Aizjūras Francija
Aizjūras Francija (franču: France d'outre-mer) ir Francijas daļa, kas atrodas ārpus Eiropas kontinenta. Tā sastāv no visiem aizjūras departamentiem, teritorijām un kopienām. Šīm teritorijām ir vairāki atšķirīgi juridiskie statusi un autonomijas līmeņi. Aizjūras Francijā ietilpst salu teritorijas Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, Franču Gviāna Dienvidamerikā un Adēlijas zeme Antarktīdā. Katra apdzīvotā teritorija ir pārstāvēta gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Francijas Senātā (kas kopā veido Francijas parlamentu).
2011. gada janvārī aizjūras departamentos un teritorijās dzīvoja 2 685 705 cilvēki.
Francijas aizjūras departamenti, teritorijas un pretenzijas uz Antarktīdu
Aizjūras zemju ministra karogs
Francijas aizjūras departamenti, teritorijas un pretenzijas uz Antarktīdu
Aizjūras zemju ministra karogs
Teritoriju veidi
Aizjūras departamenti un reģioni
Aizjūras departamenti un reģioni pilnībā pieder Francijai.
- Gvadelupa (kopš 1946. gada)
- Martinika (kopš 1946. gada)
- Franču Gviāna (kopš 1946. gada)
- Reinjona (kopš 1946. gada)
- Majota (kopš 2011. gada)
No 1976. līdz 2003. gadam Majota bija unikāla aizjūras teritorija. No 2003. līdz 2011. gadam tā bija aizjūras kopiena. Tā kļuva par aizjūras departamentu 2011. gada 31. martā pēc tam, kad tās iedzīvotāji nobalsoja par pilnīgu pievienošanos Francijai.
Ārzemju kolektīvi
Aizjūras kopienas kategorija tika izveidota ar 2003. gada 28. marta grozījumiem Francijas konstitūcijā. Katrai aizjūras kopienai ir savi likumi.
- Franču Polinēzija (kopš 2003. gada)
No 1946. līdz 2003. gadam Francijas Polinēzija bija aizjūras teritorija. 2004. gadā tai tika piešķirts aizjūras valsts nosaukums (franču: pays d'outre-mer).
- Senpjēra un Mikelona (kopš 2003. gada)
No 1976. līdz 1985. gadam Senpjēra un Mikelona bija aizjūras departaments. No 1985. līdz 2003. gadam tā bija unikāla aizjūras teritorija.
- Volisa un Futuna (kopš 2003. gada)
No 1961. līdz 2003. gadam Volisa un Futuna bija aizjūras teritorija.
- Senmartēna un Senbartelmī (kopš 2007. gada)
Senmartēna un Senbartelmī no Gvadelupas atdalījās 2003. gadā. Tās 2007. gada 22. februārī kļuva par atsevišķām aizjūras kopienām.
Īpašs kolektīvs
- Jaunkaledonija (kopš 1999. gada)
No 1946. gada Jaunkaledonija tika klasificēta kā aizjūras teritorija. Īpašu statusu tā ieguva 1999. gadā, pateicoties Numeas Vienošanās noslēgšanai. Tai ir sava pilsonība, un vara pakāpeniski tiek nodota no Francijas valsts pašas Jaunkaledonijas rokās. Referendumu par neatkarību paredzēts rīkot laikā no 2014. līdz 2019. gadam.
Aizjūras teritorijas
- Francijas dienvidu un Antarktikas zemes (kopš 1956. gada)
Maznozīmīgas teritorijas
- Klipertonas sala ir privātīpašums, kas atrodas tiešā Francijas valdības pakļautībā. Tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju.
Francijas Republiku veidojošās zemes, kas attēlotas vienā ģeogrāfiskā mērogā.
Teritoriju veidi
Aizjūras departamenti un reģioni
Aizjūras departamenti un reģioni pilnībā pieder Francijai.
- Gvadelupa (kopš 1946. gada)
- Martinika (kopš 1946. gada)
- Franču Gviāna (kopš 1946. gada)
- Reinjona (kopš 1946. gada)
- Majota (kopš 2011. gada)
No 1976. līdz 2003. gadam Majota bija unikāla aizjūras teritorija. No 2003. līdz 2011. gadam tā bija aizjūras kopiena. Tā kļuva par aizjūras departamentu 2011. gada 31. martā pēc tam, kad tās iedzīvotāji nobalsoja par pilnīgu pievienošanos Francijai.
Ārzemju kolektīvi
Aizjūras kopienas kategorija tika izveidota ar 2003. gada 28. marta grozījumiem Francijas konstitūcijā. Katrai aizjūras kopienai ir savi likumi.
- Franču Polinēzija (kopš 2003. gada)
No 1946. līdz 2003. gadam Francijas Polinēzija bija aizjūras teritorija. 2004. gadā tai tika piešķirts aizjūras valsts nosaukums (franču: pays d'outre-mer).
- Senpjēra un Mikelona (kopš 2003. gada)
No 1976. līdz 1985. gadam Senpjēra un Mikelona bija aizjūras departaments. No 1985. līdz 2003. gadam tā bija unikāla aizjūras teritorija.
- Volisa un Futuna (kopš 2003. gada)
No 1961. līdz 2003. gadam Volisa un Futuna bija aizjūras teritorija.
- Senmartēna un Senbartelmī (kopš 2007. gada)
Senmartēna un Senbartelmī no Gvadelupas atdalījās 2003. gadā. Tās 2007. gada 22. februārī kļuva par atsevišķām aizjūras kopienām.
Īpašs kolektīvs
- Jaunkaledonija (kopš 1999. gada)
No 1946. gada Jaunkaledonija tika klasificēta kā aizjūras teritorija. Īpašu statusu tā ieguva 1999. gadā, pateicoties Numē Nolīgumam. Tai ir sava pilsonība, un vara pakāpeniski tiek nodota no Francijas valsts pašas Jaunkaledonijas rokās. Referendumu par neatkarību paredzēts rīkot laikā no 2014. līdz 2019. gadam.
Aizjūras teritorijas
- Francijas dienvidu un Antarktikas zemes (kopš 1956. gada)
Maznozīmīgas teritorijas
- Klipertonas sala atrodas privātīpašumā Francijas valdības tiešā pakļautībā. Tajā nav pastāvīgu iedzīvotāju.
Francijas Republiku veidojošās zemes, kas attēlotas vienā ģeogrāfiskā mērogā.
Pārstāvniecība
Francijas Nacionālajā asamblejā aizjūras departamentus un teritorijas pārstāv 27 deputāti, bet Francijas Senātā - 21 senators. Tas ir 4,7 % no 577 deprē un 6 % no 343 senatoriem.
- Reinjona: 7 deputāti un 4 senatori
- Gvadelupa: 4 deputāti un 3 senatori
- Martinika: 4 deputāti un 2 senatori
- Franču Polinēzija: 3 deputāti un 2 senatori
- Franču Gviāna: 2 deputāti un 2 senatori
- Majota: 2 député un 2 senatori
- Jaunkaledonija: 2 deputāti un 2 senatori
- Senpjēra un Mikelona: 1 député un 1 senators
- Volisa un Futuna: 1 deputāts un 1 senators
- Senbartelmī un Senmartēna: 1 député un 2 senatori
Pārstāvniecība
Francijas Nacionālajā asamblejā aizjūras departamentus un teritorijas pārstāv 27 deputāti, bet Francijas Senātā - 21 senators. Tas ir 4,7 % no 577 deprē un 6 % no 343 senatoriem.
- Reinjona: 7 deputāti un 4 senatori
- Gvadelupa: 4 deputāti un 3 senatori
- Martinika: 4 deputāti un 2 senatori
- Franču Polinēzija: 3 deputāti un 2 senatori
- Franču Gviāna: 2 deputāti un 2 senatori
- Majota: 2 député un 2 senatori
- Jaunkaledonija: 2 deputāti un 2 senatori
- Senpjēra un Mikelona: 1 député un 1 senators
- Volisa un Futuna: 1 deputāts un 1 senators
- Senbartelmī un Senmartēna: 1 député un 2 senatori
Saistītās lapas
- Francijas koloniālā impērija
- Francijas valdība
- Francijas komūnas
- Metropoles Francija
- Starptautiskā Frankofonijas organizācija
Saistītās lapas
- Francijas koloniālā impērija
- Francijas valdība
- Francijas komūnas
- Metropoles Francija
- Starptautiskā Frankofonijas organizācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aizjūras Francija?
A: Aizjūras Francija ir tā Francijas daļa, kas atrodas ārpus Eiropas kontinenta. Tā sastāv no visiem aizjūras departamentiem, teritorijām un kopienām.
J: Kādi ir daži aizjūras Francijas piemēri?
A: Kā piemērus var minēt salu teritorijas Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, Franču Gviānu Dienvidamerikā un Adēlijas zemi Antarktīdā.
J: Cik daudz cilvēku dzīvoja aizjūras departamentos un teritorijās 2011. gada janvārī?
A: 2011. gada janvārī aizjūras departamentos un teritorijās dzīvoja 2 685 705 cilvēki.
Jautājums: Vai aizjūras teritoriju iedzīvotāji ir pārstāvēti gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Senātā?
A: Jā, katra apdzīvotā teritorija ir pārstāvēta gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Francijas Senātā (kas kopā veido Francijas parlamentu).
J: Vai šīm teritorijām ir dažādi autonomijas līmeņi?
A: Jā, šīm teritorijām ir vairāki atšķirīgi juridiskie statusi un autonomijas līmeņi.
J: Vai aizjūras teritorijas ir pārstāvētas valsts līmenī?
A: Jā, katra apdzīvotā teritorija ir pārstāvēta valsts līmenī, jo ir iekļauta gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Senātā, kas kopā veido Francijas parlamentu.
