cilvēkam, kas aplūko bonsai, saprast, kāds ir bonsai darinātāja plāns vai mērķis.
Saistītās lapas
- Penjing
- Ķīniešu zinātnieka akmeņi
- Suiseki
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bonsai?
A: Bonsai ir japāņu māksla audzēt mazus kokus podiņos. Tā ietver zaru un sakņu apgriešanu, lai koks laika gaitā paliktu neliels, un tā audzēšanu, lai veidotu formu, kas ir patīkama skatam. Vārds bonsai japāņu valodā nozīmē "koks podiņā".
J: No kurienes radās bonsai?
A: Bonsai Japānā ir ļoti sena mākslas forma, kas radusies no senākas ķīniešu mākslas, ko sauc par penjing. Arī citās valstīs ir tādas mākslas kā bonsai un penjing.
J: Kāpēc cilvēkiem patīk bonsai?
A: Cilvēkiem patīk bonsai, jo uz tiem ir patīkami skatīties un ir jautri audzēt bonsai koku. Bonsai koks var dzīvot ļoti ilgi, ilgāk nekā cilvēks, tāpēc to var nodot no paaudzes paaudzē arī ģimenes locekļiem.
J: Kā sākt veidot bonsai?
A: Lai izgatavotu bonsai, jāsāk ar nelielu koku, ko var izaudzēt no sēklām vai atrast jau augošu dabā, vai iegādāties augu veikalā. Tad tā saknes rūpīgi attīra no netīrumiem un, ja nepieciešams, apgriež, pirms tās ievieto zemā podiņā, kas piepildīts ar svaigu augsni (netīrumiem). Pēc tam tas jālaista un jānovieto ārā, kur tas dzīvos daudzus gadus.
J: No kādiem kokiem var veidot bonzas?
A: Vislabāk par Bonsais var izgatavot kokus ar mazām lapām, piemēram, priedes, jo lielākas lapas neizskatās daudz mazākas nekā parastiem kokiem, ja no tām izgatavo Bonsais. Turklāt labiem Bonsais jābūt arī ar vecu mizu un saknēm, kas piešķir tiem lielāku reālismu, tos aplūkojot.
J: Vai bez Japānas ir vēl kāda cita valsts, kas nodarbojas ar šo mākslas veidu?
A: Jā, arī citas valstis praktizē līdzīgu mākslu, piemēram, penjing, kas radies Ķīnā, bet ir pielāgots citās pasaules valstīs, tostarp Japānas versijā, kas pazīstama kā Bonsais.
Meklēt