Itālijas Sociālā Republika (RSI) — Salò Republika, Musolīni 1943–45
Itālijas Sociālā Republika (Salò) 1943–45: Musolīni, nacistiskās Vācijas ietekme un fašisma krišana Itālijā — padziļināta vēstures analīze un dokumentēti fakti.
Itālijas Sociālā Republika (itāļu: Repubblica Sociale Italiana jeb RSI) bija pagaidu valdība, ko atbalstīja nacistiskā Vācija un kas bija tās sabiedrotā. To vadīja Benito Musolīni un viņa Republikāņu fašistu partija. Saskaņā ar nosaukumu tā kontrolēja Itālijas ziemeļus, bet faktiski šī zeme atradās Vācijas militārajā kontrolē. Valstij bija vēl viens neoficiāls nosaukums - Salò Republika (itāļu: Repubblica di Salò) - pēc vietas, kur atradās tās galvenā mītne. Līdz 1943. gada 25. novembrim valsts oficiālais nosaukums plaši tika dēvēts par Itālijas Republikānisko valsti un Republikānisko nacionālo valsti (itāļu: Stato Nazionale Repubblicano). Tā bija otrā un pēdējā fašistiskā Itālijas valsts.
Veidošanās un politiskais statuss
Itālijas Sociālā Republika izveidojās 1943. gada rudenī pēc tam, kad Benito Musolīni tika gāzts no varas 1943. gada 25. jūlijā un pēc tam atbrīvots vācu spēku operācijā 12. septembrī (Gran Sasso reids). Ar Vācijas atbalstu Musolīni tika izvietots kā vadītājs jaunai valdībai, kas faktiski darbojās kā Vācijas marionete. Republikas galvenā mītne atradās Salò pie Gardas ezera, no kuras radās neoficiālais nosaukums Salò Republika. Kaut arī RSI formāli deklarēja suverenitāti, reālo varu it bieži turēja Vācijas militārās un administratīvās struktūras.
Valdība, ideoloģija un armija
RSI centās atjaunot un pastiprināt fašistu ideoloģiju, reizēm vēl radikālākā formā nekā pirms tam Itālijas kara vadībā. Republikā izveidoja republikas iestādes, atdzīvināja fašistu simboliku un mēģināja mobilizēt sabiedrību vācu kara vajadzībām. Tika izveidotas arī jaunas bruņotās un paramilitāras vienības, kas cīnījās kopā ar vācu spēkiem pret itāļu partizāniem un sabiedroto armijām. Šo spēku sastāvā bija gan bijušie karavīri, gan jauni brīvprātīgie un obligāti mobilizētie.
Vardarbība, represijas un holokausts
RSI režīms kopā ar Vāciju īstenoja stingru represīvu politiku pret politiskajiem pretiniekiem un partizāniem. Notika plašas arestu, spīdzināšanas un izsūtīšanas operācijas. Režīms sadarbojās ar nacistiem ebreju vajāšanā un deportācijās uz koncentrācijas nometnēm, kā arī aktīvi atbalstīja pretpartizānu operācijas Ziemeļitālijā. Šī sadarbība atstāja nopietnas sekas civiliedzīvotājiem un ārkārtīgi pasliktināja sociālo situāciju reģionā.
Partizānu kustība un sabrukums
Itālijas Sociālās Republikas pastāvēšanas laikā pieauga partizānu kustība, kuras sastāvā bija plašs politiskais spektrs — no komunisti līdz liberāliem un monarhistiem — kas pretojās fašistu un vācu okupācijas varai. No 1944. gada sākuma līdz 1945. gada pavasarim notika intensīvas cīņas, un 1945. gada aprīlī sabiedroto spēku ofensīvu un iekšējo sacelšanos rezultātā RSI režīms sabruka. 25. aprīlī 1945. gada — Itālijā svinot Atbrīvošanas dienu — daudzi reģioni tika atbrīvoti; neilgi pēc tam, 28. aprīlī, Benito Musolīni tika notverts un nogalināts. Ar to RSI pastāvēšana faktiski beidzās.
Mantojums un vērtējums
Itālijas Sociālā Republika palika kā asi kritizēts fašisma posms — tā bija atmiņā saistīta ar represijām, sadarbošanos ar nacistisko Vāciju un civiliedzīvotāju ciešanām. Pēckara Itālijā RSI un tās darbība kļuva par svarīgu diskusiju objektu par kolaborāciju, tiesisko atbildību un vēsturisko atmiņu. Tā ir pēdējā fašistiskā režīma izpausme Itālijas vēsturē, un tās laiks iezīmē dramatisku posmu valsts ceļā uz demokrātisku atjaunošanos.
Meklēt