Kanādas Arktiskais arhipelāgs: salas, ģeogrāfija un galvenie fakti

Atklāj Kanādas Arktisko arhipelāgu — 36 000+ salu ģeogrāfija, lielākās salas, teritorijas un galvenie fakti ceļvedī par Arktikas noslēpumiem.

Kanādas Arktikas arhipelāgs, pazīstams arī kā Arktikas arhipelāgs, ir arhipelāgs uz ziemeļiem no Kanādas kontinentālās daļas Arktikā. Tajā ir aptuveni 36 563 salas, uz kurām atrodas liela daļa Kanādas ziemeļu teritorijas - lielākā daļa Nunavutas un daļa Ziemeļrietumu teritoriju.

Arhipelāgā ir 94 lielākās salas (lielākas par 130 km²), tostarp trīs no desmit pasaules lielākajām salām, un 36 469 mazās salas. Lielākās arhipelāga salas (vairāk nekā 10 000 km²) ir šādas:

^* NT = Ziemeļrietumu teritorijas, NU = Nunavuta.

Galvenās salas un to nozīme

• Baffin sala — lielākā arhipelāga sala un viena no pasaules lielākajām salām; plašām fjordiem un kalniem raksturīga ainava.
• Victoria sala — sala, kas atrodas Kanādas Arktikā un daļēji sadalīta starp NU un NT; svarīga ziemeļrietumu jūras ceļu vēstures kontekstā.
• Ellesmere sala — ļoti ziemeļu daļa ar ledus cepurēm un nopietnu polārā ledāja ainavu.
• Citas lielas salas — Banks, Devon, Axel Heiberg, Melville, Bathurst, Prince Patrick, Prince of Wales, Somerset u. c., kas kopā veido plašu, dažādu ģeomorfoloģiju un ģeoloģijas kopumu.

Ģeogrāfija un klimats

Arhipelāgs stiepjas pāri ļoti plašam platuma diapazonam, ietverot gan lielas salu masīvas, gan daudzas mazākas saliņas un skujas. Klimats ir lielākoties polārs — auksts, ar īsiem vasaras periodiem un ļoti garām, bargām ziemām. Liela daļa zemes ir pastāvīgā sasalumā (permafrosts); daudzas salas sedz ledāji un ledus cepures, īpaši ziemeļu daļā (piem., Ellesmere salas ledāji).

Daba, flora un fauna

Kanādas Arktikas arhipelāgs ir īpaši svarīgs polārās ekosistēmas elements. Tipiskākie sugas pārstāvji ir:

• polārlās zīdītāju sugas: polarais lācis, narvals, sikspārņoša veida roņu sugas, valzirgs (walrus) un dažādi kaijas un ūdensputnu sugas;
• sauszemes fauna: arktiskais lapsas, dažas briežu/populācijas (caribou/reindeer) salu dienvidu daļās;
• augu valsts ierobežota — tundras un krūmāji, lišejus un zālājus, kas pielāgojušies īsajam augšanas periodam.

Daudzas teritorijas ir svarīgas putnu ligzdošanas un migrācijas vietas, un vairākas zonas ir iekļautas nacionālo parku un rezervātu sistēmā, lai aizsargātu unikālo dzīvotni.

Cilvēki, kultūra un apdzīvotība

Lielākā daļa pastāvīgo apdzīvoto vietu pieder Inuit kopienām. Galvenās pilsētas un ciemati (piem., Iqaluit — Nunavutas administratīvais centrs) ir nelieli, un iedzīvotāju skaits ir zems, taču spēcīga vietējā kultūra un tradīcijas saglabājas. Vēsturiski reģionu apdzīvoja Thule un agrākas inuitu kultūras, kā arī periodiski reģionā viesojās pētnieki un mednieki.

Vēsture un pētniecība

Arhipelāgs un apkārtējās jūras ir bijusi daudzu jūras ceļu, eksplorāciju un izgudrošanas objektu centrs — tajā skaitā 19. gadsimta meklējumi pēc Ziemeļu jūras ceļa (Northwest Passage) un Sir John Franklin ekspedīcija. Lielā mērogā reģions ir pētīts ģeoloģiski, klimatoloģiski un bioloģiski, jo tas sniedz vērtīgu informāciju par Arktikas vidi un tās izmaiņām.

Resursi, transports un nozīmīgums

Arhipelāgam ir potenciāls dabas resursu ieguvei (minerāli, iespējams arī jēlnafta un gāze zem jūras grunts), taču attīstību ierobežo attālums, bargie klimatiskie apstākļi un vides aizsardzības prasības. Klimata sasilšana palielina pieejamību un šķērsojamību jūras ceļiem — īpaši potenciālo Northwest Passage nozīmi —, kas izraisa gan ekonomiskas iespējas, gan suverenitātes, drošības un vides izaicinājumus.

Aizsardzība un klimata izmaiņas

Daudzas arhipelāga zonas ir iekļautas nacionālajos parkos un aizsargājamās teritorijās: piemēram, Kanādas Arktikas nacionālie parki aizsargā ledāju, tundras un jūras ekosistēmas. Klimata pārmaiņas rada nopietnas problēmas — sarūk jūras ledus, kūst ledāji, mainās migrācijas ceļi un zvejas iespējas, kā arī apdraud vietējo iedzīvotāju tradicionālo dzīvesveidu. Ilgtspējīga pārvaldība un sadarbība ar vietējām kopienām ir būtiska resursu un vides aizsardzībai.

Praktiska informācija un tūrisms

Tūrisma aktivitātes arhipelāgā ir specializētas un parasti ietver ledus kuģu kruīzus, ārpusceļu ekspedīcijas, kajakošanu līdz jūras klinšu un fjordu zonām, kā arī dabas un putnu vērošanu. Apmeklējums prasa labu sagatavošanos, respektē vietējo likumdošanu un vidi, kā arī cieņu pret vietējām kopienām.

Kanādas Arktikas arhipelāgs ir unikāla un jutīga vieta — gan ģeogrāfiski un bioloģiski nozīmīga, gan kultūrvēsturiskā un politiskā ziņā. Tā nākotne lielā mērā būs atkarīga no globālās klimata politikas, vietējo kopienu tiesībām un starptautiskās sadarbības Arktikas jautājumos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kanādas Arktikas arhipelāgs?

Q: Kāds ir Kanādas Arktikas arhipelāga lielums?

J: Cik lielu salu ir Kanādas Arktikas arhipelāgā?

J: Cik mazo salu ir Kanādas Arktikas arhipelāgā?

J: Cik no desmit pasaules lielākajām salām atrodas Kanādas Arktikas arhipelāgā?

J: Kuras teritorijas veido Kanādas Arktikas arhipelāga lielākās salas?

J: Kāda izmēra salām Kanādas Arktikas arhipelāgā ir jābūt lielākajām salām?

Meklēt pēc burta