Trujēra (Truèire) — upe Francijas dienvidrietumos, Lotas pieteka
Trujēra (okitāņu: Truèire) — skaista Francijas dienvidrietumu upe, galvenā Lotas pieteka; uzziniet par tās ģeogrāfiju, dabas takām un bagāto vēsturi.
Koordinātas: 44°38′37″N 2°33′45″E / 44.64361°N 2.56250°E / 44.64361; 2.56250
Trujēra (okitāņu: Truèire) ir upe Francijas dienvidrietumos. Tā ir galvenais Lotas upes pieteka.
Ģeogrāfija
Trujēra (franciski Truyère) iztek no Massif Central augstienēm un tek cauri vairākām departamentiem — galvenokārt Lozēra, Cantal un Aveyron. Upe plūst cauri dziļām ielejām un kanjoniem, veidojot ainaviskas gravu daļas, un galvenokārt ietek Lotu pie konfluences reģionā pie Entraygues/Entraygues-sur-Truyère. Trujērai raksturīgs mainīgs krasta reljefs — no straujām kalnu upēm augštecē līdz plašākiem aizas posmiem lejtecē.
Ūdenskrātuves un infrastruktūra
Uz Trujēras ir izveidotas vairākas nozīmīgas hidroelektrostacijas un rezervoāri, kas regulē plūsmu un ražo elektrību. Pazīstamākie no tiem ir Lac de Sarrans un Lac de Grandval, kuriem ir liela loma vietējā enerģētikā un ūdenssaimniecībā. Gar upi atrodas arī slavenais Viaduc de Garabit — garais dzelzceļa tilts, ko projektēja Gustavs Eifeļs; tas šķērso Trujēras aizu un ir nozīmīgs inženierijas un tūrisma objekts.
Vēsture un kultūra
Reģions ap Trujēru bijis apdzīvots jau kopš sens laikiem, un upe tradicionāli atbalstījusi lauksaimniecību, lopkopību un vietējo rūpniecību. 20. gadsimtā hidroelektrostacijas mainīja upes režīmu un veicināja reģiona ekonomisko attīstību. Gar upes krastiem izveidojušās vēsturiskas pilsētiņas un ciemati, kas piesaista tūristus ar ainavām, kāpšanām un vietējo arhitektūru.
Ekoloģija un izmantošana
Trujēra ir nozīmīga bioloģiskā un rekreācijas vērtība — to izmanto makšķerēšanai, laivošanai un pārgājieniem pa gorgu malām. Hidroelektrostaciju pastāvēšana ietekmē dabisko upes ritmu un ekosistēmas, tāpēc reģionālās vides institūcijas strādā pie ūdens kvalitātes uzraudzības un dzīves vidi saglabājošiem pasākumiem. Dažos posmos ir saglabājušās vietējās zivju populācijas un ūdensaugi, tomēr pieprasījums pēc ilgtspējīgas apsaimniekošanas palielinās.
Praktiska informācija tūristiem
- Populāri apskates objekti: Garabit viaduct, Sarrans un Grandval rezervuāri, skaistās aizas un skatu laukumi.
- Aktivitātes: laivošana (pārbaudīt regulējumus un sezonas ierobežojumus), zveja ar atļauju, pārgājieni un fotografošana.
- Labākā sezona: vasara un agrs rudens — piemērota laika laivošanai un pārgājieniem; ziemā kalnu augstienes var būt sniegotas.
Trujēra ir nozīmīga reģionāla upe, kas apvieno dabas skaistumu, inženierijas pieminekļus un utilitāras funkcijas, un tā spēlē svarīgu lomu Francijas dienvidrietumu ainavā un enerģētikā.
Ģeogrāfija
Trujēras upes garums ir 167,2 km (103,9 jūdzes), un tās sateces baseina platība ir 507 km2 (2126 km²).
Tās vidējais gada caurplūdums (ūdens daudzums, kas izplūst upes posmā laika vienībā) ir 69,5 kubikmetri sekundē pie Entraygues-sur-Truyèret.
Kurss
Truyère sākas Margeride kalnos, Centrālā masīva dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem no Mende, La Villedieu komūnā (Lozère departaments), aptuveni 1460 m augstumā.
Trujēra kopumā plūst uz rietumiem un šķērso 2 reģionus, 3 departamentus un 44 komūnas:
- Okcitānijas reģions
- Lozēra: Lozēre: Le Malzieu-Ville, Chaulhac, Saint-Léger-du-Malzieu, Rimeize, Blavignac, Saint-Pierre-le-Vieux, Fontans, Saint-Gal, Serverette.
- Overņas-Ronas-Alpu reģions
- Cantal: Saint-Martial, Chaliers, Oradour, Fridefont, Alleuze, Faverolles, Neuvéglise
- Okcitānijas reģions
- Aveyron: Entraygues-sur-Truyère, Thérondels, Cantoin, Montézic, Brommat
Visbeidzot tā kā labā pieteka ietek Lotas upē Entraygues-sur-Truyèret, Aveyron departamentā, 228 m augstumā.
Garabita viadukts ir Gustava Eifeļa uzbūvēts tilts pār Trujēru netālu no Ruynes-en-Margeride.
Virs upes ir vairāki aizsprosti, kas ražo hidroenerģiju.
Galvenās pietekas
Trujēras upes galvenās pietekas ir:
| Kreisās pietekas:
| Labās pietekas:
|
Galerija
·
Truyère upe no Chaliers
· 
Sarrans dambis
· 
Alleuze pils, Cantal
· 
Garabitas viadukts
Saistītās lapas
Meklēt