Kastra (Tarnas departaments) — pilsēta Midi-Pirēnās un rūpniecības centrs

Kastra — Tarnas departamenta prefektūra Midi‑Pirēnās. Vēsturiska pilsēta un reģiona rūpniecības centrs starp Tulūzu un Monpeljē ar bagātu industriālo un kultūras mantojumu.

Autors: Leandro Alegsa

Kastra (okitāņu: Castras) ir komūna Midi-Pirēnu reģionā Francijas dienvidrietumos. Tā ir tāda paša nosaukuma Tarnas departamenta rajona prefektūra (galvaspilsēta).

Kastra ir ceturtais lielākais rūpniecības centrs (pēc Tulūzas, Tarbes un Albi) galvenokārt lauku apvidos esošajā Midi-Pirēnu reģionā un lielākais Langdokas daļā starp Tulūzu un Monpeljē.

Ģeogrāfija un klimats

Kastra atrodas Agū (Fr. Agout) upes krastos, apmēram 60–70 km uz austrumiem no Tulūzas. Pilsēta ir izvietota kalnainākā apvidū, kas pakāpeniski pāriet Vidusjūras ietekmes un iekšzemes klimata zonā. Klimats ir mērens ar siltiem vasaras mēnešiem un maigām ziemām, bieži ar pietiekamu nokrišņu daudzumu, kas veicina apgabala lauksaimniecību un mežsaimniecību.

Vēsture

Kastras vēsture aizsākas no viduslaikiem, kad pilsēta attīstījās ap bīskapu varu un tirgiem. Nozīmīgu lomu spēlēja tekstilrūpniecība un tirdzniecība, kas XIX gadsimtā piesaistīja darbiniekus un rūpniecību. Pilsētā saglabājušās vēsturiskas ēkas, baznīcas un ielas, kas liecina par bagātu reģionālo mantojumu.

Ekonomika

Kastras ekonomika tradicionāli balstījās uz tekstilu un ādas rūpniecību. Mūsdienās tā ir diversificēta: svarīgas ir metālapstrāde, mehānika, pārtikas pārstrāde, medicīnas un pakalpojumu sektors. Reģionālu nozīmi saglabā arī lauksaimniecība — graudi, vīnogulāji un piena lopkopība.

Pārvalde un demogrāfija

Kā departamenta prefektūra Kastra ir administratīvs centrs ar vietējām pašvaldībām un iestādēm. Pilsētas iedzīvotāju skaits ir vidēja lieluma Francijas kontekstā — apmēram daždesmit tūkstoši iedzīvotāju (skaits mainās atkarībā no demogrāfiskajām tendencēm). Demogrāfijā redzamas gan centrālo pakalpojumu attīstības tendences, gan pieaugums piepilsētas teritorijās.

Kultūra, tūrisms un atpūta

Kastra piedāvā dažādas kultūras bagātības: muzeji, vēsturiskas ēkas un regulāri pasākumi. Starp ievērojamajām vietām ir mākslas muzeji ar plašu glezniecības kolekciju, skaisti parki un bīskapa dārzs. Pilsēta ir arī sporta centrs — īpaši populārs ir regbija klubs Castres Olympique, kas piedalās Francijas elites līgā.

Transporta savienojumi

  • Autoceļi: Kastra ir savienota ar reģionālajiem autoceļiem, kas nodrošina piekļuvi Tulūzai un citiem lielākiem centriem.
  • Dzelzceļš: no pilsētas kursē reģionālas vilcienu līnijas uz Tulūzu, Albi un citām tuvākajām vietām.
  • Gaisa satiksme: tuvumā atrodas neliels reģionālais lidlauks (Castres–Mazamet), bet starptautiskie lidojumi pieejami no Tulūzas.

Izglītība un veselības aprūpe

Kastra piedāvā skolu tīklu, profesionālās izglītības institūtus un augstākās izglītības nodaļas, kas sadarbojas ar universitātēm lielākos reģionālajos centros. Pilsētā ir arī lielāks slimnīcu komplekss, kas sniedz plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu reģiona iedzīvotājiem.

Praktiska informācija tūristiem

Tūristiem ieteicams apmeklēt vēsturisko centru, vietējos tirgus, muzejus un apkārtējos dabas maršrutus. Reģions ir piemērots gan kultūras, gan aktīvās atpūtas cienītājiem — pārgājieniem, riteņbraukšanai un vīna ceļojumiem tuvākajos vīna reģionos.

Kastra saglabā reģionā nozīmīgu lomu gan kā administratīvs centrs, gan kā ekonomikas un kultūras mezgls Midi-Pirēnu (Occitanie) teritorijā.

Vēsture

Pilsētas nosaukums cēlies no latīņu valodas castrum un nozīmē "nocietināta vieta".

Kastra izauga ap Sen Benuā benediktīniešu abatiju. Kastra kļuva par nozīmīgu pieturas punktu starptautiskajos svētceļojumu maršrutos uz Santjago de Kompostelas pilsētu Spānijā, jo tās abatijas baznīcā, kas celta 9. gadsimtā, tika glabātas slavenā Spānijas mocekļa svētā Vincenta relikvijas. Jau 12. gadsimtā tā bija nozīmīga vieta, un tā bija otrā Albigeois pilsēta aiz Albi.

Ģeogrāfija

Kastra atrodas Francijas dienvidos, Tarnas departamenta dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem no Montagne Noire, kalnu grēdas Francijas dienvidu centrālajā daļā. Kastru no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso Agutas upe, kas ir Tarnas pieteka.

Komūnas platība ir 98,17 km2 (37,90 kv. jūdžu), un tās vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 259 m (850 pēdas); pie pilsētas domes augstums ir 173 m (568 pēdas).

Kastra atrodas 42 km uz dienvidaustrumiem no Albī un 72 km uz austrumiem no Tulūzas.

Kastra un tās kaimiņu komūnas

Map of the commune of Castres

Klimats

Kēpena klimata klasifikācijā Kastras klimats ir Cfb - okeāna klimats ar šabloniskām vasarām.

Iedzīvotāju skaits

Kastras iedzīvotājus franču valodā dēvē par Castrais (sievietes: Castraises).

Kastras pilsētā 2014. gadā dzīvoja 41 382 iedzīvotāji; tās iedzīvotāju blīvums ir 422 iedzīvotāji/km2 .

Iedzīvotāju skaita attīstība Kastrā

Administrācija

Kastra ir Tarnas departamenta apakšprefektūra un tā paša departamenta Kastras apriņķa galvaspilsēta. Tā ir arī trīs kantonu galvaspilsēta:

  1. Castres-1, kas izveidota ar daļu no Kastras (16 890 iedzīvotāji) (2014)
  2. Castres-2, kas izveidota ar daļu Kastras un 6 citām komūnām (15 422 iedzīvotāji) (2014)
  3. Castres-3, ko veido daļa Kastras un Navès komūnas (15 319 iedzīvotāji) (2014)

Tā ir daļa no Kastras - Mazamē komūnas (franču: Communauté d'agglomération de Castres - Mazamet).

Izglītība

Sadraudzības pilsētas

Kastra ir sadraudzējusies ar:

Galerija

·        

Kastras rātsnams

·        

Kastra un Agutas upe

·        

Jean Jaurès laukums, Kastra

·        

Pilsētas teātris, Kastra

Saistītās lapas



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3