Uhudas kauja (625) — Muhameda vadītā Medīnas un Mekas sadursme
Uhudas kauja (625) — detalizēts pārskats par Muhameda vadīto Medīnas un Mekas sadursmi, tās cēloņiem, kaujas gaitu un sekām islāma vēsturē.
Uhudas kauja (arābu: غزوة أحد) notika 625. gada 23. martā (islāma kalendāra 3. šavvāla 3. augustā) pie Uhudas kalna tagadējās Saūda Arābijas ziemeļrietumos. Tā notika starp Muhameda vadīto Medīnas musulmaņu kopienas karaspēku un Abu Sufjana vadīto karaspēku no Mekas - pilsētas, no kuras daudzi musulmaņi iepriekš bija emigrējuši (hidžra). Uhudas kauja bija otrā militārā sadursme starp mekāņiem un musulmaņiem pēc Badras kaujas 624. gadā, kurā neliela musulmaņu armija sakāva lielāku mekāniešu armiju.
Musulmaņiem šī kauja bija liela neveiksme.
Priekšvēsture
Pēc Badras kaujas 624. gadā mecāņu vadība vēlējās atriebību un atgūt zaudēto godu. Mekāniešu līderi, kurus vadīja Abu Sufjans, sakāmajiem nolēma doties uz Medīnu ar lielāku spēku, lai satricinātu muslimu kopienu. Muhameds rakstīja pretiniekiem un sagatavoja aizsardzību, cerot arī uz to, ka Medīnas iedzīvotāji paliks drošībā.
Armijas un taktika
Precīzie skaitļi ir aptuveni un dažādos avotos atšķiras, bet parasti tiek minēts, ka musulmaņu spēkos bija ap 700 kaujinieku, bet mekkāņu un to sabiedroto pūli aptuveni 2–3 tūkstoši. Muhameds nodrošināja aizsardzību, izvietojot strēlniekus uz neliela kalna, lai apturētu jebkuru uzbrukumu no aizmugures vai sāniem.
Khalid ibn al-Walid vadīja loku flangu no mekāņu puses, un tieši viņa taktiska manevra izvēleēja kaujas gaitu. Svārstības un komandēšanas loma izrādījās būtiska abu karaspēku iznākumā.
Kaujas gaita
Sākotnēji musulmaņi guva panākumus un iesāka kaujas plānā paredzēto aizsardzību. Tomēr, kad daļa musulmaņu strēlnieku atstāja savas pozīcijas, lai vāktu kara laupījumu, atstājot nenosegtu kalna nogāzi, mekkāņu spēki izmantoja izdevību. Khalid ibn al-Walid vadītā jonišķā manevra rezultātā mecāņi apgāza musulmaņu kreiso flangu un sāka haotisku sadursmi, kurā musulmaņu rindas sadrūpa.
Rezultātā kaujas gaita pārvērtās par smagu sitienu musulmaņu kopienai — daudzi krita kaujā, citi tika ievainoti, un Morāli lauza zaudējums nozīmīgi radikāli.
Upuri un sekas
Kaujas laikā krita daudzi nozīmīgi musulmaņu līderi un cīnītāji; starp plaši minētajiem upuriem bija arī Muhameda māsa Hamza (uzvārds un atzīstamība plaši pieminēta islāma tradīcijā), kura nāve bija smags trieciens piedāvai. Precīzi upuru skaitļi atšķiras avotos, taču musulmaņu pusē bija būtiskas cilvēkresursu un morāles zaudējumi.
Pēc kaujas mecāņi nepievilka Medīnu un nepārvērta to par savu bāzi — tomēr kauja deva impulss turpmākām aizsardzības un diplomātijas pārbūvēm. Medīnas musulmaņu kopiena mācījās no taktiskajām kļūdām, pievēršot vairāk uzmanības disciplīnai un aizsardzības plānojumiem. Nākamie svarīgie notikumi bija, piemēram, 627. gada Khandaqas (Grāvja) kauja — mēģinājums ieņemt Medīnu ar jauniem paņēmieniem no ienaidniekiem.
Nozīme un mantojums
Uhudas kaujai ir liela nozīme islāma vēsturē un teoloģijā. Tā tiek minēta arī Korānā, kur daļa tekstu skaidro notikumus un atkārtoti uzsver paklausību, pacietību un grupas vienotību. Kauja parāda, cik svarīga ir disciplīna militārajās darbībās un kā viena neliela taktiska kļūda var mainīt visas sadursmes gaitu.
Uhudas kaujas vieta pie Uhuda kalna šodien ir vēsturisks memoriāls, ko apmeklē ticīgie un vēstures interesenti. Tur atrodas arī vairāku kritušo piemiņas vietas.
Kopsavilkums
- Datums: 625. gads (marta periodā, plašāk pazīstams kā Uhudas kauja).
- Puses: Muhameda vadītā Medīnas musulmaņu kopiena pret Abu Sufjana vadītajiem mecāņiem.
- Rezultāts: taktiska neveiksme musulmaņiem, ievērojami zaudējumi, bet neviena no pusēm neguva galīgu politisku uzvaru (Mekana nesasniedza pilnīgu Medīnas iekarošanu).
- Ilgtermiņa nozīme: mācība par disciplīnu, korekcijas musulmaņu militārajā un politiskajā stratēģijā, un notikuma piemiņa islāma tradīcijā.
Fons
No 613. līdz 622. gadam Muhameds Mekā sludināja islāma reliģiju. Viņš bija piesaistījis nelielu sekotāju kopienu, taču viņam pretojās arī pārējie kurajši - klans, kas valdīja Mekā un kuram viņš piederēja. Musulmaņi 622. gadā pēc gadiem ilgām vajāšanām aizbēga no Mekas un apmetās uz dzīvi Medīnā (agrāk pazīstama kā Jatribs). Viņi uzskatīja, ka atrodas kara stāvoklī ar Meku, un uzbruka mekāņu karavāniem, kuros bija Mekā atstātas musulmaņu mantas. Mekāņi izsūtīja nelielu armiju, lai sodītu musulmaņus un apturētu viņu uzbrukumus. Badras kaujā 624. gadā nelielais musulmaņu karaspēks sakāva daudz lielāku mekkāņu armiju.
Daudzi musulmaņi uzskatīja šo spožo uzvaru par pierādījumu tam, ka Dievs (arābu: Allah) ir izrādījis viņiem labvēlību, un uzskatīja, ka viņiem ir nodrošinātas šādas uzvaras arī turpmāk.
Kauja
Quraysh karavīri tikās ar musulmaņiem pie Uhud. Musulmaņiem uzbruka no aizmugures un viņi zaudēja kauju.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad notika Uhudas kauja?
A: Uhudas kauja notika 625. gada 23. martā.
J: Kur notika Uhudas kauja?
A: Uhudas kauja notika pie Uhudas kalna, kas tagad atrodas Saūda Arābijas ziemeļrietumos.
J: Kas vadīja Medīnas musulmaņu kopienu Uhudas kaujā?
A.: Medīnas musulmaņu kopienu Uhudas kaujā vadīja Muhameds.
J: Kas vadīja spēkus no Mekas Uhudas kaujā?
A: Mekas spēkus Uhudas kaujā vadīja Abu Sufjans.
J: No kuras pilsētas pirms Uhudas kaujas daudzi musulmaņi bija emigrējuši (hidžra)?
A: Daudzi musulmaņi pirms Uhudas kaujas bija emigrējuši (hidžra) no Mekas.
Jautājums: Vai Uhudas kauja bija pirmā militārā sadursme starp mekāņiem un musulmaņiem?
A: Nē, Uhudas kauja bija otrā militārā sadursme starp mekāņiem un musulmaņiem. Pirmā bija kauja pie Badras 624. gadā, kurā nelielā musulmaņu armija sakāva lielāku mekkāņu armiju.
J: Kāds bija Uhudas kaujas iznākums musulmaņiem?
A: Uhudas kauja musulmaņiem bija liela neveiksme.
Meklēt