Haidarābadas nizami — Asaf Jahi dinastijas valdnieki (1719–1948)

Haidarābadas nizami (Asaf Jahi, 1719–1948): divu gadsimtu valdnieki, kas veidoja pilsētas kultūru, arhitektūru, izglītību un kulināriju — vēsture, mantojums un politika.

Autors: Leandro Alegsa

Nizams bija Indijas Haidarābadas štata vietējo valdnieku tituls kopš 1719. gada. Viņi piederēja Asaf Jahi dinastijai. Dinastiju dibināja Mir Qamar-ud-Din Siddiqi (pazīstams arī kā Asaf Jah I), kurš kalpoja kā Dekāna vicekārļa (subedāra) amatā Mogulu imperatoru laikā. Pēc imperatora Aurangzeba nāves 1707. gadā Mogolu impērija sāka sašķelties, un Dekāna vicekrogi pakāpeniski nostiprināja savu varu — Asaf Jah I 1720. gados konsolidēja reālu neatkarību, izveidojot Haidarābadas valdību, kas turpināja pastāvēt līdz 20. gadsimta sākumam.

Vēsturiskā un politiskā loma

Septiņi Nizāmi valdīja Haidarābādā divus gadsimtus līdz pat Indijas neatkarībai 1947. gadā. No 1798. gada Haidarābāda faktiski atradās Britu Indijas ietekmes zonā kā viens no kņazistes štatiem (princely states), bet saglabāja plašu iekšējo patstāvību — savu administrāciju, nodokļu sistēmu un tiesu. Nizāmi bieži sadarbojās ar Britu impēriju, vienlaikus cenšoties saglabāt dinastijas suverenitāti un vietējo aristokrātiju, īpaši Paigah namiem, kuri bija nozīmīga Haidarābadas elite.

Kultūra, izglītība un ekonomika

Asaf Jahi valdnieki ievērojami atbalstīja izglītību, literatūru, arhitektūru, mākslu, kultūru un vietējo virtuvi. Viņu patronāža veicināja Urdu un persiešu literāro tradīciju, kā arī Dečānas mākslas attīstību. Nozīmīgi aspekti un fakti:

  • Izglītība: Nizāmi finansēja skolas un augstākas mācību iestādes — par piemēru minama Osmania University (dibināta 1918. gadā), kas kļuva par svarīgu mācību centru reģionā.
  • Arhitektūra un pilsētbūvniecība: Haidarābadā radušies daudzi pieminekļi un rezidences, tostarp Chowmahalla Palace un citi arhitektoniski kompleksi, kas demonstrē asimilāciju starp islāma, persiešu un vietējo Dečānas stilu.
  • Sabiedriskie labumi: Nizāmi atbalstīja slimnīcas, labdarības institūcijas, un publiskus projektus. Viņi bija pazīstami arī ar lielu privāto bagātību — Nizāma ģimenes rīcībā nonāca ievērojami resursi, ko izmantoja gan reprezentācijai, gan sociālajiem projektiem.
  • Ekonomika un monetārā sistēma: Haidarābadas štats uzturēja savu valdības aparātu, ostu un tirdzniecību; ilgstoši pastāvēja arī vietējā valūta (Hyderabadī rupee) un savi muitas tarifi, kas nodrošināja budžetu un autonomiju.

Valsts beigas un pievienošanās Indijai

Pēc Indijas neatkarības 1947. gadā Nizāmu režīms saskārās ar jauniem izaicinājumiem. Pēdējais valdnieks, Osmani Ali Hāns (pazīstams kā Asaf Jah VII), centās saglabāt Haidarābadas neatkarību vai vismaz īpašu statusu, taču situāciju sarežģīja gan iekšējās sociālpolitiska rakstura spriedzes, gan Indijas valdības spiediens. Gadu vēlāk, 1948. gada septembrī, Indijas valdība īstenoja militāru operāciju (Operation Polo), kas ilga dažas dienas — pievienošanas process noslēdzās ar Haidarābadas integrāciju Indijas Savienībā un Nizāma varas de facto beigām. Formāla iekļaušanās un administratīvā reorganizācija sekoja vēlākajos gados, un pēc 1956. gada valsts reorganizācijas Haidarābadas teritorija tika sadalīta starp jauniem štatiem.

Mantojumā

Nizāmu valdīšanas laiks atstāja ilgstošu ietekmi uz reģiona kultūru, valodām, ēdienu, arhitektūru un izglītības tradīcijām. Haidarābadas daudzveidīgā mantojuma elementi — gan materiālie pieminekļi, gan literārās un muzikālās tradīcijas — joprojām veido šī reģiona identitāti. Nizāmu ēra ir arī svarīgs vēsturisks periods, lai saprastu Dienvidindijas politisko attīstību no Mogolu laikiem līdz mūsdienu Indijas Valstij.

Asaf Jahi dinastijas karogsZoom
Asaf Jahi dinastijas karogs

Izcelsme

Haidarābadas Nizāmi bija turku un Hadhrami arābu izcelsmes. []Viņi ir pirmā islāma halifa Abu Bakra pēcteči.

Nizām-ul-mulk bija nosaukums, kas urdu valodā pirmo reizi tika lietots ap 1600. gadu. Tas cēlies no arābu valodas vārda nizām (نظام), kas nozīmē kārtība, kārtība. Nizamu sauca arī par Ala Hadrat, Ala Hazrat vai Nizam Sarkar.

Qamaruddin Khan,Asaf Jah IZoom
Qamaruddin Khan,Asaf Jah I

Nizamu uzplaukums

Pirmais Nizams valdīja Mogulu imperatoru vietā. Pēc Aurangzeba nāves Mogulu impērija sabruka. Nizāmi izveidoja neatkarīgu karaļvalsti (Haiderabadu). Kad varu Indijā ieguva briti, Nizāmi pēc vienošanās ar britiem turpināja pārvaldīt Haidarābadas karalisti. Nizamu vara Haidarābadas štatā pastāvēja līdz 1948. gada 17. septembrim. Tad Haidarābāda kļuva par jaunās Indijas Savienības daļu.

Asaf Jah dinastijā bija tikai septiņi valdnieki. Tomēr 13 gadus pēc pirmā Nizama valdīšanas valdīja trīs viņa dēli (Nasirs Džungs, Muzafars Džungs un Salabats Džungs). Viņi netika oficiāli atzīti par valdniekiem.

Leģenda par pirmo Nizamu vēsta, ka vienā no viņa medību braucieniem kāds svēts vīrs viņam piedāvājis kulčas (indiešu maizi). Viņš palūdzis Nizamam apēst tik daudz, cik vien viņš spēs. Nizams apēda septiņas kulčas, un svētais vīrs pareģoja, ka viņa ģimene valdīs valsti septiņās paaudzēs.

Saskaņā ar tradīcijām neviens Nizams nekad nav pametis Indiju, pat ja tam bija labs iemesls.

Haidarābāda nepievienojās 1857. gada pirmajā Indijas neatkarības karā pret britiem. Tāpēc karaliskajai ģimenei bija īpašs, oficiāls uzticama Lielbritānijas sabiedrotā statuss. []

1937. gada 22. februārī TIME izdevuma vāka rakstā pēdējais Nizams tika nosaukts par bagātāko cilvēku pasaulē.Zoom
1937. gada 22. februārī TIME izdevuma vāka rakstā pēdējais Nizams tika nosaukts par bagātāko cilvēku pasaulē.

Ieguldījums sabiedrībā

Infrastruktūra

Nizāmi pasūtīja inženiertehniskos projektus, piemēram, lielus rezervuārus, piemēram, Osman Sagar un Himayat Sagar. Šajā laikā tika uzsākti arī Nagarjuna Sagar dambja izpētes darbi.

Citas ievērojamas ēkas, piemēram, Andhra Pradešas Augstā tiesa, Jubilejas zāle, Asafijas bibliotēka, Asamblejas ēka, Osmānijas Mākslas koledža un Osmānijas Medicīnas koledža, ir dažas no svarīgākajām ēkām.

Asaf Džahis uzcēla arī daudzas pilis.

Nizamsiem patika Eiropas arhitektūras stils, un viņi radīja Eiropas tradīciju apvienojumu ar hinduisma un islāma formām un tēliem.

Pēdējais Nizams

Pēc britu aiziešanas no Indijas 1947. gadā Haidarābadas kņaziste nepievienojās nevienai no jaunajām Indijas vai Pakistānas valdībām. Taču vēlāk viņš nolēma apvienoties ar Pakistānu. Sardars Pātels nosūtīja Nizamam pārstāvjus, lai tas pievienotos Indijai, jo Haidarābadas iedzīvotāju vairākums vēlējās pievienoties Indijai, taču Nizams atteicās. Indijas armija ienāca Haidarābādā no četrām pusēm, sakāva Haidarābadas Nizamu armiju un neatkarīgos razakaārus. Nizama valdīšanas laiks beidzās 1948. gada 17. septembrī. Viņa karavīri padevās Indijas valdībai.

Visi Nizāmi ir apglabāti karaliskajos kapos Makkah Masdžidā netālu no Čarmināra Haidarabadā. Tikai pēdējais Nizams Mir Osman Ali Khan ir apglabāts citā vietā. Viņa mauzolejs atrodas Džudi mošejā pretī karaļa Koti pilij.

Osman Ali Khan, Asaf Jah VIIZoom
Osman Ali Khan, Asaf Jah VII

Haidarābadas štats 1909. gadāZoom
Haidarābadas štats 1909. gadā

Saistītās lapas

  • Haidarābadas štats
  • Osman Ali Khan, Asaf Jah VII

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija grupa Nizams?


A: Nizāmi bija Indijas Haidarābadas štata vietējo valdnieku tituls kopš 1719. gada. Viņi piederēja Asaf Jahi dinastijai.

J: Kas izveidoja Asaf Jahi dinastiju?


A: Asaf Jahi dinastiju dibināja Mir Qamar-ud-Din Siddiqi, Dekāna vicekungs Mogulu imperatoru laikā no 1713. līdz 1721. gadam.

J: Kā Haidarābāda kļuva par vienu no Britu Indijas kņazistēm?


A: Pēc Aurangzeba nāves 1707. gadā Mogulu impērija sabruka, un Haidarābadas vicekungs pasludināja neatkarību. No 1798. gada Haidarābāda kļuva par vienu no Britu Indijas kņazistes štatiem, taču saglabāja vietējo kontroli.

Jautājums: Cik daudz Nizamu pārvaldīja Haidarābadas karalisti divus gadsimtus līdz Indijas neatkarībai 1947. gadā?


A: Septiņi Nizāmi pārvaldīja Haidarābadas karalisti divus gadsimtus līdz Indijas neatkarībai 1947. gadā.

J: Ko Asaf Jahi valdnieki atbalstīja ar naudu?


A: Asaf Jahi valdnieki izmantoja naudu, lai atbalstītu brīvu izglītību, literatūru, arhitektūru, mākslu, kultūru un virtuvi.

J: Kad beidzās Nizamu valdīšanas laiks pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā?


A: Nizamu valdīšanas laiks beidzās 1948. gada septembrī pēc tam, kad Indija ieguva neatkarību no Lielbritānijas.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3