Buëch — Francijas dienvidaustrumu upe, Durance labā pieteka
Buēhs — Francijas dienvidaustrumu upe, Durance labā pieteka. Atklāj Buēha augšteci, Grand/Petit Buëch sateku, krāšņas ainavas, vēsturi un tūrisma iespējas reģionā.
Koordinātas: 44°12′05″N 5°56′35″E / 44.20139°N 5.94306°E / 44.20139; 5.94306
Buēhs (okitāņu: Buech) ir upe Francijas dienvidaustrumos, Durance labā pieteka. Tā tiek saukta arī par Lielo Buišu (Grand Buëch) tās augštecē līdz satekam ar Mazo Buišu (Petit Buëch).
Buēhs plūst cauri kalnainajām ainavām un ielejām Francijas dienvidaustrumos, veidojot raksturīgu ieleju starp apkārtējiem masīviem. Ūdensdzīves un ainavu dēļ Buëch ieleja ir nozīmīga gan vietējai lauksaimniecībai, gan tūrisma un brīvā laika aktivitātēm.
Ģeogrāfija
- Kanāls un gultne: Buēhs veidojas no vairākām pietekām, no kurām galvenās ir Grand Buëch (Lielais Buēhs) un Petit Buëch (Mazais Buēhs). Šīs pietekas savienojas augštecē, pirms upe turpina plūsmu uz dienvidiem līdz satekai ar Durance.
- Administratīvā atrašanās vieta: upe plūst galvenokārt cauri departamentiem Hautes-Alpes un daļēji Alpes-de-Haute-Provence, pārsvarā reģionā Provence-Alpes-Côte d'Azur.
- Galvenie pilsētu un ciemati: Buëch ielejā atrodas vairāki mazāki miesti un pilsētas, kuru ekonomika un dzīve ir saistīta ar upi un ielejas resursiem. Starp tiem ir tādas apdzīvotas vietas kā Aspres-sur-Buëch, Laragne-Montéglin, Serres un citas tuvākas kopienas. Upe ietek Durance netālu no apgabala pie Sisteron/pie Durance (netālu no lielākām Durance pietekām).
Ekoloģija un izmantošana
- Dabas daudzveidība: Buëch un tā ieleja nodrošina dzīvotnes dažādiem ūdensorganismiem, putniem un sauszemes faunai. Upes augštecēs dominē straujāka, akmeņaina gultne ar vietējo zivju populācijām (piem., foreles).
- Lauksaimniecība un ūdens izmantošana: Buëch ūdens tiek izmantots vietējai lauksaimniecībai, lauku saimniecībām un dārzkopībai ielejā. Reģionā ir arī nelieli ūdensapgādes un hidrotehniski objekti.
- Tūrisms un brīvā laika aktivitātes: upes ieleja ir populāra pārgājieniem, riteņbraukšanai, makšķerēšanai un dažkārt kanoe/kajak aktivitātēm, sevišķi posmos ar mierīgāku plūsmu. Apkārtnes kalnu ainavas piesaista dabas tūristus un fotogrāfus.
- Plūdi: tāpat kā daudzām kalnu upēm, Buëch ir raksturīgas straujākas ūdens līmeņa svārstības un iespējami vasaras/rudenī intensīvi ūdens noteces periodi pēc stiprām lietavām; tas ietekmē infrastruktūru un lauksaimniecību pie upes.
Vēsture un kultūra
Buëch ieleja tradicionāli ir bijusi saistīta ar lauku dzīvi, lopkopību un mazām lauksaimniecības kopienām. Uz upes krastiem atrodami vēsturiski ciemiņi, baznīcas un lauku ēkas, kas atspoguļo Provansas kalnu reģiona kultūru. Reģiona ceļi un dzelzceļa līnijas izmantojušas ieleju kā dabisku komunikācijas koridoru starp iekšzemi un Durance ieleju.
Apkārtnes aizsardzības iniciatīvas un vietējās vides programmas mēģina saglabāt Buëch ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus pielāgojoties tūrisma un lauksaimniecības prasībām.
Ja nepieciešama detalizētāka informācija par Buëch garumu, baseina platību, konkrētām pietekām vai hidrometriskajiem datiem, var papildināt rakstu ar mērījumiem un avotiem no hidroloģiskajiem reģistriem.
Ģeogrāfija
Bučas upes garums ir 85,2 km (53 jūdzes), un tās sateces baseina platība ir aptuveni 1478 km2 (571 kvadrātjūdze).
Tās vidējais gada caurplūdums (ūdens daudzums, kas izplūst upes posmā laika vienībā) ir 20,10 m/s3 (710 kubikmetru/s) pie Laragne-Montéglin Augš-Alpu departamentā 15 gadu laikā.
![]()
Mēneša vidējā notece (m/s3) Laragne-Montéglin upē
Kurss
Buëch sākas dažus kilometrus uz austrumiem no Col de la Croix-Haute, kalnu pāreja Dévoluy kalnu masīva rietumu pusē, Lus-la-Croix-Haute komūnā, Dromas departamentā, aptuveni 2325 m augstumā. Tālāk tā plūst uz dienvidrietumiem un nonāk Augšalpu departamentā, pēc tam plūst uz dienvidiem.
Visbeidzot upe kā labā pieteka ietek Durance upē netālu no Sisteronas, Alpes-de-Haute-Provence departamentā.
Buēša plūst caur 3 departamentiem un 23 komūnām 2 reģionos:
- Auvergne-Rhône-Alpes region
- Drôme: Lus-la-Croix-Haute
- Provansas-Alpu-Lazūra krasta reģions
- Augšalpi: La Faurie, Aspres-sur-Buëch, Serres, Saint-Julien-en-Beauchêne, Laragne-Montéglin.
- Alpes-de-Haute-Provence: Mison, Sisteron
Galvenās pietekas
Galvenās Bučas upes pietekas ir:
| Kreisās pietekas:
| Labās pietekas:
|
Galerija
·
Buëch netālu no Aspremont
·
Buëch pie Serres
· 
Buëch starp Ribiers un Sisteron
·
Durance (kreisajā pusē) un Buëch satekas Sisteronā
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir Buēšas upes koordinātas Francijā?
A: Buēšas upes koordinātas ir 44°12′05″N 5°56′35″E.
Q: Kas ir Buēša upe?
A: Buëch upe ir Durance labā pieteka Francijas dienvidaustrumos.
J: Kāds ir cits Buēšas upes nosaukums?
A: Buëch upes augštecē līdz saplūšanai ar Petit Buëch upi to sauc arī par Grand Buëch.
J: Kur atrodas Buēšas upe?
A: Buēšas upe atrodas Francijas dienvidaustrumos.
J: No kādas valodas cēlies Buëch nosaukums?
A: Nosaukums Buëch cēlies no okitāņu valodas.
J: Kas ir Petit Buëch upe?
A: Petit Buëch upe ir mazāka upe, kas pievienojas Buëch upei un atrodas Francijas dienvidaustrumos.
J: Vai Buēšas upe ir Durance kreisā vai labā pieteka?
A: Buēšas upe ir Durance labā pieteka.
Meklēt