Maratu impērija: Šivadži, Pešva un Maratu dinastijas vēsture
Maratu impērijas stāsts: Šivadži, Pešva varas celšanās, kaujas un paplašināšanās — dziļa vēstures analīze par cīņām, politiku un mantojumu.
Šivadži un Maratu impērijas izveidošana
Čhatrapati Šivadži Maharadžs (1630–1680) ir Maratu impērijas dibinātājs un tās vissvarīgākais varonis. Viņš apvienoja dažādus Maratu ciltis, izbūvēja stiprās cietokšņu sistēmas, izveidoja mobilu jūras un kara floti un attīstīja efektīvu pārvaldes kārtību. 1674. gadā Šivadži tika kronēts par Čhatrapati (valdnieku) — notikums, kas simbolizēja Maratu vara nostiprināšanos pret Mogulu ietekmi. Šivadži taktika, kas balstījās uz ātru kavalēriju, partizānu darbībām un labu izlūkošanu, ļāva viņam kontrolēt plašas teritorijas Rietumā Indijā.
Pēc Šivadži nāves: konflikts ar Moguliem
Pēc Šivadži nāves 1680. gadā Mogulu imperators Aurangzēbs vērsa īpašu uzmanību Maratu pretiniekiem. Aurangzēbs nodzina un nogalināja Šivadži dēlu Šambadži (Sambhaji) 1689. gadā un sagūstīja viņa mazdēlu Šahu (Šahu). Taču pēc Aurangzēba nāves un Mogulu dinastijas pārbīdēm Šahu tika atbrīvots, un viņš 1707. gadā atgriezās Maratu politiskajā arēnā, pieprasot savu mantoto vietu tronī.
Pešva — no premjerministra līdz reālai varai
Peshwa ir (premjerministrs) valdībā sākotnēji kalpoja kā Šahu padomnieks un izpildvara, taču laika gaitā šī amatpersona kļuva par reālu varas centru. Sevišķi nozīmīga bija ģimene, kas ieņēma pešvu amatu — no Balaji Višvanata līdz slavenajam Baji Rao I — kas padarīja amatu praktiski mantojamu un pārvērta Pešvu par de facto valdnieku. Pešvu administrācija konsolidēja Maratu varu, sakārtoja nodokļu sistēmu un vadīja plašas militārās kampaņas.
Satara, Puni un Maratu galvaspilsētas
Šahu valdīšanas laikā Satara kļuva par oficiālo maratu galvaspilsētu. Tomēr Pešvu reģistrs un galvenā administrācija bija pamazām pieaugusi Puni (Paunā) — tur Pešvu ģimene veidoja savu centru, kas pēc Šahu nāves kļuva par praktisku varas centru. Tādējādi var teikt, ka politiskā un administratīvā vara pārgāja no formālā monarha Satara uz Pešvu Puni.
Expansija un militiskās kampaņas (1720–1761)
Pešvu vadībā Maratu impērija teritorijā un ietekmē ļoti paplašinājās. No apmēram 1720. līdz 1761. gadam Maratu spēki veica daudzas ekspansijas un reidus, tostarp 1737. gada iebrukumu Delī, kas simboliski parādīja viņu augošo ambīciju. Maratu resursi un kavalērija paplašināja valsts robežas uz šādām teritorijām: Radžastānas, Pendžabas, Bengaluru apkaimi un Odišas reģionus. Šīs kaujas un sakāves radīja gan materiālu labumu — jaunas nodokļu bāzes un ietekmi —, gan arī diplomātiskas problēmas.
Konfederācija un iekšējā dalīšanās
Maratu impērija pēc Šahu un Pešvu laikmeta kļuva par konfederāciju — centrālās varas vājināšanās dēļ pieauga daudzu stipru lokālu līderu autonomija. Pazīstamākās Maratu dinastijas un karaļnami, kas izauga kā gandrīz neatkarīgas valstis, bija Holkari, Šinde (Scindia), Gājekvadi, Bhopāls un Bhonsle. Šī decentralizācija deva gan elastību, gan radīja konkurenci starp dažādiem Maratu vadītājiem.
Trešā Panipatas kauja un sekas
Lai gan Maratu ekspansija bija iespaidīga, tā sagādāja arī ienaidniekus: citu valstu un vietējo valdnieku bažas un pretdarbību. 1761. gadā norisinājās Trešā Panipatas kauja, kurā Maratu armija cieta smagu sakāvi pret Aḥmad Šāh Durrani (Ahmada Šaha Abdālija). Atbalsta trūkums no citiem reģionālajiem spēkiem un Maratu konfederācijas iekšējā neskaidrība būtiski vājināja impēriju. Šī sakāve nozīmēja pagrieziena punktu — Maratu vara tika nopietni sašķelta, un turpmākos gados reģionālā politika Indijā kļuva fragmentētāka.
Nozīmīgākie Maratu līderi un mantojums
- Čhatrapati Šivadži — impērijas dibinātājs, stratēģis un valsts pārvaldnieks.
- Šambadži (Sambhaji) — Šivadži dēls, kurš cīnījās pret Moguliem, bet tika nogalināts.
- Šahu — Šivadži pēctecis, kurš atguva troni pēc Mogulu perioda un kuru valdīšanas laikā Pešvu vara nostiprinājās.
- Peshwas (piem., Balaji Višvanats, Baji Rao I, Balaji Baji Rao) — padarīja Pešvu amatu par reālo varu Maratu impērijā.
Secinājums
Maratu impērijas vēsture ir stāsts par ātru izaugsmi, ģeopolitisku ambīciju un sarežģītu iekšpolitisku līdzsvaru starp centrālo varu un lokālajām dinastijām. Lai gan Šivadži lika pamatus spēcīgai un mobilai karaspēka tradīcijai un efektīvai pārvaldei, impērijas izplešanās un iekšējā dalīšanās galu galā noveda pie tās vājināšanās pēc 1761. gada Panipatas kaujas. Maratu mantojums tomēr palika — gan kā valsts pārvaldības modeļi, gan kā militāras inovācijas Rietumu Indijas vēsturē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Čhatrapati Šivadži Maharadžs?
A: Čhatrapati Šivadži Maharadžs bija lielākais Maratu impērijas valdnieks.
J: Kas notika pēc Šivadži nāves?
A: Pēc Šivadži nāves 1680. gadā Mogulu valdnieks Aurangzēbs nogalināja Šivadži dēlu Šambadži un sagūstīja Šambadži mazgadīgo dēlu Šahu.
J: Kas palīdzēja Šahu pārvaldīt impēriju?
A: Viņam valdīt impēriju palīdzēja Pešva, premjerministrs.
J: Kāda ir Sataras nozīme maratu vēsturē?
A: Šahu valdīšanas laikā Sātara bija maratu galvaspilsēta.
J: Kāda ir pešvu loma maratu vēsturē?
A.: Pešvu laikā marati attīstīja veiksmīgu militāro kampaņu, un Pešva kļuva par īstu maratu valdnieku.
J: Kā pešvu laikā paplašinājās Maratu impērija?
A: Pešvu laikā no 1720. līdz 1761. gadam Maratu impērija paplašinājās, un pēc iebrukuma Deli 1737. gadā Maratu valdīšanas robežas paplašinājās uz Radžastānas, Pendžabas, Bengalūras un Odišas teritorijām.
J: Kāpēc citi valdnieki kļuva naidīgi noskaņoti pret maratām?
A: Citi valdnieki kļuva naidīgi pret maratiem viņu militāro kampaņu dēļ, tāpēc viņi neatbalstīja maratus trešajā Panipata kaujā.
Meklēt