Haidarābadas Nizams
Nizams bija Indijas Haidarābadas štata vietējo valdnieku tituls kopš 1719. gada. Viņi piederēja Asaf Jahi dinastijai. Dinastiju dibināja Mir Qamar-ud-Din Siddiqi, Dekāna vicekaraļa amata pārstāvis Mogulu imperatoru laikā no 1713. līdz 1721. gadam. Pēc Aurangzeba nāves 1707. gadā Mogulu impērija sabruka, un Haidarābadas vicekrogs paziņoja, ka ir neatkarīga. No 1798. gada Haidarābāda bija viens no Britu Indijas kņazistes štatiem, bet tā saglabāja vietējo kontroli.
Septiņi Nizāmi valdīja Haidarābādā divus gadsimtus līdz pat Indijas neatkarībai 1947. gadā. Asaf Džahi valdnieki ar naudu atbalstīja bezmaksas izglītību, literatūru, arhitektūru, mākslu, kultūru un virtuvi. Nizāmi pārvaldīja valsti līdz 1948. gada septembrim pēc neatkarības iegūšanas no britiem.
Asaf Jahi dinastijas karogs
Izcelsme
Haidarābadas Nizāmi bija turku un Hadhrami arābu izcelsmes. []Viņi ir pirmā islāma halifa Abu Bakra pēcteči.
Nizām-ul-mulk bija nosaukums, kas urdu valodā pirmo reizi tika lietots ap 1600. gadu. Tas cēlies no arābu valodas vārda nizām (نظام), kas nozīmē kārtība, kārtība. Nizamu sauca arī par Ala Hadrat, Ala Hazrat vai Nizam Sarkar.
Qamaruddin Khan,Asaf Jah I
Nizamu uzplaukums
Pirmais Nizams valdīja Mogulu imperatoru vietā. Pēc Aurangzeba nāves Mogulu impērija sabruka. Nizāmi izveidoja neatkarīgu karaļvalsti (Haiderabadu). Kad varu Indijā ieguva briti, Nizāmi pēc vienošanās ar britiem turpināja pārvaldīt Haidarābadas karalisti. Nizamu vara Haidarābadas štatā pastāvēja līdz 1948. gada 17. septembrim. Tad Haidarābāda kļuva par jaunās Indijas Savienības daļu.
Asaf Jah dinastijā bija tikai septiņi valdnieki. Tomēr 13 gadus pēc pirmā Nizama valdīšanas valdīja trīs viņa dēli (Nasirs Džungs, Muzafars Džungs un Salabats Džungs). Viņi netika oficiāli atzīti par valdniekiem.
Leģenda par pirmo Nizamu vēsta, ka vienā no viņa medību braucieniem kāds svēts vīrs viņam piedāvājis kulčas (indiešu maizi). Viņš palūdzis Nizamam apēst tik daudz, cik vien viņš spēs. Nizams apēda septiņas kulčas, un svētais vīrs pareģoja, ka viņa ģimene valdīs valsti septiņās paaudzēs.
Saskaņā ar tradīcijām neviens Nizams nekad nav pametis Indiju, pat ja tam bija labs iemesls.
Haidarābāda nepievienojās 1857. gada pirmajā Indijas neatkarības karā pret britiem. Tāpēc karaliskajai ģimenei bija īpašs, oficiāls uzticama Lielbritānijas sabiedrotā statuss. []
1937. gada 22. februārī TIME izdevuma vāka rakstā pēdējais Nizams tika nosaukts par bagātāko cilvēku pasaulē.
Ieguldījums sabiedrībā
Infrastruktūra
Nizāmi pasūtīja inženiertehniskos projektus, piemēram, lielus rezervuārus, piemēram, Osman Sagar un Himayat Sagar. Šajā laikā tika uzsākti arī Nagarjuna Sagar dambja izpētes darbi.
Citas ievērojamas ēkas, piemēram, Andhra Pradešas Augstā tiesa, Jubilejas zāle, Asafijas bibliotēka, Asamblejas ēka, Osmānijas Mākslas koledža un Osmānijas Medicīnas koledža, ir dažas no svarīgākajām ēkām.
Asaf Džahis uzcēla arī daudzas pilis.
Nizamsiem patika Eiropas arhitektūras stils, un viņi radīja Eiropas tradīciju apvienojumu ar hinduisma un islāma formām un tēliem.
Pēdējais Nizams
Pēc britu aiziešanas no Indijas 1947. gadā Haidarābadas kņaziste nepievienojās nevienai no jaunajām Indijas vai Pakistānas valdībām. Taču vēlāk viņš nolēma apvienoties ar Pakistānu. Sardars Pātels nosūtīja Nizamam pārstāvjus, lai tas pievienotos Indijai, jo Haidarābadas iedzīvotāju vairākums vēlējās pievienoties Indijai, taču Nizams atteicās. Indijas armija ienāca Haidarābādā no četrām pusēm, sakāva Haidarābadas Nizamu armiju un neatkarīgos razakaārus. Nizama valdīšanas laiks beidzās 1948. gada 17. septembrī. Viņa karavīri padevās Indijas valdībai.
Visi Nizāmi ir apglabāti karaliskajos kapos Makkah Masdžidā netālu no Čarmināra Haidarabadā. Tikai pēdējais Nizams Mir Osman Ali Khan ir apglabāts citā vietā. Viņa mauzolejs atrodas Džudi mošejā pretī karaļa Koti pilij.
Osman Ali Khan, Asaf Jah VII
Haidarābadas štats 1909. gadā
Saistītās lapas
- Haidarābadas štats
- Osman Ali Khan, Asaf Jah VII
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija grupa Nizams?
A: Nizāmi bija Indijas Haidarābadas štata vietējo valdnieku tituls kopš 1719. gada. Viņi piederēja Asaf Jahi dinastijai.
J: Kas izveidoja Asaf Jahi dinastiju?
A: Asaf Jahi dinastiju dibināja Mir Qamar-ud-Din Siddiqi, Dekāna vicekungs Mogulu imperatoru laikā no 1713. līdz 1721. gadam.
J: Kā Haidarābāda kļuva par vienu no Britu Indijas kņazistēm?
A: Pēc Aurangzeba nāves 1707. gadā Mogulu impērija sabruka, un Haidarābadas vicekungs pasludināja neatkarību. No 1798. gada Haidarābāda kļuva par vienu no Britu Indijas kņazistes štatiem, taču saglabāja vietējo kontroli.
Jautājums: Cik daudz Nizamu pārvaldīja Haidarābadas karalisti divus gadsimtus līdz Indijas neatkarībai 1947. gadā?
A: Septiņi Nizāmi pārvaldīja Haidarābadas karalisti divus gadsimtus līdz Indijas neatkarībai 1947. gadā.
J: Ko Asaf Jahi valdnieki atbalstīja ar naudu?
A: Asaf Jahi valdnieki izmantoja naudu, lai atbalstītu brīvu izglītību, literatūru, arhitektūru, mākslu, kultūru un virtuvi.
J: Kad beidzās Nizamu valdīšanas laiks pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā?
A: Nizamu valdīšanas laiks beidzās 1948. gada septembrī pēc tam, kad Indija ieguva neatkarību no Lielbritānijas.
