Haidarābāda — Telanganas galvaspilsēta: vēsture, kultūra un fakti

Haidarābāda — Telanganas sirds: ceļvedis par pilsētas vēsturi, Nizami mantojumu, daudzveidīgo kultūru, Rāmodži filmu pilsētu un iespaidīgiem faktiem.

Haidarābāda (izrunā (/ˈhaɪdərəbɑːd/ ( klausīties) HY-dər-ə-baad)) ir Telanganas štata lielākā galvaspilsēta. Ar vairāk nekā 12,2 miljoniem iedzīvotāju tā ir lielākā pilsēta no visām štata pilsētām Haidarābāda ir A-1 pilsēta saskaņā ar attīstības prioritāšu nosacījumiem. To dēvē arī par pērļu pilsētu vai Nizamu pilsētu. Haidarābadas iedzīvotājus sauc par haidarābādiešiem.

Haidarābadu 1591. gadā Musi upes krastā nodibināja sultāns Muhameds Kuli Kutbs Šahs. Vēlāk to pārvaldīja Mogulu gubernators Nizams Asafs Džahs I, kurš vēlāk nodibināja Asafa Džahu dinastiju (pazīstama arī kā Nizams). Pavisam bija 10 Nizāmi, no kuriem pēdējais bija Osman Ali Khan, Asaf Jah VII.

Pilsētā atrodas Rāmodži filmu pilsēta, kas aizņem vairāk nekā 2000 akru (8,1 km2; 3,1 km2) platību. Kinoindustriju šeit sauc par Haidarābadas Dekanas urdu filmu industriju (pazīstama arī kā Dekanvuds).

Vēsture un mantojums

Haidarābadas vēsture ir daudzslāņaina — tajā saplūst hindu un musulmaņu ietekmes, vietējās Dekanas tradīcijas un koloniālā perioda atmiņas. Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības un valsts administrācijas centrs. Nizamu dinastijas laikos (18.–20. gs.) pilsēta kļuva pazīstama ar saviem dārgumiem, arhitektūru un bagāto kultūras dzīvi. Daudzas celtnes, piemēram, Senā pils (Charminar) un Golconda cietoksnis, ir saglabājušās kā vēsturiskas liecības par šo periodu.

Kultūra, valoda un reliģija

Haidarābadas sabiedrība ir etniski un reliģiski daudzveidīga. Valodas, kas plaši lietotas, ir telugu, urdu un hindi, kā arī angļu valoda biznesā un izglītībā. Pilsētas kultūra ir slavena ar savu mūziku, literatūru, kļušošo teātri un filmu industriju. Urdu literatūra un hasanīnas (Nizamu laikmeta) dzeja ir nozīmīga Haidarābadas kultūras daļa.

Ekonomika un tehnoloģijas

Mūsdienu Haidarābada ir arī nozīmīgs IT un biznesa centrs. Daudzas starptautiskas un vietējas IT kompānijas, izpētes institūti un ražošanas uzņēmumi ir izveidojušies pilsētā, pateicoties labiem izglītības resursiem un investīciju iespējām. Tehnoloģiju parki un biznesa centri piesaista jaunuzņēmumus un darbaspēku no visas valsts un ārzemēm.

Slavenākās vietas un tūrisma objekti

• Charminar — simboliska celtne ar tirgus zonu un tradicionālo amatniecību.
• Golconda cietoksnis — ievērojams arhitektūras un militārās vēstures piemineklis.
• Hussain Sagar — mākslīgs ezers ar lielu Budas statuju un pastaigu promenādi.
• Rāmodži filmu pilsēta — viens no pasaules lielākajiem filmu kompleksiem un populāra tūristu atrakcija.
• Seno tirgu (laad bazaar) un pērļu tirgi — pazīstami ar rotaslietām un tradicionālajiem audumiem.

Virtuve

Haidarābadas virtuve ir slavena visā Indijā. Haidarābadi biryani ir viens no pazīstamākajiem ēdieniem — aromātisks rīsu un gaļas ēdiens ar īpašu garšu buķeti. Citās vietējās delikatesēs ietilpst kebabi, haleem (it īpaši Ramadāna laikā), saldie deserts Qubani ka meetha un dažādi klinšu un radoši pateikumi, kas atspoguļo pilsētas kulināro jautrību.

Pilsētas dzīve, svētki un tradīcijas

Haidarābādā svin gan hindu, gan musulmaņu svētkus — Diwali, Eid, Ganesh Chaturthi un Baisakhi ir plaši svinēti. Kulminācijas laikā tirgi, māksla un izklaide veido krāsainu atmosfēru. Pilsēta arī regulāri rīko kultūras festivālus, mūzikas un dejas pasākumus, kuros piedalās gan vietējie, gan viesi mākslinieki.

Infrastruktūra un transports

Haidarābāda apkalpo starptautiskā lidosta un attīstīta dzelzceļa tīkls, kā arī plašs autobusu un metro savienojumu tīkls, kas nodrošina saikni ar apkārtējām pilsētām. Pilsētas mērogā tiek ieguldīti līdzekļi ceļu, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanā, lai pielāgotos augošajai iedzīvotāju pieaugumam.

Izglītība un pētniecība

Haidarābādā atrodas daudzas universitātes, tehnoloģiju institūti un pētniecības centri, kas piesaista studentus no visas valsts un ārzemēm. Šīs institūcijas veicina inovācijas, tehnoloģiju izstrādi un augsta līmeņa akadēmisko darbību.

Demogrāfija un klimats

Pilsētas iedzīvotāju skaits strauji palielinās, veidojot daudzveidīgu sociālo ainu. Klimats ir subtrops ar karstām vasarām un mērenām ziemām; lietus sezona parasti iestājas monsunā. Šis klimats ietekmē lauksaimniecību ap pilsētu, ūdens resursu pārvaldību un ikdienas dzīvi.

Nizamu mantojums un saglabāšana

Nizamu arhitektūra, muzeji un vēsturiskie objektu kompleksi ir nozīmīga kultūras bagātība. Pilsētā pastāv centieni saglabāt un restaurēt vēsturiskos objektus, vienlaikus attīstot mūsdienīgas infrastruktūras vajadzības. Kultūras saglabāšana un tūrismu veicinošie pasākumi palīdz uzturēt saikni ar pilsētas vēsturisko identitāti.

Haidarābāda ir pilsēta, kur senais saplūst ar moderno — bagāta vēsture, daudzveidīga kultūra un strauja tehnoloģiju attīstība padara to par vienu no Indijas spilgtākajām un dinamiskākajām pilsētām.

Vēsture

Arheologi Haiderabadā ir atraduši 2500 gadus vecas dzelzs laikmeta senvietas. Šīs vietas ir atrastas netālu no Haythnagar un Ramoji Film City, un tajās ir apbedījumi un darbarīki. Qutub Shahi karaļi valdīja Haidarābādā līdz 1687. gadam, kad pilsētu pārņēma Mogoli. Muhameds Kuli Kutubs Šahs bija Kutubs Šahi valdnieks, kurš pavēlēja uzcelt Čarmināru kā mošeju. Navābs Abdul Hasans Šahs, kuru tautā dēvē par Tanišu, bija pēdējais Qutub Shahi valdnieks Haidarābādā, pirms 1687. gadā to ieņēma Aurangzēbs. Aurangzēbs pasludināja Asafu Džahu par Haidarābadas gubernatoru. Tā sākās Asafa Džahi dinastija, kas valdīja Haidarābādā līdz 1948. gadam.

Haidarābāda kļuva par kņazisti 1947. gadā pēc sadarbības ar Indiju. Taču drīz Nizamam bija jāparaksta pievienošanās instruments Indijas Savienībai, lai Haidarābāda kļūtu par Indijas sastāvdaļu. 1956. gada 1. novembrī Haidarābadas province tika sadalīta Karnatakā, Maharaštrā un Andhra Pradešā, pamatojoties uz valodu. Tādējādi Haidarābāda nonāca telugu valodā runājošo kopienas sastāvā un kļuva par Andhra Pradešas galvaspilsētu. 2014. gada 2. jūnijā tika izveidots štats Telangana, kas atdalījās no Andhra Pradešas, saglabājot Haidarābādi kā savu galvaspilsētu.

Pilsēta tagad ir attīstījusies IT jomā ar četrām IT koledžām, tostarp JNTU (Jawaharlal Nehru Tehnoloģiskā universitāte). Starptautiskās lidostas un nekustamo īpašumu izaugsme ir būtiski ietekmējusi Haidarābadas attīstību.

Muhameda Kvali Kutba Šaha kapenes netālu no Golkondas forta Haidarābādā, Indijā.

Ģeogrāfija

Haidarābada atrodas Dekāna plakankalnē, 500 metrus virs jūras līmeņa, un lielākā daļa teritorijas ir klinšaina. Galvenie audzētie kultūraugi ir rīsi, un citas kultūras ir bengāļu grami, zemesrieksti, cukurniedres un saulespuķes. Haidarābāda tika dibināta Musi upes krastos 1591. gadā. Mūsdienās šī teritorija ir pazīstama kā vecpilsēta, kur atrodas Mekas Masdžids un Hussain Sagar ezers. Šajā rajonā ir daudz oficiālu ēku, un šis rajons ir ļoti vecs. Nesen Haidarābāda tika apvienota ar Secunderabadu. Tā rezultātā ir izveidojusies liela, vienota un apdzīvota pilsēta ar daudziem ciematiem ap to.

Klimats

Haiderabadā ir karsts, mitrs un sauss klimats. Musonu jeb lietus sezona ilgst no jūnija beigām līdz oktobra beigām. Katru gadu pilsētā vidēji izkrīt 32 collas lietus. Visaugstākā līdz šim reģistrētā temperatūra 1966. gada 2. jūnijā bija 51,5 °C (113,9 °F). Zemākā reģistrētā temperatūra bija 1,1 °C (43 °F) 1946. gada 8. janvārī. Vakaros un rītos ir vēsāks, jo pilsēta atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Iedzīvotāju skaits

Pilsētā ir vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju. Hinduisti veido vairākumu, bet musulmaņi veido 40 % iedzīvotāju. Haidarābadas musulmaņu kopiena ir lielākā Telanganā. Musulmaņi galvenokārt dzīvo vecpilsētā un tās apkaimē. Kristiešu skaits pilsētā ir neliels. Pazīstamas ir baznīcas Abidas un Secunderabadas apkaimē, piemēram, Svētā Jāzepa katedrāle.

Mekas masdžids

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Haidarābadas iedzīvotāju skaits?

J: Kā sauc Haidarābādi?

J: Kas dibināja Haidarābadu?

J: Kas valdīja pēc Haidarābadas dibinātāja?

J: Cik Nizamu bija kopā?

J: Kas ir Ramoji Film City?

J: Kas ir Deccanwood?

Meklēt pēc burta