Ofsajds (futbols) — definīcija, noteikums un izņēmumi

Uzzini ofsajda būtību, IFAB noteikumus, tiesnešu izaicinājumus un svarīgākos izņēmumus — skaidri, īsi un ar praktiskiem piemēriem futbolam

Noteikums par aizmugures stāvokli ir viens no vecākajiem futbola noteikumiem, taču tas joprojām ir bieži apspriests. Iespējams, tas ir tāpēc, ka sporta veida likumdevēja iestāde IFAB ir izstrādājusi samērā sarežģītus kritērijus, lai noteiktu, vai spēlētājs, kas atrodas aizmugurējā stāvoklī, faktiski izdarījis pārkāpumu, iesaistoties aktīvā spēlē. Arī tiesnesim vai tiesneša palīgam var būt grūti pieņemt lēmumu, jo viņiem jāvēro bumba, spēlētājs, kurš to spēlēja, un uzbrucējs, kurš vēlas saņemt piespēli tieši tajā mirklī, kad bumba tiek spēlēta.

Kas ir aizmugures (ofsajda) stāvoklis?

Spēlētājs atrodas aizmugurējā stāvoklī, ja jebkura ķermeņa daļa, ar kuru spēlētājs var likumīgi spēlēt bumbu (piemēram, kāja, galva, krūtis), ir tuvāk pretinieka vārtu līnijai nekā gan bumba, gan priekšpēdējais pretinieks. Rokas un rokas locītavas ne tiek skaitītas ofsaida noteikšanas brīdī. Ja spēlētājs ir vienā līmenī ar priekšpēdējo pretinieku vai ar bumbu, viņš netiek uzskatīts par aizmugurējā stāvoklī esošu — tātad ir onsaid. Turklāt spēlētājs nav ofsajdā, ja viņš atrodas savas komandas laukuma pusē.

Kad aizmugures stāvoklis kļūst par pārkāpumu?

Pats aizmugurējais stāvoklis vēl nav pārkāpums. Par pārkāpumu (ofsajdu) tiek sodīts tad, ja spēlētājs, kurš atrodas aizmugurējā stāvoklī, kļūst aktīvi iesaistīts spēlē tieši tajā brīdī, kad viņa komandas biedrs spēlē vai piespēlē bumbu. Aktīvas iesaistes piemēri:

• spēlētājs tieši spēlē bumbu (piem., saņem piespēli un pieskaras bumbai);
• spēlētājs traucē pretinieku — bloķē viņa redzamību, novērš iespēju spēlēt bumbu vai kavē pretinieka kustību;
• spēlētājs gūst priekšrocību no sava aizmugurējā stāvokļa, piemēram, saņem bumbu pēc tās atlēkšanas no staba, pārliktas bumbas vai pēc pretinieka piespēles, ja situācija ļauj uzbrucējam iegūt labumu no iepriekšējās pozīcijas.

Izņēmumi — kad ofsajds netiek sodīts

Taču ir daži izņēmumi:

• Nav ofsajda, ja bumba pienāk uzbrucējam tieši no vārtu izspēles (goal kick), ievmetiena (throw‑in) vai stūra sitiena (corner kick) — saņemšana tūlīt pēc šiem izspēles veidiem netiek saukta par pārkāpumu.
• Ja spēlētājs atrodas savas komandas laukuma pusē, viņš nevar būt ofsajdā.
• Ja spēlētājs ir vienā līmenī ar priekšpēdējo pretinieku vai ar bumbu, viņš nav aizmugurējā stāvoklī.
• Ja bumba nonāk pie uzbrucēja pēc tam, kad to apzināti spēlējis pretinieks (piem., pretinieks piespēlē vai kontrolē bumbu), šī piespēle var atcelt ofsaidu — taču, ja runa ir par nejaušu atgrūdienu vai vienkāršu atlēkumu/defleksiju, ofsajds var tikt sodīts. Izņēmums neattiecas uz gadījumu, kad pretinieks tikai attiecībā uz situāciju padara bumbu par atlēkušu (vai kad pretinieks veic glābšanas sitienu).
• Rokas un rokas locītavas netiek ņemtas vērā noteikumu piemērošanā — tātad tās neietekmē, vai spēlētājs ir ofsajdā.

Sods un praktiska piemērošana

Ja konstatēts ofsajds, soda veids ir netiešais brīvais sitiens pretējai komandai, ko izpilda no vietas, kur pārkāpums tika izdarīts. Ja pārkāpums notika pretinieka vārtu laukuma iekšienē, brīvais sitiens tiek izpildīts no vietas uz vārtu laukuma līnijas, kas ir vistuvāk pārkāpuma vietai (t.i., tuvu sešu metru līnijai). Tiesneša palīgs parasti pacels karodziņu, lai signalizētu par iespējamo ofsajdu; tiesnesim jāapstiprina lēmums un jāpārtrauc spēle, ja uzbraucējs aktīvi iesaistījies.

Praktiski padomi spēlētājiem un tiesnešiem

• Uzbrucējiem: centieties neatrasties nepārprotami tuvāk vārtu līnijai nekā bumba un priekšpēdējais pretinieks tajā brīdī, kad komandas biedrs piespēlē.
• Aizsargiem: bieži tiek izmantota līnijas rūpīga organizēšana (čekošana par spēlētāju līniju) un koordinētas pārvietošanās, lai panāktu ofsajdu sistēmu.
• Tiesnešiem: uzmanīgi jānovēro brīdis, kad bumba tiek spēlēta, nevis brīdis, kad spēlētājs to saņem; VAR sistēmas mačos tās var pārbaudīt lēmumus un precizēt pozīcijas.

Ofsajda noteikums ir tehnisks, taču labi saprotams, ja atceras galvenos principus: 1) pozīcija attiecībā pret bumbu un priekšpēdējo pretinieku, 2) brīdis, kad bumba tiek spēlēta, un 3) vai spēlētājs aktīvi iesaistās spēlē. Šie soļi palīdz gan spēlētājiem, gan tiesnešiem pieņemt pareizus lēmumus laukā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas futbolā ir noteikumu par aizmugures stāvokli?

J: Kāpēc par noteikumu par aizmugures stāvokli ir daudz diskutēts?

Jautājums: Kāpēc tiesnešiem ir sarežģīti izdarīt pārkāpumus?

J: Vai ir taisnība, ka bumba ir jāizspēlē uz priekšu, lai tiktu izdarīts aizmugures pārkāpums?

J: Kā tiek konstatēts pārkāpums pret sānu līniju?

J: Kad uzbrucējs atrodas aizmugures stāvoklis?

J: Vai ir kādi izņēmumi no noteikumiem par sānu stāvokli?

Meklēt pēc burta